Kas tik nenotiek! Liek likmes uz “čekas maisu” atvēršanu 2
Nākamgad “čekas maisu” saturam jākļūst publiskam – to Saeima jau 2014. gadā noteikusi ar likumu. Tomēr nedienas ap bijušās Valsts drošības komitejas izpētes komisijas darbu nedod pilnīgu pārliecību, ka politiķi solījumus par maisu publicēšanu pildīs.
Iespēju, ka Valsts drošības komitejas dokumenti, ieskaitot aģentu kartotēku ar vārdiem un uzvārdiem, 2018. gadā kļūs publiski, interneta azartspēļu vietne “Betsafe” novērtējusi ar 65% varbūtību.
Līdz ar to “čekas maisu” temats no sabiedriski politiskās sfēras pārcēlies uz azartspēļu un minēšanas jomu.
“Betsafe” skaidro, ka, tā kā politiķi ir lēmuši VDK dokumentus publicēt tikai pēc tam, kad pētnieki būs uzrakstījuši pavadošus zinātniskos komentārus, “čekas maisu” atvēršana ir atkarīga no komisijas darba. Komisija pēdējos gados publicējusi vairākus pētījumus par VDK darbību Latvijā, taču vispretrunīgāk vērtētajiem materiāliem – aģentu kartotēkai – komisija tā arī nav tikusi klāt. To liedz noteikumi Satversmes aizsardzības birojā, kur atrodas dokumenti.
Šobrīd pavisam reāla šķiet situācija, ka likumā noteiktais publicēšanas termiņš ir iztecējis, taču pētnieki dokumentiem nemaz nav piekļuvuši. Aptuveni 4000 “čekas” aģentu kartiņu pilnīga publicēšana biedē gan virkni politiķu, gan drošības dienestu, tādēļ vadošās partijas vienmēr uzsvērušas, ka maisus “izbērt” uz ielas visu apskatei nedrīkst. Līdz ar to šādā gadījumā politiķi, visdrīzāk, lemtu maisu atvēršanu atlikt, pie visa vainojot izpētes komisiju.
Nacionālā apvienība kā risinājumu piedāvāja dokumentu pārvietošanu no Satversmes aizsardzības biroja uz Latvijas Nacionālo arhīvu, kur pētniekiem nebūtu vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Pārējās koalīcijas parejas tam negribīgi ir piekritušas, tomēr galīgais lēmums par to vēl nav pieņemts, turklāt dokumentu pārvietošanai un uzglabāšanai jaunā vietā būs vajadzīga nauda.
Valdošajām partijām gan būtu nepieciešami spēcīgi argumenti sabiedrībai, lai pamatotu “čekas maisu” atvēršanas vēl ilgāku kavēšanos. Diskusijas ap tiem un populāru cilvēku, piemēram, dzejnieka Jāņa Rokpeļņa atzīšanās par sadarbību ar VDK uzliek politiķiem pamatīgu spiedienu šo Latvijas vēstures lappusi beidzot pāršķirt. “Betsafe” prognozē, ka šim spiedienam politiķi galu galā pretoties nespēs, tomēr problēmas ar dokumentu pētniecību liks šķēršļus to publicēšanai jau 2018. gadā.
