Kas tiek mums no jūsu ietekmes? 0
Šīs vasaras Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kampaņā politiķis Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) mēdza uzsvērt, ka iekļuvis starp desmit ietekmīgākajiem eiroparlamentāriešiem. Arī citi līdzšinējie deputāti, kuri tiecās atkārtoti nokļūt EP, dižojās ar paveikto: iesniegtajām rezolūcijām, rīkotajām izstādēm un citiem pasākumiem, amatiem EP komitejās vai dalību būtiskos politiskajos procesos. Cik patiesībā nozīmīgi EP var būt deputāti no nelielās Latvijas? Vai mūsu valsts delegācija, kurā iepriekš bija astoņi, bet nu ir deviņi deputāti, patiešām var ko ietekmēt 720 deputātu plašajā EP?
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, politikas zinātņu doktors Māris Andžāns savulaik strādājis Eiropas padomē un varējis novērot, kā “darbojas Briseles burbulis”. Viņš uzskata, ka tā ir gana sarežģīta sistēma, ko cilvēkam no malas grūti saprast. Viņaprāt, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir salīdzinoši zema vēlētāju aktivitāte. “Ir grūti izskaidrot, ko Eiropas Parlaments dod vēlētājiem, kāda ir eiroparlamentāriešu ietekme. Ja deputāts ir aktīvs, tad svarīgi, lai viņš arī māk Latvijas vēlētājiem izstāstīt, kāda no viņa ir jēga,” atzīst politologs.
M. Andžāna vērtējumā EP loma ES attīstības procesos aizvien pieaug. Kādreiz izteikti vadoša institūcija bija Eiropas Komisija, bet parlaments bija vairāk konsultatīva institūcija. Tagad tā vairs nav: eiroparlamentāriešiem ir daudz lielāka iespēja bloķēt kādus komisijas lēmumus. Lielāku varu EP devis Lisabonas līgums, kas tika parakstīts 2007. gadā.
Piemēram, bez parlamenta ietekmes, iespējams, joprojām mobilā tālruņa lietošana citās ES valstīs būtu ļoti dārga, jo lielākā daļa dalībvalstu telekomunikāciju kompāniju lobija dēļ bija pret viesabonēšanas tarifu samazināšanu un vēlējās panākt, lai izmaiņas būtu ļoti pakāpeniskas. Tikmēr EP ļoti iestājās par patērētājiem draudzīgām pārmaiņām bez ilga pārejas perioda.
Pēdējos gados EP deputātu ietekmi mērījušas dažādas organizācijas. To secinājumi atšķīrušies.
Organizācija “EU Matrix” monitorējusi eiroparlamentāriešu ietekmi no 2019. gada februāra līdz šā gada vasarai. Vērā ņemti tādi kritēriji kā deputātu formālā un neformālā ietekme, dalība likumdošanā, loma politisko tīklu veidošanā, dalība komitejās un deputāta balsojumi. Kritēriji izstrādāti, konsultējoties ar Eiropas Savienības organizāciju darba ekspertiem.
Interesanti, ka vietnes veidotāji arī norāda, ka ietekme var būt gan laba, gan arī slikta. Tāpēc tas vien, ka kāds ir ietekmīgs, vēl nenozīmē, ka ir arī labs deputāts.
Amats dod iespēju, bet ne ietekmi
Norādīts arī, ka EP deputāti ir ļoti dažādi: daļai tā ir galvenā karjera, un viņi arī ļoti nopietni izturas pret savas atpazīstamības un ietekmes veidošanu tieši EP. Tikmēr citiem EP ir tikai pagaidu pietura, gaidot jaunus amatus savas valsts politikā, un šādi politiķi parasti nav aktīvi eiroparlamentārieši. Tāpēc savā valstī ietekmīgs politiķis ne vienmēr būs tāds arī EP. Un otrādi: vietējā politikā mazzināms politiķis var būt ietekmīgs EP.
Šajā mērījumā no Latvijas un vispār Baltijas valstu politiķiem visaugstāk ticis pieminētais R. Zīle, kurš EP strādā jau ceturto sasaukumu un otro reizi ievēlēts par EP viceprezidentu.
M. Andžāns vērtē, ka, veidojot ietekmi, nozīme ir gan deputāta formālajam amatam, gan arī aktivitātei, centieniem ietekmēt regulu un direktīvu saturu. 720 deputātu lielajā parlamentā konkurence ir liela un nav viegli izcelties, tomēr “ja grib, tad var”. Runājot par R. Zīles viceprezidenta amatu, politologs teic: “Protams, Zīles kunga sasniegums ir ļoti labs, tam ir nozīme, taču parlamentam ir pat 14 viceprezidenti un tāpēc izcelties nav viegli.”
Arī R. Zīle sarunā ar “Mājas Viesi” pauž, ka augstajā 7. vietā nokļuvis ne tikai amata dēļ: “Amatiem ir zināma nozīme, tomēr izšķirošā ir aktivitāte likumdošanas procesā.”
M. Andžāns uzskata, ka ietekmes mērījumi ir subjektīvi, tomēr R. Zīles augstā vieta “EU Matrix” reitingā uzskatāma par sasniegumu: no mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem neviens tik augstu nav ticis.
Iepriekš pieminētais “EU Matrix” ir jaunākais, bet ne vienīgais mērījums. 2020. gadā eiroparlamentāriešu ietekmi vētīja organizācija “VoteWatch Europe”, kas izveidoja 100 ietekmīgāko EP deputātu topu. Tajā no Latvijas iekļuva vienīgi Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”), kura arī EP ievēlēta jau ceturto reizi. Deputāte spriež, ka toreiz topā iekļuva, pateicoties tam, ka bija Eiropas Tautas partiju politiskās grupas (frakcijas) priekšsēdētāja vietniece.
“Šie mērījumi ir diezgan formāli, un to veidotāji vadās pēc amatu hierarhijas,” “Mājas Viesim” teic arī S. Kalniete. “Reāla ietekme bieži vien ir citāda, jo vēlētais amats dod iespēju, bet ne vienmēr dod ietekmi, jo no katra deputāta atkarīgs, cik ļoti viņš spēj amata dotās iespējas izmantot.”
Politologs M. Andžāns pamanījis S. Kalnietes aktivitātes ES ārlietu jomā un okupācijas seku skaidrošanā. Viņš arī spriež, ka R. Zīle tiešām ir bijis ļoti aktīvs un konsekvents, gādājot, lai “Rail Baltic” projekts nepazūd no ES darba kārtības. Savulaik arī vēlākais premjers Krišjānis Kariņš kā eiroparlamentārietis bijis ļoti aktīvs enerģētikas un transporta jautājumos. Tiesa, pēdējās EP vēlēšanās tieši viņš bija visvairāk svītrotais kandidāts, kas gan droši vien vairāk saistīts ar viņa darbību pašmāju politikā.
“Reitings veidojas matemātiski un parāda gan deputāta aktivitāti, gan to, vai viņam izdevies ko izcīnīt,” klāsta R. Zīle. “Tāpēc arī ierindas deputāti var tikt gana augstu, pat pirmajā desmitniekā.” Tam piekrīt arī S. Kalniete: ir deputāti, kam nav nekādu oficiālu amatu, bet viņu ietekme ir gana liela.
“Tā pirmkārt rodas no viņu izveidotajiem sakariem, kā arī profesionalitātes kādā konkrētā jomā,” saka S. Kalniete. “Par sevi varu teikt, ka visā, kas saistīts ar ārlietām, un jo īpaši jautājumos, kas attiecas uz Ukrainu, uz mūsu austrumu kaimiņvalstīm, manam viedoklim vienmēr ir svars, to allaž uzklausa un ar to arī rēķinās.” Kad S. Kalniete bija politiskās grupas priekšsēdētāja vietniece, viņas pārziņā bija arī grupas nostāja ārlietu, tostarp ārpolitikas un aizsardzības, jautājumos.
S. Kalniete bija arī viena no autorēm rezolūcijai, par ko jūlijā nobalsoja jaunie deputāti un kas paredz turpināt sniegt ES atbalstu Ukrainai: “Bija ļoti svarīgi, lai jau pirmajā sēdē jaunais parlaments apliecinātu savu stabilo atbalstu Ukrainai, jo ir mainījies parlamenta sastāvs, palielinājies to deputātu, kas ir prokrieviski, daudzums.”
Ieguldījums valsts drošībā
S. Kalniete teic, ka pēc kara sākšanās Ukrainā kļuvis daudz vieglāk skaidrot, kāpēc jāzina vēsture, kāpēc jāpievērš uzmanība demokrātiskajai attīstībai valstīs, kļuvis vieglāk runāt par komunisma noziegumiem, kas iepriekš bija pazudis no EP darba kārtības.
Nu Baltijas valstu politiķos atkal vairāk ieklausās. “Es pat teiktu, ka šobrīd Baltijas valstu ietekme uz Eiropas ārpolitikas un aizsardzības politikas veidošanu ir neproporcionāli augsta salīdzinājumā ar mūsu ekonomisko potenciālu un iedzīvotāju skaitu,” tā S. Kalniete. Tas nāk par labu arī mūsu valsts drošībai, jo pieņemtie lēmumi vairāk balstīti uz mūsu interesēm.
Okupācijas seku skaidrošanu kā nozīmīgu savu uzdevumu EP min arī R. Zīle. Viņš stāsta, ka parlamentā novietota plāksne no Baltijas valstīm deportēto piemiņai. Tagad tā ir redzamā vietā, bet agrāk, kad baltiešu ietekme bija mazāka, atradās pagrabā. “Toreizējais Eiropas Parlamenta prezidents Žozefs Borels neuzdrošinājās kaitināt Krieviju,” teic R. Zīle. “Bet neviena baltieša, kam būtu salīdzinoši liela ietekme un kas varētu sacelt troksni un neļaut tā rīkoties, tobrīd nebija.
Katru gadu jūnijā notiek arī atceres pasākums. Agrāk to rīkoja EP politiskās grupas, un tad tas nebija tik liela mēroga pasākums kā pēdējos divos gados, kopš EP prezidente Roberta Metsola, kura tāpat labi izprot baltiešu situāciju, uzticējusi to rīkot R. Zīlem. Šogad gan sarīkojuma vērienu mazinājis tas, ka to rīkoja uzreiz pēc EP vēlēšanām, bet pērn tajā uzstājās gan EP prezidente, gan arī vairāki viceprezidenti, bija daudz viesu, tostarp deportētie un viņu pēcteči. Deputāti brīvprātīgi pieteicās nolasīt deportēto baltiešu uzvārdus.
R. Zīle uzsver: jo labāka ir citu EP deputātu izpratne par Baltijas vēsturi un ģeopolitisko situāciju, jo lielāka ir iespēja, ka viņi balsos par lēmumiem, kas ir būtiski šī reģiona izaugsmei un drošībai.
Jābūt džentlmenim
R. Zīle stāsta, ka reālā ietekme veidojas no tā, cik EP deputātus vari uzrunāt un panākt ar viņiem kādu vienošanos. EP viceprezidents, par to runājot, lieto jēdzienu “sadarbībspējīgs”. Katrs deputāts strādā divās komitejās, kurās ir saskarsme ar simts līdz 150 parlamenta deputātiem, bet tas ir pārāk maz, lai, uzturot labas pazīšanās attiecības, virzītu Latvijai un Baltijai izdevīgus lēmumus. “Eiropas Parlamenta viceprezidenta amats šīs pazīšanās ļoti paplašina,” skaidro R. Zīle.
R. Zīle allaž bijis komitejās, kam ir lielāks juridisks spēks: tās saistītas ar ekonomiku, monetāro politiku un transportu. Jo vairāk deputāta priekšlikumu atspoguļojas normatīvo aktu gala tekstā, jo viņa ietekme uzskatāma par nozīmīgāku. “Patiesībā, lai nonāktu līdz šādam rezultātam, tas ir nenormāls daudzu stundu darbs, meklējot kompromisus,” teic politiķis.
Vai kompromisi nozīmē arī politisko tirgu? Sak, es atbalstīšu tavus priekšlikumus, bet tu manus? R. Zīle atzīst, ka dažreiz jā, taču vēl svarīgāk ir nesagādāt sev politiskos ienaidniekus: mācēt pieklājīgi atteikt tiem, kuru priekšlikumus nevar atbalstīt, un “būt džentlmenim; nekad nesist savam politiskajam konkurentam zem jostasvietas”.
“Liela nozīme EP ir arī tam, cik cienīts tu esi, kādi ir tavi kontakti,” bilst arī M. Andžāns. “Arī, lai kļūtu par ziņotāju par kādu politisku aktu, tas ir no svara. Nepieredzējušu deputātu reti tam izvēlas.”
Atrodama arī statistika, cik bieži eiroparlamentārieši bijuši ziņotāji par kādiem jautājumiem. Vai arī šie skaitļi kaut ko liecina par ietekmi? S. Kalniete atbild: tas atkarīgs no ziņojuma. Ir tādi, kam ir ietekme uz likumdošanu, tie ir nozīmīgi, bet ir arī tā sauktie ķeksīša ziņojumi, to loma savukārt nav liela. S. Kalniete bijusi ziņotāja būtiskos ziņojumos. Viens no tiem, piemēram, bijis par iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformāciju. Tie bija arī ļoti apjomīgi ziņojumi. Vienā no tiem bija iesniegti arī vairāk nekā 1000 labojumi. “Iedomājieties, kas tas bija par darbu, lai nonāktu pie gala dokumenta!” izsaucas S. Kalniete. “Šādi ziņojumi tiek uzticēti tikai pieredzējušiem deputātiem, par kuriem ir pārliecība, ka uz viņiem var paļauties, ka viņi spēs savākt vairāk atbalstītāju.”
Arī R. Zīle norāda, ka parasti Eiroparlamentā ietekmīgāki ir tie deputāti, kuri tajā ir jau vairākus sasaukumus: viena sasaukuma laikā iegūt ietekmi ir teju neiespējami. Tiesa, gadās, ka jauns deputāts kādu politisku vienošanos rezultātā tiek augstā amatā, taču tā parasti notiek ar politiķiem no lielām valstīm. No svara var būt arī deputāta dzimums: dažkārt cīņā par kādu amatu tiek mazāk pieredzējusi deputāte tāpēc, ka Eiroparlamentā ievēro dzimumu līdztiesību, izkonkurē pieredzējušākus kungus.
Latviešu valoda un nauda
Taču ko tieši nozīmē ietekme EP, un vai R. Zīles augstā vieta reitingā un viceprezidenta amats, kā arī citu deputātu ilgstošā darbība EP dod kādu labumu arī Latvijai?
R. Zīles kontekstā vairākkārt dzirdēts, ka viņam kā viceprezidentam ir pienākums vadīt arī EP sēdes. To viņš dara latviski. Līdz ar to latviešu valoda izskan plašajā Eiropas auditorijā. R. Zīle arī sarunā uzsver, ka latviešu valoda ir pirmā no Baltijas valstu valodām, kurā tiek vadītas parlamenta sēdes: “Ir bijušas situācijas, kad dodu vārdu Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim un arī deputātei Sandrai Kalnietei, un viņi arī runā latviski no Eiropas Parlamenta tribīnes, piemēram, par atbalstu Ukrainai.”
Nenoliedzami, tas ir nozīmīgi, tomēr tam vairāk ir simboliska ietekme.
S. Kalniete uzskata, ka lielajā finansējumā, kas no ES budžeta nonāk Latvijā, piemēram, šis septiņu gadu budžets atvēl mūsu valstij ap desmit miljardiem, parādās arī Latvijas eiroparlamentāriešu ietekme. Deputāti cenšoties panākt arī to, lai Latvijā nonāk nauda no dažādām citām ES finanšu programmām. Kā piemēru viņa min Atjaunošanas noturības fondu, kas palīdz tikt galā ar kovida sekām. S. Kalniete gan atzīst: finansējumu Latvija jebkurā gadījumā saņemtu, taču eiroparlamentāriešu varā ir censties to palielināt. Lai tas izdotos, ļoti svarīgi atrast sabiedrotos. Piemēram, ziemeļvalstu un Baltijas valstu deputāti kopā ir 87, un tas nebūt nav maz. “Tas ir diezgan ietekmīgs skaits, esam sadalīti dažādās komitejās,” stāsta politiķe. “Tāpēc varam risināt dažādas lietas, kas katrai no šīm valstīm ir svarīgas. Kad ir kāds jautājums, kas Latvijai ir vitāli svarīgs, varu rēķināties ar piecu pārējo, kā arī Polijas un citu dalībvalstu atbalstu, ja man un kolēģiem izdodas viņus pārliecināt.”
Ļoti veiksmīgs šādas sadarbības piemērs bijis sasaukumā, kas darbojās līdz 2014. gadam, kad tika izstrādāta kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Tad izdevās ievērojami paaugstināt finansējumu lauku attīstībai un tiešmaksājumiem. Eiropas Komisija (EK) piedāvājusi 142 eiro par hektāru, taču izdevies panākt, ka maksās 193 eiro par hektāru. Tiesa, to izdevies sasniegt sadarbībā ar valdībām un nevalstiskajām organizācijām.
Savukārt pērn, sadarbojoties ar R. Zīli, izdevies nosargāt ikgadējo finansējumu “Rail Baltica”, ko deputāti no Rumānijas mēģināja iegūt savas valsts infrastruktūras vajadzībām. “Tā ir savstarpējā valstu konkurence. Visu laiku ir jābūt ļoti, ļoti modram,” tā savu ikdienu raksturo S. Kalniete.
R. Zīle toties norāda, ka Eiroparlaments tiešā veidā nedala naudu dalībvalstīm. Tas pieņem septiņu gadu ES budžetu, arī tajā nav tiešas dotācijas kādai no valstīm, taču tiek noteikti kritēriji, pēc kādiem finansējums tiek sadalīts, un EP deputāti var ietekmēt kritērijus, pēc kādiem nauda tiek dalīta, un censties panākt, lai tie pēc iespējas vairāk atbilstu viņu valstīm. Protams, ir prasmīgi jāmeklē sabiedrotie, kam arī būtu izdevīgi tieši šādi kritēriji.
Ždanokas fenomens
Politologs M. Andžāns norāda, ka jānodala EP deputātu ietekme Briselē un tepat Latvijā. Arī pašu mājās ietekme ir, jo finansējums deputāta darbībai paredz biroju un darbiniekus Latvijā, kā arī dod iespēju aicināt Latvijas iedzīvotājus viesos uz Eiropas Parlamentu. M. Andžāns atzīmē paradoksālu situāciju: faktiski EP finansējums lielā mērā ļāvis izdzīvot Tatjanas Ždanokas partijai “Latvijas Krievu savienība”, jo finansējums viņas kā eiroparlamentārietes darbībai uzturējis arī šīs partijas biroju, bet kā savus palīgus T. Ždanoka algoja partijas aktīvistus.
“Ja nebūtu Ždanokas amata Eiropas Parlamentā, Krievu savienība ātrāk beigtu pastāvēt,” ir pārliecināts M. Andžāns. “ES likumdošanas procesā Ždanokai ietekmes nav bijis, taču domāju, ka savu vēlētāju acīs viņa bija gana ietekmīga, jo visu laiku bija kā skabarga acī, skaļi un konsekventi iestājās par to, ko aizstāvēja. Latvijas intereses gan tās nebija, bet tāda nu reiz ir demokrātijas cena, ka Latvijai uz Briseli nācās sūtīt arī šādu deputātu.”
Kādi būs jaunpienācēji?
Tagad gan ne T. Ždanoka, ne arī kāds cits no šīs partijas EP vairs nav pārstāvēts. M. Andžāns lēš, ka tāpēc jaunā sasaukuma deputāti varētu vairāk atbilst Latvijas interesēm nekā līdz šim, kaut, protams, vēl “jāskatās, ko darīs Ušakova kungs, ko darīs Krištopana kungs”. Kā zināms, bijušais Rīgas mērs, saskaņietis Nils Ušakovs Briselē vismaz pagaidām nekādas simpātijas Kremlim nav izrādījis; darbojas otrajā lielākajā politiskajā grupā – sociāldemokrātos. V. Krištopans (Latvija Pirmajā vietā) gan saistījies ar jaunu grupu “Patrioti Eiropai”, kurā ir arī prokremliski spēki.
“EU Matrix” vērtē ne tikai atsevišķus deputātus, bet arī valstu delegāciju ietekmi kopumā. Tās gan tiek vērtētas aprakstoši, bez punktu un vietu reitingā piešķiršanas. Par Latvijas delegāciju iepriekšējā sasaukumā teikts, ka tā bijusi salīdzinoši ietekmīga gan aktīvas darbības likumdošanā dēļ, gan ar amatiem, gan arī nodibinātajiem sakariem. Piemēram, transporta jomā Latvijas delegācija pat bijusi otra ietekmīgākā. Nākotne gan netiek zīmēta tik spoža, vērtētāji uzsver, ka daļa jaunievēlēto deputātu nāk no EP nezināmām partijām.
R. Zīle gan vērtē, ka delegācija ir ļoti pieredzējusi (bijušie premjeri un mēri) un cienījama. S. Kalniete uzskata, ka Latvijai par labu nāks tas, ka pirmo reizi vēsturē pat septiņi EP ievēlētie ir ar skaidru nacionālo stāju. Iepriekšējā delegācijā tādi bijuši tikai pieci, bet pārējiem trīs nostāja bija vai nu neskaidra (N. Ušakovs un Andris Ameriks), vai atklāti naidīga (T. Ždanoka).
Vai jaunievēlētie deputāti varētu panākt, lai ES piešķir papildu finansējumu “Rail Baltica” būvei? M. Andžāns spriež, ka tas būtu grūti, jo tad nepieciešamas izmaiņas ES daudzgadu budžetā un par to pamatā lemj Eiropas Komisija. Taču kopumā jaunā Latvijas delegācija, viņaprāt, varētu būt pat ietekmīgāka nekā līdzšinējā, jo ievēlēta virkne pieredzējušu un Latvijas interesēm atbilstošu deputātu. Reinis Pozņaks, kas ievēlēts no “Apvienotā saraksta”, ir vienīgais bez iepriekšējas pieredzes politikā, tomēr, ja viņš koncentrēsies uz tematu, ko pārzina – Ukrainu –, tad varētu gūt ietekmi netipiski īsā laikā un “izdarīt interesantas lietas”.
Pieņemot, ka T. Ždanokas pēdās neviens neies, M. Andžāns prognozē, ka no Latvijas ievēlētajiem deputātiem nu būs vairāk laika aizstāvēt Latvijas intereses, jo iepriekš latviešu eiroparlamentāriešiem daudz laika nācās patērēt, lai “apkarotu Ždanokas aktivitātes”, proti, nācās sniegt pretargumentus, kad T. Ždanoka izplatīja dažādas sūdzības par Latviju.
“Tieši tā!” piekrīt S. Kalniete. “Visus šos 15 gadus Eiroparlamentā es nemitīgi nodarbojas ar jautājumiem, kas nav manā komitejā. Gāju uz Pieprasījumu komiteju, lai runātu ar tās vadību, jo citi deputāti ne vienmēr saprot Latvijas situāciju, to, kā tā vēsturiski veidojusies. Tam ir tērēts ļoti daudz laika un darba!”
