Kas tev vēderā jeb ko var paveikt gastroenterologs 1
Vēders nav tikai kuņģis un zarnas. Un skaidrību tā vainās palīdz iegūt ne tikai biedinošā kobra!
Konsultēja medicīnas sabiedrības “ARS” gastroenteroloģe Mairita Ērgle-Morica.
Negaidi, bet rīkojies!
Pieauguša cilvēka gremošanas trakts nav tikai pāris sprīžu, kā šķiet. Tas no mutes līdz ānusam ir 6 – 8 metrus garš un saistīts ar kuņģi, aknām, aizkuņģa dziedzeri, asinsvadiem, nervu sistēmu un, protams, zarnām, kurās mājo 2 – 4 kilogrami baktēriju. Dažādas gremošanas trakta daļas norobežo sfinkteri un klāj gļotādas, kuru būtiskākās funkcijas ir barības vielu uzsūkšana un atkritumu izvadīšana.
Ja rodas traucējumi vai bojājumi, tie mēdz būt gan neizteikti, gan apdraudēt dzīvību, var pat nebūt saistīti ar gremošanas sistēmu. Nopietnākie simptomi ir rīšanas grūtības, mazasinība jeb anēmija, svara mazināšanās bez acīmredzama iemesla, drebuļi bez saaukstēšanās pazīmēm, nespēks, ādas un acu dzelte.
Ir vērts pieteikties pie gastroenterologa, ja pastāvīgi ir slikta elpa, nepatīkama garša mutē, balta mēle, kamols kaklā, pastiprināta zobu bojāšanās, dedzināšana pakrūtē un aiz krūšu kaula, slikta dūša, atraugas, pazemināta vai pastiprināta ēstgriba…
Ir vērts pieteikties pie gastroenterologa, ja pastāvīgi ir slikta elpa, nepatīkama garša mutē, balta mēle, kamols kaklā, pastiprināta zobu bojāšanās, dedzināšana pakrūtē un aiz krūšu kaula, slikta dūša, atraugas, pazemināta vai pastiprināta ēstgriba, mainīga vēdera izeja ar nepatīkamu smaku, burbuļošana vēderā, pastiprināta gāzu veidošanās, aizcietējumi, miltu izstrādājumu nepanesība, kas rada caureju, ādas izsitumus, locītavu sāpes.
Nevar vilcināties, ja visā vēderā ir akūtas, stipras, neciešamas sāpes vai tās ir jostveidīgas, asas kā naža dūrieni, slikta dūša vai vemšana ar svaigām asinīm, vai atvemtais atgādina kafijas biezumus. Bīstama arī caureja ar asinīm vai piķa melna vēdera izeja. Abi gadījumi liecina par gļotādas bojājumu un asins zudumu. Situāciju vēl vairāk pasliktina svīšana, izteikts nespēks, sirdsklauves vai mazs urīna daudzums. Šie simptomi saistīti ar vēdera dobuma orgāniem un apdraud ne vien veselību, bet pat dzīvību, tādēļ ignorēt tos nedrīkst, ir jāzvana ātrajai palīdzībai.
Protams, nav divu vienādu cilvēku un slimību. Organisms iekārtots tā, ka ikviens citādāk izjūt un pārcieš kaites. Arī sāpju slieksnis ir atšķirīgs.
Visbiežāk ārstiem nākas sastapties ar sūdzībām, ko rada helikobaktērijas infekcija, nekontrolēta pretsāpju zāļu lietošana un antibakteriālu līdzekļu kursa sekas. Gremošanas sistēmu apgrūtina arī emocionāla un fiziska pārslodze, neregulāra ēšana un neizgulēšanās maiņu darba dēļ, bieži lidojumi, šķērsojot vairākas laika joslas. Ilgstošas, mokošas sūdzības rada iepriekš veiktas kuņģa un zarnu trakta operācijas.
Laikus sākta ārstēšanās pasargā no vēlākām komplikācijām. Tās rodas kā saaugumi pēc ilgstoši neārstētiem gļotādas bojājumiem, barības vada vēnu paplašinājumi, barības vielu uzsūkšanās traucējumi, ļaundabīgi veidojumi, pat kaulu blīvuma mazināšanās un šķidruma krāšanās vēdera dobumā.
Bez kautrības un noslēpumiem
Nonākot pie gastroenterologa, ir nepieciešama pilnīga uzticēšanās. Ārsts pacientu vispirms iztaujā par sūdzībām un dzīvesveidu, jo lielu daļu svarīgas informācijas iegūst tieši sarunas laikā: par sūdzību ilgumu un smagumu, par iepriekš veiktajiem izmeklējumiem, kaitīgajiem ieradumiem, lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, saslimšanām ģimenē. Vērā ņem arī pacienta vecumu un riska faktorus. Nevajadzētu justies aizvainotam, ja izvaicā par nodarbošanos, alkohola lietošanu un dažreiz pat par seksuālo orientāciju. Protams, paskaidrojot iemeslus, pacientam ir tiesības atteikties sniegt, viņaprāt, nevajadzīgu informāciju.
Var gadīties, ka tieši gastroenterologs palīdz precizēt un atrisināt ādas, ilgstoša klepus, pat acu problēmas, sadarbojoties ar hepatologu, proktologu, endokrinologu, ausu, kakla un deguna ārstu, kardiologu vai ķirurgu.
Pēc sarunas ārsts apskata un iztausta vēderu un limfmezglus, nepieciešamības gadījumā – arī taisno zarnu. Un tad jau var lemt par ārstēšanas taktiku, diagnozes precizēšanai nepieciešamajiem izmeklējumiem vai vajadzību konsultēties ar citu specialitāšu ārstiem.
Var gadīties, ka tieši gastroenterologs palīdz precizēt un atrisināt ādas, ilgstoša klepus, pat acu problēmas, sadarbojoties ar hepatologu, proktologu, endokrinologu, ausu, kakla un deguna ārstu, kardiologu vai ķirurgu.
Gastroenteroloģijas pacientu ārstēšanas metodes var būt dažādas, sākot no ēšanas un dzīvesveida paradumu maiņas un pat dažu produktu pilnīgas izslēgšanas, un beidzot ar ķirurģisku ārstēšanu. Tomēr visbiežāk labus rezultātus var panākt ar piemērotiem medikamentiem, nereti arī ar psihoterapiju vai psihofarmakoterapiju, tajā skaitā antidepresantiem, homeopātiju, mērenām fiziskām aktivitātēm, atslodzi un regulāriem ārsta apmeklējumiem, vērojot veselības izmaiņu dinamiku.
Solis pretim atlabšanai
Lai noskaidrotu, kas lācītim vēderā, ārsts nozīmē katram pacientam piemērotāko izmeklējumu, un iespējas gastroenteroloģijā nepārtraukti paplašinās.
Vienkāršākie izmeklējumi ir asins, fēču un urīna analīzes, ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgāniem. Tomēr var būt nepieciešami specifiski endoskopijas jeb iekšējo orgānu izmeklējumi. Tos veic ar lokanu zondi rādītājpirksta resnumā, caur kura lūmenu jeb dobumu var ievadīt biopsiju standziņas un citus nepieciešamos izmeklēšanas un ārstēšanas papildinstrumentus.
Izmeklējuma laikā ārstam ir iespēja paņemt audu gabaliņus (biopsijas) mikroskopiskai izmeklēšanai, kas palīdz noskaidrot, vai tie ir iekaisīgi, infekciozi, parazitāri vai pat ļaundabīgi.
Gastroenterologi izmanto arī funkcionālos testus, elptestus, kolonogrāfiju, izmeklējumus ar kontrastvielas pielietošanu.
Metodes, ko lieto izmeklējumos, izmanto arī ārstēšanas periodā. Piemēram, kuņģa un zarnu trakta apskates laikā var noņemt polipus, paplašināt slēdzējmuskuļus, saskaldīt žultsakmeņus, likvidēt svešķermeņus, kuņģa un zarnu traktā ievietot stentus jeb ar zālēm pildītas protēzes.
Gastroenterologi izmanto arī funkcionālos testus, elptestus, kolonogrāfiju, izmeklējumus ar kontrastvielas pielietošanu.
Pirms daudziem izmeklējumiem nemaz nav jāgatavojas, taču dažos gadījumos ārsts, kurš nosūta uz izmeklējumu, par to brīdina laikus, jo citādi nav iespējams iegūt kvalitatīvu rezultātu – ir iztērēts laiks un nauda, un izmeklējums tik un tā jāatkārto. Stiprus alkoholiskos dzērienus nav ieteicams lietot pat vairākas dienas iepriekš, jo tie mēdz nevēlami mijiedarboties ar nomierinošiem līdzekļiem, ko reizēm lieto izmeklējumos.
Pirms visiem izmeklējumiem vai medikamentu kursa ārsts ir jābrīdina par iespējamām alerģiskām reakcijām un nopietnām blakusslimībām.
Kobra nekož!
Kuņģa un zarnu trakta diagnostikas izmeklējumi šķiet visnepatīkamākie. Visvairāk baisu stāstu ir par tautas valodā dēvēto kobras rīšanu, ko ārsti sauc par ezofagogastroduodenoskopiju. Tā ir metode, kur nepieciešama pacienta līdzdarbošanās – zonde ir jānorij.
Vairumā gadījumu prasmīgs endoskopists izmeklējumu veic mierīgi un profesionāli, neradot nepatīkamas sajūtas. Pacientam ir tikai jāklausās ārsta teiktajā, mierīgi jāelpo un jāatslābina kakla krūšu daļa.
Gadās, ka izmeklējuma laikā ir pastiprināta rīstīšanās, pacients ir ļoti nemierīgs, pat nekontrolē savu rīcību un izrauj zondi. Līdzīga situācija un nepatīkamas sajūtas var būt arī kolonoskopijas laikā. Tādos gadījumos, lai izmeklējums izdotos, vēnā injicē nomierinošu līdzekli, kas mazina trauksmi, spriedzi, taču pacients ir pie samaņas, guļot uz kreisajiem sāniem.
Uzziņa
Endoskopijas veids atkarīgs no izmeklējamās gremošanas trakta daļas:
• ezofagogastroduodenoskopija ir barības vada, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas gļotādas apskate,
• kolonoskopija ir resnās zarnas apskate,
• enteroskopija ir tievās zarnu gļotādas apskate.
Ir arī žultsceļu apskate un ārstēšana rentgena staru kontrolē. Dažreiz izmanto endokapsulas un endoskopisko ultrasonogrāfiju.
