Mārtiņš Kaprāns

Valsts valodas centrs (VVC) janvārī izplatīja aicinājumu publiskajā saziņā vairāk lietot latviešu valodu, īpaši vēršoties tieši pie valsts amatpersonām. “Valsts valodas centra ieskatā, valsts amatpersonām, sniedzot intervijas plašsaziņas līdzekļos, it īpaši, ja tie reģistrēti Latvijas Republikā, būtu jālieto vienīgi latviešu valoda, tādējādi izrādot cieņu pret Latvijas valsti un tās valsts valodu,” teikts dokumentā. Diemžēl Krievijas propagandas kanāli nekavējās šo ziņu sagrozīt, minot kā piemēru cittautiešu apspiešanai Latvijā, un vēl skumjāk, ka tam piebalsoja arī atsevišķi vietējie politiķi. VVC vadītājs Māris Baltiņš neņēmās spriest, vai aicinājums atstājis kādu jūtamu ietekmi uz valodas lietojumu: “Mēs neveicam šādu monitoringu. Taču jāapzinās, ka šādas izpratnes mainīšana ir ļoti lēns un ilgs process, tādēļ uz kādiem straujiem rezultātiem te nevajadzētu cerēt. Plānojam atkārtot šādus aicinājumus un izmantot ikvienu iespēju mudināt cilvēkus publiskajā saziņā lietot valsts valodu.” Pēdējā laikā no dažādu politiķu puses izskanējis, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā esot ļoti būtiski sniegt objektīvu viedokli vietējai krievu auditorijai, pat ja šī mērķa vārdā jāpāriet uz krievu valodu. Baltiņš tomēr to sauc par tukšu atrunu. “Turklāt mūsu politiķi bieži vien pārvērtē savas svešvalodu zināšanas. Mēģinādami izdabāt krievisko televīziju žurnālistiem, viņi bieži vien sevi padara par apsmieklu krievu skatītāju acīs. Līdzīgi kā Atis Slakteris ar savu “nothing special” angliski runājošajā auditorijā,” novērojis VVC vadītājs. Viņaprāt, iedzīvotāju lojalitātes stiprināšanai politiķiem ar savu darbību jāpierāda, ka viņi novērtē iedzīvotājus neatkarīgi no tautības un gatavi viņiem palīdzēt risināt problēmas. Un to var panākt arī bez pāriešanas uz svešvalodām.