Eksperti izbrīna žurnālists, nevis intervējamais 101
Lūdzu arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Vitu Dreijeri sniegt viedokli par šo raidījumu. “Pēc intervijas noskatīšanās man vairāk jautājumu ir nevis par intervējamā, bet gan par žurnālista rīcību. Mārtiņa Kaprāna komunikācija neatšķīrās no tās, ko esmu novērojusi citās dzīves situācijās, – viņš bija enerģisks un ekspresīvs kā jau parasti. Savukārt žurnālists lielā daļā intervijas izturējās tā, it kā viņš pats jau zinātu visas “pareizās” atbildes. Viņš pārtrauca arī jēgpilnas atbildes, uzdeva jautājumus, kas jau ietvēra apgalvojumus, kas nav laba prakse žurnālistikā. Tāpēc intuitīvi šķiet, ka šeit tomēr ir stāsts par to, kādā valodā Kaprāns sniedza atbildes. Man diemžēl nav informācijas par iemeslu, kāpēc viņš runāja latviski, jo skaidrojumi var būt divi – tā ir politiska poza vai arī viņš vienkārši izvēlējās valodu, kurā savas domas var formulēt veiksmīgāk. Ja tas ir otrais variants, es pat neredzu, par ko tur diskutēt, jo pieļauju, ka medijam un auditorijai prioritāte tomēr ir gūt informāciju, pat ja intervējamais nerunā krievu valodā. Es pati ar krievu valodā raidošajiem medijiem runāju tikai latviski, jo apzinos – ja sāktu runāt krieviski, ziņu raidījums automātiski pārvērstos humora šovā. Savukārt, ja nerunāšana krievu valodā kādam ir politiska poza, tad es aicinātu izvērtēt, kas ir prioritāte – tas ziņojums, ko viņš vēlas krievvalodīgo auditorijai sniegt, vai šī poza,” komentēja V. Dreijere.
Jāpiebilst, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad oficiālas amatpersonas interviju “PBK” sniedz latviski. Līdzīgi rīkojusies arī, piemēram Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), un pie šādas prakses principiāli pieturas Nacionālās apvienības pārstāvji.
