“Kas tas ir par nagliņkantori, ka neatbild!” Rīdziniekus tracina siltumapgādes uzņēmums 1
“Avārijas dienesta numuri neatbild. Kaimiņiem jau sen pieslēgts siltums, bet mums ir jāsalst. Dzīvoklī jau ir 15 grādi. Pašam vēl nebūtu tik traki, ja nebūtu mazulis. Kas tas ir par nagliņkantori, ka neatbild!”
“Kopš māju Rīgā, Staiceles ielā 15, sācis apkalpot “Siltumserviss Rīga”, ir iestājies “bardaks”. Kā var būt, ka vienā kāpņu telpā nekurina vispār, bet blakus kāpņu telpā, kurina tā, ka dzīvokļos plus 24 un 27 grādi?! Kāpēc vairs siltuma padeve netiek regulēta atbilstoši laika apstākļiem. Sazvanīt šo uzņēmumu vispār nav iespējams.”
“3. oktobrī Saulgožu ielā 4 pieslēdza apkuri, bet tikai vienā dzīvokļa pusē sildīja radiatori. 4. oktobrī pēc aptuveni 40 minūšu ilgas zvanīšanas izdevās arī sazvanīt “Siltumservisu Rīga”. Atsaucās meitene, apsolot visu nokārtot. Bet nekā. 8. oktobrī atkal zvanīju, zvanīju. Bezcerīgi. Uzrakstīju “Siltumservisam Rīga” ziņojumu “Facebook”. Pēc pāris stundām man atbildēja, ka šodien manā namā veiks atgaisošanu. Ieradās kaut kādi cilvēki, pagrozījās, bet rezultāta nekāda. Rīgā dzīvoju 17 gadus, bet tā nu nekad nav bijis. “Siltumserviss Rīga” visu salaidis pilnīgā tūtā.”
Siltuma vietā tikai serviss
Šīs ir tikai dažas no publiskā telpā izlasāmajām rīdzinieku – daudzstāvu namu iedzīvotāju – vēstulēm, kurās viņi pauduši sašutumu par uzņēmumu “Siltumserviss Rīga” – atbildīgo par pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) apsaimniekoto daudzstāvu dzīvojamo namu iekšējās siltumapgādes sistēmu uzturēšanu.
Agrākais atbildīgais – uzņēmums “Rīgas siltums” – kopš aprīļa ar to vairs nenodarbojas, jo nav izturējis RNP sarīkoto iepirkumu konkursu. Kā RNP tagad paskaidro, “Rīgas siltuma” piedāvājums atraidīts tāpēc, ka uzņēmuma iesniegtie dokumenti esot bijuši kļūdaini un neatbilstoši iepirkuma konkursa prasībām. Turpmāk uzņēmums nodrošinās siltumapgādi tikai līdz dzīvojamo namu ievadiem.
Jautāts, kāpēc RNP izvēlējies tādu uzņēmumu, par kuru, sākot jauno apkures sezonu, ir tik daudz iedzīvotāju sūdzību, RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs atbild, ka tas bijis viens no Valsts kontroles ieteikumiem – izvēlēties pakalpojumu sniedzēju konkursa kārtībā, lai veicinātu daudzdzīvokļu māju tehniskā stāvokļa uzlabošanu. Izvēli noteikusi nepieciešamība nodrošināt klientiem ekonomiski izdevīgāko pakalpojuma cenu.
Pagājušajā nedēļā žurnālistiem sarīkotajā preses konferencē Aivars Gontarevs atzina, ka pašlaik gan esot kļuvis sliktāk nekā tad, kad ar to nodarbojies “Rīgas siltums”. Bet apkures sezonas laikā visas problēmas būšot novērstas. Aivars Gontarevs sola, ka līdz 22. oktobrim siltums būšot visos uzņēmuma apsaimniekotajos namos.
Attaisnojas ar pārslodzi un specifiku
Uz jautājumu, kāpēc tūkstošiem rīdzinieku nav apmierināti ar “Siltumservisa Rīga” darbu un kāpēc uzņēmumā nevienu nevar sazvanīt, uzņēmuma pārstāve Baiba Laksa atbild, ka ar RNP noslēgtajā līgumā paredzētais dispečeru un tālruņa līniju skaits esot nepietiekams, lai atbildētu uz visiem zvaniem. Apkures sezonas sākumā zvanu centrs saņemot no 3000 līdz 6000 zvanu dienā. Bet parasti ikdienā to ir desmit reižu mazāk. Uzņēmuma dispečeru dienests vienlaikus varot apkalpot piecus sešus zvanītājus, kā arī nodrošināt vēl 20 zvanītāju gaidīšanu rindā. Tā kā zvanītāju ir ievērojami vairāk, esot piesaistīti papildu operatori. Ja iedzīvotājiem neizdodas sazināties ar uzņēmumu telefoniski, viņi varot iesniegt pieteikumus e-pastā [email protected], viņa skaidro.
Diemžēl pašlaik tā vietā, lai nodrošinātu siltumu dzīvojamos namos, “Siltumserviss Rīga” piedāvā iedzīvotājiem piezvanīt un rakstīt vēstules…
“Siltumservisa Rīga” pārstāve tagad sola atrisināt visas ar siltuma piegādi saistītās problēmas apkures sezonas laikā. Jautāta, kāpēc to nevar izdarīt apkures sezonas sākumā, viņa atbild, ka katrai ēkai, pieslēdzot to apkurei, esot sava specifika, kuru varot atklāt tikai darba gaitā.
Paliek daži jautājumi
Daži jautājumi tik un tā paliek bez atbildes. Ja līgums par namu iekšējās siltumapgādes sistēmu uzraudzību un apkopi ar RNP šim uzņēmumam bija noslēgts jau šī gada aprīlī, kur tad “Siltumserviss Rīga” bijis un ar ko nodarbojies pusgadu pirms jaunās apkures sezonas sākuma. Vai nezināja, ka Rīgā RNP apsaimnieko 4200 daudzstāvu dzīvojamos namus un ka katrā var būt, kā teic uzņēmuma pārstāve, sava specifika? Vai bija vērts satracināt iedzīvotājus, ja skaidri redzams, ka apkopei izvēlēts uzņēmums, kurš, apkures sezonu sākot, nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem?
Spriežot pēc iedzīvotāju zvaniem un sūdzībām “Rīgas namu pārvaldniekam” – ap 10 000 zvanu dienā –, jaunajai apkures sezonai uzņēmums “Siltumserviss Rīga” ir pilnīgi nesagatavots.
Uz jautājumu, ar ko “Siltumserviss Rīga” labāks par “Rīgas siltumu”, RNP vadītājs Aivars Gontarevs skaidro, ka turpmāk namu iekšējās siltumapgādes sistēmu tehniskā apkope notikšot pastāvīgi, nevis tikai tad, kad radies kāds bojājums. Vēl paredzēts ieviest monitoringa jeb novērošanas sistēmu, kas ļaušot ātrāk atklāt un novērst bojājumus māju siltumapgādes sistēmās, samazinot siltumapgādes pārtraukuma risku. RNP vadītājs noliedz, ka jauna starpnieka parādīšanās sadārdzinās rēķinus iedzīvotājiem. Pēc viņa prognozēm, siltuma rēķini samazināšoties vidēji par 17%.
Četri starpnieki siltumapgādes ķēdē
Vai patiešām ar vēl viena starpnieka parādīšanos siltumapgādes ķēdē samazināsies iedzīvotāju rēķini? Par to var rasties šaubas, tāpēc ka tā dēvēto pilnsabiedrību “Siltumserviss Rīga” veido četri uzņēmumi – SIA “SB”, SIA “Alpex”, SIA “Adapteris” un SIA “LEP Energy”. Skaidrs, ka katrs no šī četrinieka gribēs kaut ko nopelnīt.
Pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga”
“Siltumserviss Rīga” veido četri uzņēmumi – SIA “SB”, SIA “Alpex”, SIA “Adapteris” un SIA “LEP Energy”.
“SB” 59,37% pieder Andrim Skrūskopam, bet mazākas daļas – Edijam, Samantai, Diānai un Antrai Blektēm. Apgrozījums pērn 11 miljoni eiro, bet peļņa 0,74 miljoni eiro.
“Alpex” pieder Igoram un Albertam Sūnām – attiecīgi 59,41% un 40,59%. Pērn apgrozījums 1,8 miljoni eiro un peļņa 91 tūkstotis eiro.
SIA “Adapteris” vienīgais īpašnieks ir Tengizs Adamjancs. Pērn – 1,2 miljonu eiro apgrozījums un 150 tūkstošu eiro peļņa.
“LEP Energy” pieder Pāvelam un Aleksandram Popoviem – attiecīgi 60% un 40%. Pērn – 160 000 eiro apgrozījums un 26 000 eiro peļņa.
Dati: “Firmas. Lv”
