Kas tas ir – apzinātība? 0
Dzīvē nedarbojas jēdzieni multitaskings un cilvēks orķestris. Tā ir tikai teorija un iluzoras darba devēju gaidas, kas ir pretrunā ar cilvēka dabu. Tu esi spējīga koncentrēt uzmanību tikai uz vienu lietu vienā reizē, lai nezaudētu apzinātību un padarītu iesākto kvalitatīvi. Tāpēc ir svarīgi sev ik pa laikam pajautāt: “Kur ir mana uzmanība?”
Apzinātība pašlaik ir modē. Arvien vairāk dzirdamas ziņas, ka uzņēmumi algo praktiķus, kas pastāstītu viņu darbiniekiem par apzinātību un iemācītu pāris trikus stresa mazināšanai un darba produktivitātes veicināšanai ikdienā. Sociālajos tīklos klejo posti no slavenībām, kas popularizē apzinātu ēšanu. Grāmatnīcu plauktos rindojas grāmatas par tagadnes spēku, un sieviešu žurnāli pārpildīti ar iedvesmojošiem rakstiem par dzīvi šeit un tagad saistībā ar laimi. Kas ir šī maģiskā mūsdienu burvju nūjiņa – apzinātība? Kāpēc šo jēdzienu mēs arvien vairāk sastopam ikdienā, un kur tas bija agrāk?
Es vienkārši esmu klāt
Tieši tā, bez filozofijas šeit neiztikt. Apzinātības definīcija ir saistīta ar tavu apziņu, ka tu esi, un spēju izteikties pirmajā personā: “Es esmu. Esmu klāt un piedalos.” Nevis aizrāvusies ar darīšanu, atdevusies autopilotam un aizmirsusi, ka tu esi, bet gan pievērsusi uzmanību šim mirklim.
Kāpēc tas ir svarīgi? Jo apzinātības praktizēšana uzlabo dzīves kvalitāti visās jomās – tas ir zinātniski pierādīts, taču nav jābūt profesoram, lai to pamanītu savā ikdienā. Piemēram, tu brauc mājās ar autobusu. Galvā tev nozib miljons domu par šodienas notikumiem, tavs aizvainojums pret kolēģi un rītdienas darāmo darbu saraksts, vēl lietas, kas jānopērk pārtikas veikalā, kā arī nedēļas nogales plāns un tava lielā noguruma pakāpe. Tu ierodies mājās, novelc mēteli… un attopies virtuvē: “Kā es šeit nokļuvu? Kur palika laiks?” Nē, tev nav spēju teleportēties. Tu vienkārši biji neapzināta un palaidi garām sarkanās debesis, ko šovakar iekrāsoja rietošā saule un kas bija vērojamas pa autobusa logu. Vēl tu noignorēji telefonā pienākušo ziņu no paziņas ar aicinājumu tikties, jo biji nodevusies sapņiem. Turklāt nepamanīji simpātisku vīrieti tev uzsmaidām tāpēc, ka biji ieslēgusi autopilotu, lai ātrāk tiktu mājās. Kā arī pagāji garām tieši šovakar uzmanību alkstošajam kaķim Murim gaitenī.
Autopilots jau nav nekas slikts. Tas ir ļoti izpalīdzīgs mehānisms, kura nodoms ir ļaut atpūtināt prātu un padarīt lietas mūsu vietā. “Tu droši domā savas miljons domas, es braukšu autobusā tavā vietā,” viņš piedāvā, un tu, noguruma vadīta, piekrīti. Šī darījuma cena ir neizmantotās izdevības un palaistas garām dzīves baudas: prieks par saulrietu, iespēja interesantai sarunai, jauna iepazīšanās un tava kaķa prasmīgā stresa mazināšana. Bet cik tu tālu ar šādu palīgu tiksi? Vai var autopilotā samīļot savu bērnu un vīru? Vai – izbaudīt kafejnīcas apmeklējumu? Vai uzrakstīt bakalauru? Protams, ka var! Taču agri vai vēlu šāda attieksme – ķermenis dara, bet tu tur neesi – samazinās tavas dzīves kvalitāti un negatīvi iespaidos attiecības, fizisko un mentālo veselību. Tas ir pretējs stāvoklis apzinātībai, kura savā būtībā ir uzmanības pievēršana tam, kas notiek tieši šobrīd – šeit un tagad. Vienkārši esi klāt un piedalies.
Vienu lietu vienā reizē
Apzinātības pamatprincips ir uzmanība, kas ir ierobežota. Nav iespējams to sadalīt kvalitatīvi uz vairākiem notikumiem un objektiem vienlaikus. Īpaši svarīgi tas ir mūsdienās, kad pasaule pārblīvēta ar informāciju, kurā viegli pazaudēties, un apstākļi mainās daudz ātrāk nekā pirms gadiem divdesmit. Esi mēģinājusi sarunāties pa telefonu un tajā pašā laikā atbildēt uz e-pastu? Ēst pusdienas pie darba galda, turpinot koncentrēties datorā? Rezultātā ne viens, ne otrs darbiņš netiek padarīts kvalitatīvi, vai ne? Ne tu atceries sarunbiedra stāstīto pa telefonu, ne e-pasts ir uzrakstīts saprotami, ne izsalkums apmierināts, ne darbs padarīts laikā.
Dzīvē nedarbojas jēdzieni multitaskings un cilvēks orķestris. Tā ir tikai teorija un iluzoras darba devēju gaidas, kas ir pretrunā ar cilvēka dabu. Tu esi spējīga koncentrēt uzmanību tikai uz vienu lietu vienā reizē, lai nezaudētu apzinātību un padarītu iesākto kvalitatīvi. Tāpēc ir svarīgi sev ik pa laikam pajautāt: “Kur ir mana uzmanība?” Tas ir nepieciešams, lai nenokavētu dzīvi, piemēram, ļaujoties stresam darbā, kavējoties aizgājušo laiku atmiņās vai krājot aizvainojumu pret kāda pārinodarījumu.
Turklāt tavos spēkos ir vadīt uzmanību – kam to pievērst tagad un kas var pagaidīt? Apzinātība ir tā burvju nūjiņa, ar kuras palīdzību tu vari vadīt savu prātu, rīkoties produktīvi, gūt sirdsmieru un būt laimīga. Tas arī tiek mācīts apzinātības prakses treniņos.
Nevis darīt, bet būt
Vai esi pamanījusi, ka mūsu kultūrā uzsvars tiek vairāk likts uz darīšanu, nevis būšanu? Piemēram, ko esi dzīvē sasniegusi, cik daudz naudas nopelnījusi un bērnus dzemdējusi? Prātā uzreiz nāk anekdote par Jānīti un Pēterīti: skolotāja abiem jautā, kas viņi vēlētos būt, kad izaugs lieli. Jānītis, protams, grib kļūt par izcilu ārstu, bet Pēterītis atbild: “Gribu būt laimīgs!”
Iepazīstoties tu automātiski nosauc demogrāfiskos datus par sevi, nodarbošanos un hobijus, kas tevi vislabāk raksturo un jaunajai paziņai sniedz īsu priekšstatu par tavu personību. Tās ir kādas īpašības, ko tev sabiedrība piešķīrusi kā vērtības, un lomas, ko tu dzīves laikā esi iemācījusies un praktizē. Piemēram: “Labdien, mani sauc Inga, esmu tik un tik gadus veca sieviete, strādāju tur un tur, brīvajā laikā aizraujos ar to un to.” Bet kas tu esi bez šiem datiem?
Iedomājies filmas aktieri, kas pāris mēnešus pavadījis filmēšanas laukumā, projekts ir beidzies, un viņš atgriežas mājās. Kas viņš ir nākamajā dienā, kad vairs nekas nav jātēlo? Iespējams, ka viņš pa šo laiku ir aizmirsis savu veco es un viņam ir rīcības brīvība izvēlēties, kādā sevī atgriezties: būt nīgram, ka vairs nav darba un jāmeklē jauns, vai arī ar pateicību par veiksmīgi noslēgtu projektu brokastīs notiesāt divus eklērus, uzdzerot virsū lavandas kafiju?
Tagad pasaki skaļi šos vārdus “es esmu…” un iepauzē pirms turpinājuma. Tā tad arī ir tava apzinātība.
Apzinātības treniņš 21 dienai
Katru vakaru uzraksti vismaz trīs pateicības par notikumiem, lietām, apstākļiem, vietām un cilvēkiem, kas pozitīvi iespaidojuši tavu dienu:
Paldies, ka es šodien pamanīju…
Pateicos, ka mani šodien patīkami pārsteidza…
Sirsnīgi novērtēju šodienas atziņu, ka…
Tencinu, ka šodiena man iemācīja…
22. dienā izlasi uzrakstīto un apdomā, kā tu tagad jūties: vai ir vairojusies laimes apziņa, pamanot lietas un notikumus, kam iepriekš nebiji pievērsusi uzmanību?
