Kas strādā, tiem jādeklarē. Lai neiekristu parādos, VID aicina deklarēt ienākumus 0
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus iesniegt gada ienākumu deklarācijas, lai neviļus neiekristu nodokļa parādos.
Jautāta, kam no šī gada 1. marta līdz 1. jūnijam būtu jādeklarē pagājušajā gadā gūtie ienākumi, VID Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Marija Radzjušonoka atbild, ka būtībā visiem strādājošajiem. Ienākumu deklarēšana pasargātu no nepatīkamiem pārsteigumiem, ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes mainās atkarībā no ienākumu apmēra.
No 2018. gada 1. janvāra “uz papīra” saņemtajai atalgojuma daļai, kas nepārsniedz 1667 eiro mēnesī (20 004 eiro gadā), IIN likme ir 20%. Bet atalgojuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī (2018. gadā no 20 004 līdz 55 000 eiro), IIN likme jau ir 23%.
Piemēram, strādājošajam, kurš pagājušajā gadā “uz papīra” atalgojumā saņēmis 1690 eiro mēnesī, no 1667 eiro ietur 20% IIN. Bet no 23 eiro – jau ietur 23% IIN.
Kā skaidro Marija Radzjušonoka, kopš pagājušā gada darba vietā, kas algas nodokļu grāmatiņā norādīta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta, katram nodokļu maksātājam aprēķina viņam noteiktu naudas summu, kas netiek aplikta ar IIN (mēneša neapliekamais minimums). Izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), VID paziņo par to darba devējam divreiz gadā – līdz 1. janvārim un līdz 1. augustam. Darba ņēmējs par šo ar IIN neapliekamo daļu var uzzināt EDS algas nodokļu grāmatiņā.
Bet tiem darba ņēmējiem, kuriem pērn gūto ienākumu apmēri mainījušies vai atšķīrušies no iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem, šī VID aprēķinātā ar IIN neapliekamā summa var būt lielāka par gadā gūtajiem ienākumiem, attiecīgi piemērota arī mazāka IIN likme. Iznākumā šiem strādājošajiem veidojas nodokļa parāds.
Viņasprāt, deklarēt ienākumus būtu svarīgi iedzīvotājiem, kuri strādājuši vairākās darba vietās un kuri līdztekus algai saņēmuši kādus papildu ienākumus, piemēram, autoratlīdzību vai vecuma pensiju. Piemēram, strādājošajam, kurš pērn atalgojumā “uz papīra” saņēmis 1667 eiro mēnesī, bet autoratlīdzībā vēl 300 eiro mēnesī, gada ienākumi ir 23 604 eiro – tātad lielāki par 20 004 eiro, kuriem piemēro IIN 20% likmi. Iznākumā no pārsniegtās summas – 3600 eiro – jāietur 108 eiro – IIN 23% apmērā.
Tāpat deklarēt ienākumus būtu nepieciešams iedzīvotājiem, kuri pagājušajā gadā strādājuši tikai dažus mēnešus. Piemēram, jaunajām māmiņām, kuras atgriezušās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī cilvēkiem, kuri pērn mainījuši darba vietu.
No 1. marta iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, VID aprēķinās gan ienākumiem atbilstošo IIN likmi, gan ar IIN neapliekamo ienākumu apmēru.
Jautāta, kas draud tiem iedzīvotājiem, kuri tomēr nebūs iesnieguši gada ienākumu deklarācijas un kuriem būs radies nodokļa parāds, VID nodokļu inspektore atbild, ka ikvienam par to tikšot paziņots, nosūtot vēstuli EDS kontā vai pa pastu.
Lai izvairītos no nodokļa parāda veidošanās turpmāk, viņa iesaka EDS atvērt savu algas nodokļa grāmatiņu, norādot nepiemērot mēneša neapliekamo minimumu vai piemērot IIN 23% likmi. Ieraksts algas nodokļa grāmatiņā automātiski tiks nosūtīts darba devējam, kurš aprēķinās un ieturēs šo nodokli.
Deklarējot 2018. gadā gūtos ienākumus, jāņem vērā vairākas būtiskas izmaiņas par attaisnotajiem izdevumiem.
Maksimālā summa, kuru deklarācijā var norādīt par katru ģimenes piederīgo agrāk noteikto 215 eiro vietā ir 600 eiro. Bet ne vairāk kā 50% no deklarācijas iesniedzēja ar nodokli apliekamajiem gada ienākumiem. Šajā summā ietilpst visi attaisnotie izdevumi, to skaitā arī par zobārstniecību un par plānotajām operācijām, kurām līdz šim šāds limits nebija noteikts.
Piemēram, iedzīvotājs, kuram gada ienākumi bijuši 10 000 eiro apmērā un kurš ārstēšanai iztērējis 650 eiro, savukārt sava bērna interešu izglītībai 200 eiro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, atgūs 160 eiro (20% no 600 eiro; 20% no 200 eiro). Tā kā attaisnotie izdevumi par ārstēšanu pārsniedz 600 eiro, atlikušie 50 eiro automātiski pārceļas uz 2019. gada deklarāciju.
Attaisnotajos izdevumos var iekļaut arī dzīvības apdrošināšanas prēmijas (ar naudas uzkrāšanu), ja apdrošināšanas līguma termiņš ir vismaz 10 gadi. Šis noteikums neskar līgumus, kuri noslēgti līdz 2017. gada 31. decembrim. Šo līgumu termiņš var būt pieci gadi.
Attaisnotajiem izdevumiem var pieskaitīt arī iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošajās dzīvības apdrošināšanas prēmijās, ja tās kopā nepārsniedz 10% no nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā.
