Kas stāsies pretī Ušakovam un Amerikam? 0
Jau vēstīts par Nila Ušakova vadītā “Saskaņas centra” (“SC”) un Andra Amerika “Gods kalpot Rīgai” politiskajām laulībām, pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām bloķējoties vienā politiskajā spēkā.
Kopīgiem spēkiem pašreizējais mērs Ušakovs un vicemērs Ameriks cer nākamajā sasaukumā iegūt vairāk nekā pusi no 60 galvaspilsētas deputātu vietām un saglabāt savus pašreizējos amatus. Tikmēr citas lielās partijas, šķiet, atteikušās no domas par nacionālo spēku apvienību un arī esošās savienības sairst. Par vietu galvaspilsētas domē katrs cīnīsies saviem spēkiem.
Spriežot pēc pašreizējiem reitingiem, vienīgais vērā ņemamais sprungulis Ušakova–Amerika buldozera riteņos ir “Vienotība”. Tomēr savu Rīgas mēra kandidātu un viņa komandu premjera partija vēl nav gatava nosaukt. Tā vietā koncentrēšoties uz programmas izstrādi. “Gatavojam saturiski un idejiski alternatīvu piedāvājumu tam, ko dara pašreizējā Rīgas domes vadība. Tās augstie reitingi faktiski balstās tikai vienas personas – Nila Ušakova – autoritātē, kas tiek spodrināta, bez kautrēšanās izmantojot pašvaldības administratīvos resursus,” uzskata “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars. Viņš izteica cerību, ka nākamajās Rīgas domes vēlēšanās dominēs cīņa par idejām un vērtībām, nevis kā pirms četriem gadiem – starp mēra kandidātu personālijām.
Ko tad idejiski citādu “Vienotība” piedāvās rīdziniekiem?
“Pirmkārt, mēs redzam Rīgu kā rietumniecisku Ziemeļeiropas galvaspilsētu ar spēcīgiem kontaktiem Rietumos. Ušakovs pašlaik kā galvenos Latvijas galvaspilsētas sadarbības partnerus pozicionējis Krieviju un citas NVS valstis. Mūsuprāt, šāda rīcība apdraud ilgtermiņa attīstību,” teica Kampars.
Tāpat Rīgas attīstību apdraudot “Ušakova sociālpopulistiskā punktu vākšana”, bezatbildīgi tērējot pašvaldības budžetu. Uz jautājumu, vai nākamajā sasaukumā “Vienotība” varētu strādāt Rīgas domē vienā koalīcijā ar “Gods kalpot Rīgai”, Kampars atbildēja noliedzoši: “Manuprāt, šā zīmola maiņa bija nepieciešama tieši tādēļ, lai pievilinātu latviešu vēlētājus. Taču mēs skaidri zinām, ka zem šīs maskas slēpjas Ušakovs un citi divvalodības referenduma atbalstītāji, un pašreiz es neredzu iespēju sadarboties ar šiem cilvēkiem vienā koalīcijā.”
Reformu partija negrib “pazust” “Vienotībā”
Pirms pusotras nedēļas Reformu partija (RP) savā domes sēdē “iedeva kurvīti” “Vienotībai”, kas aicināja Rīgā veidot kopīgu nacionālo partiju sarakstu. RP pārstāvji uzskatīja, ka atsevišķi spēs efektīvāk nodrošināt aizsākto reformu veiksmīgu pārnešanu uz Rīgas pilsētu, kuras pašvaldības vadībā šobrīd esot vērojami būtiski tiesiskuma, labas saimniekošanas un pārvaldības trūkumi. “Mēs uzskatām, ka iet pašiem ar savu programmu, savu piedāvājumu pie saviem vēlētājiem ir partijas dabisks stāvoklis. Jā, pašreiz mums ir zemi reitingi, bet tieši tādēļ mums jācīnās pašiem un jāskaidro vēlētājiem mūsu unikālais piedāvājums. Šajā situācijā, ejot kopā ar populārāko “Vienotību”, mēs vienkārši pazustu tajā un pazaudētu šo iespēju,” uzskata RP izpilddirektors Ivo Valdovskis.
Turklāt viņš sarēķinājis, ka, startējot atsevišķi, “Vienotība” un RP summā iegūs vairāk balsu, nekā ejot kopā, jo esot tādi RP vēlētāji, kam nepatīk “Vienotība”, un otrādi. Tādēļ kopīga saraksta gadījumā šie vēlētāji, visticamāk, nobalsotu par citu partiju vai ignorētu vēlēšanas.
Kādas reformas tad RP piedāvās rīdziniekiem? Pirmkārt, tā būšot pārvaldes kvalitātes uzlabošana, novēršot interešu konfliktus, amatpersonu atrašanos n-tajās valdēs, uzlabojot pašvaldības finanšu plūsmu caurspīdīgumu un tamlīdzīgi. Otrkārt, līdzīgi kā “Vienotība”, arī RP vēlas pārorientēt Rīgas ārpolitiku no Krievijas nomales uz Ziemeļeiropu. Pie ekonomiskās programmas izstrādāšanas partija piesaistījusi arī ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Kuluāros netiek izslēgts, ka viņš arī varētu būt RP domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Oficiāli partija apņēmusies savu mēru nosaukt līdz 15. decembrim.
Nacionāļi – par latvisku Rīgu
No valdībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem šobrīd vienīgi Nacionālā apvienība (NA) nosaukusi savu mēra kandidātu – šim amatam partija virzīs bijušo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri Baibu Broku. Pagājušonedēļ partijas rīkotā atklātā diskusijā B. Broka iepazīstināja ar savas programmas pirmo uzmetumu. Tās centrā ir ideja par latvisku Rīgu kā Latvijas sastāvdaļu pretstatā Ušakova uzsāktajai “valsts valstī politikai” ar izstāšanos no Pašvaldību savienības un nemitīgu konfliktēšanu ar valdību. Tāpat nacionāļi sola pārskatīt pašreizējās domes izstrādāto Rīgas integrācijas programmu, atvēlot tajā būtiskāku vietu latviešu valodai. Taču NA piedāvājums nesastāv tikai no nacionālām idejām.
B. Broka, kura šobrīd strādā valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” valdē, esot neizpratnē par pašreizējo Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību. Tādēļ šajā jomā esot gaidāms visaptverošs audits un strukturālas izmaiņas.
“Finanšu pārskatāmības un pamatojamības jomā Rīgā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Ne tikai es, bet vairākums rīdzinieku noteikti vēlas zināt, kādēļ sniega tīrīšana, atkritumu izvešana, ielu apgaismošana, dažādu objektu celtniecībā Rīgā maksā divas līdz piecas reizes dārgāk nekā, piemēram, Ventspilī vai citās Latvijas pilsētās,” teica Broka.
Zaļie bez zemniekiem
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tradicionāli ir pašvaldībās visspēcīgāk balstītais politiskais spēks. Taču tikpat tradicionāli šai apvienībai jau ilgstoši neveicas Rīgas domes vēlēšanās. Iespējams, tādēļ Latvijas Zaļā partija (LZP) izšķīrusies šoreiz mēģināt cīnīties pati, bez zemniekiem. Politologi un citu partiju pārstāvji LZP izredzes pārvarēt 5% barjeru vērtē skeptiski un satraucas par to, ka latviskais elektorāts šādā ceļā tikai vēl vairāk tiks saskaldīts. Un galvenie ieguvēji no tā, protams, būtu “Gods kalpot Rīgai”. Tomēr LZP pārstāvis Viesturs Silenieks uzskata, ka nodalīšanās ir bijis pareizs solis, jo ļaušot saglabāt partijas zaļo identitāti.
“Darbs pie mūsu programmas vēl turpinās, bet piedāvāsim rīdziniekiem dažādas saimnieciskas un ekonomiskas lietas caur zaļo prizmu,” viņš stāstīja un vienlaikus veltīja atzinīgus vārdus pašreizējai domes vadībai, kas “caur zaļo prizmu skatoties” esot labākā pēdējo sasaukumu laikā.
“Piemēram, Mazās Arkādijas pasargāšana no apbūves, “Man-Tess” smakojošā termināļa apturēšana un citas lietas agrākos sasaukumos nez vai būtu notikušas. Nezinu, vai tas nozīmē, ka pašreizējā dome būtu zaļāk domājoša nekā iepriekšējās. Vienkārši sabiedrības spiediens uz politiķiem šajos jautājumos pastiprinājies,” sprieda Silenieks. Uz mēra amatu LZP, visticamāk, virzīšot bijušo vides ministru Raimondu Vējoni.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) līderis Augusts Brigmanis uzskata, ka LZP atsevišķais starts ir kļūdains lēmums, bet akceptē partneru izvēli un šķēršļus tai nelikšot. Taču arī padoties bez cīņas galvaspilsētā zemnieki nedomā. “Pēc “Latvijas faktu” datiem, Rīgā mums atbalsts ir 3,9%. Ja tam vēl pieskaita attiecīgu daļu no neizlēmušajiem vēlētājiem, tad izredzes pārvarēt 5% barjeru mums ir tīri labas,” sprieda Brigmanis. Rīgas programmas pamatā būšot LZS vispārējā programma, īpašu uzsvaru liekot uz sociālajiem jautājumiem un komunālajiem pakalpojumiem. Sociālajā nozarē LZS netrūkst labu ekspertu. Kā iespējamais mēra amata kandidāts tiek minēts bijušais labklājības un satiksmes ministrs Uldis Augulis, kaut gan viņš pats vēl nav devis savu piekrišanu.
Tā sauktais Olšteina sešnieks jeb kustība “Brīvie demokrāti” gala lēmumu par to, kādā formātā piedalīties pašvaldību vēlēšanās un vai vispār to darīt, vēl nav pieņēmuši. Taču potenciālo partneru rīcībai no malas viņi sekojot rūpīgi. “Diemžēl neredzu ne nopietnus piedāvājumus vēlētājiem, ne spēcīgus mēra amata kandidātus. Patiesībā pašlaik man radies iespaids, ka labējie spēki dara visu iespējamo, lai Nils Ušakovs varētu turpināt vadīt Rīgu,” secina Olšteins.
