Izpēti šampūna sastāvu! Kādu labāk nepirkt 0
Lasītājs jautā: “Žurnālā 36,6 °C rakstāt par zaļo dzīvošanu. Stāstāt par cilvēkiem, kuri nelieto sadzīves ķīmiju un arī šampūnus ne, matus mazgā ar olu. Bet es nesaprotu, kas ir kaitīgs veikalos nopērkamajos šampūnos. Vai man izkritīs mati? Ko darīt – vai jāpērk visdārgākie šampūni, lai būtu drošs, ka nekaitēs? Kuras ir sliktās vielas šampūnos?”
Biedrībā homo ecos: skaidro, ka lielākā daļa matu mazgāšanas līdzekļu tiek gatavoti no dažādām, visbiežāk no ķīmiski sintezētām vielām. Tiek izmantotas krāsvielas, emulgatori, smaržvielas, konservanti, virsmas aktīvās vielas un tamlīdzīgi.
Atsevišķu vielu ietekme uz cilvēka veselību un vidi nav pilnībā izpētīta, tomēr tās var izraisīt nepatīkamas blakusparādības, kas bieži vien atstāj iespaidu nevis uz matiem, bet gan pašsajūtu kopumā.
Izplatītākie ķīmiskie savienojumi ir parabēni (metyl-, butyl-, propyl-, isobutylparaben). Šie ķīmiskie komponenti ir naftas produkti, kam piemīt konservantu īpašības, tie pagarina produktu derīguma termiņu (novērš baktēriju un mikrobu veidošanos). Pētījumi rāda, ka parabēniem piemīt spēja uzsūkties un uzkrāties dziļajos šūnu slāņos, tie var ietekmēt veģetatīvo nervu sistēmu, kā arī spēj imitēt sieviešu dzimumhormonu estrogēnu, ko ar mātes pienu var nodot arī jaundzimušajam. Vēlams izvairīties no savienojumiem, kas izdala formaldehīdu (diazolidinyl urea, DMDM hydantoin quaternuim-15) – kancerogēnu un kairinošu vielu.
Dietanolamīnu un trietanolamīnu (diethanolamine DEA, triethanolamine TEA) izmanto, lai matu kopšanas līdzekļi putotu. Viela var radīt kairinājumu un alerģisku reakciju.
Sulfāti (sodium laureth/laurium sulfate, SLES, SLS) ir spēcīgs mazgāšanas līdzeklis, kas atdala taukus no matiem, spēcīgi puto, ātri izplešas un iesūcas galvas ādā. Visbiežāk sastopams nātrija laurijsulfāts, kas kairina un sausina. Šo ķīmisko elementu iegūst no naftas produktiem.
Stearalkonija hlorīds (stearalkonium chloride) ir radīts rūpniecībā, lai mīkstinātu audumus. Salīdzinot ar dabiskiem proteīniem un augu ekstraktiem, kas kopj matus, šīs ķimikālijas izmaksas ir samērā zemas, taču tā var izraisīt alerģiskas reakcijas un ir toksiska.
Kosmētikā izmanto arī smaržvielas (fragrances, parfum), kas var radīt galvassāpes, reiboņus, izsitumus.
Ne vienmēr jāpērk dārgākie produkti. Viens no palīgiem izvēlē ir kosmētikas ekomarķējums (Eco Cert, Nordic Ecolabel, ICEA u.c.). Lai iegūtu atzītu marķējumu, produkts tiek testēts un tam jāatbilst gan vides, gan citiem kvalitātes kritērijiem.
Papildus var pievērst uzmanību, vai produkta un sastāvdaļu ražošanā nav veikti eksperimenti ar dzīvniekiem (ekomarķējums Baltais trusis).
