Kas sekos pēc militārās histērijas? Saruna ar Iļju Jašinu 12
Rīgā viesojās viens no Krievijas opozīcijas līderiem, tuvs noslepkavotā Borisa Ņemcova līdzgaitnieks Iļja Jašins. Intervijā “Latvijas Avīzei” viņš sacīja: “Potenciāli bagātā valstī 20 miljoni krievu dzīvo aiz nabadzības robežas, kas ir ļoti lielas sociālās noslāņošanās un plaukstošas korupcijas rezultāts. Krievi mūk prom no tādas valsts!”
Sakiet, Iļja, ar ko šodien dzīvo un elpo Krievija? Vai jaunais gads iezīmēsies ar kādām jaunām pārmaiņām?
I. Jašins: Krievijai šodien nav tas vienkāršākais laiks vēsturē. Vara mierina par stabilitāti, bet man liekas, ka attīstās dramatisks scenārijs. Ļoti sarežģīti minēt, pie kā novedīs Vladimira Putina politika. Beidzamajos gados tiek ieturēts ciešs pašizolācijas kurss. Pasaulē nav nevienas valsts, ko ar pārliecību varētu nosaukt par Krievijas sabiedroto starptautiskajā arēnā. Krievija sevi pozicionējusi par valsti, kas uzvedas ļoti agresīvi un neprognozējami…
…kā jau iedomātajai lielvalstij un “no ASV ietekmes brīvās pasaules” līderim pienākas!
Tas jau ir mūsu atslēgas strīds ar tiem, kuri sevi sauc par valstībniekiem. Es sevi arī par tādu uzskatu, bet Putina atbalstītājiem pilnīgi pretējā pusē. Manā izpratnē lielvalsts ir tā, kurai ir labvēlīgas attiecības ar visiem kaimiņiem, kura nodrošina savus iedzīvotājus ar augstu dzīves līmeni, sniedz visas iespējas attīstīties. Tas viss Putina laikā pazaudēts! Ar visiem kaimiņiem esam sastrīdējušies, līdz pat bruņotiem konfliktiem un asiņainām sadursmēm. Man tāda politika šķiet pretrunā nacionālām interesēm. Taču oponenti no varas aprindām saka – nē, lielvara ir tā, no kuras baidās! Viņiem cieņa ir tas pats, kas bailes. Un viņi būvē “ģeržavu” kā varenu militāru dūri, ar kuru var draudēt un uzspiest savu gribu apkārtējai pasaulei.
Krievu TV ziņās rāda vai vienīgi karamašīnu. Ražo tankus, stāsta par kosmiskajiem gaisa spēkiem un to, kā mēs bombardējām, šauj raķetes. Ja vienai nācijai diendienā ko tādu iebaro – pie kā tas noved? Tas ir, kā spiežot atsperi – tā kādreiz sprūk vaļā! Kā un kur var izlauzties militārisma propaganda?
Man arī tas rada bažas. Tomēr Putins nav tālu domājošs stratēģis. Viņš dzīvo šai dienai un ar vienu uzdevumu – noturēt varu. Tā labā strādā viņa apkārtējie, propaganda, militārās struktūras. Un televīzija pilda pasūtījumu – saliedēt sabiedrību ap Putinu. No kā sākās militārā histērija? 2012. gada vēlēšanas Putinam bija grūtas. Cēlās protesta viļņi. It kā rezultātu falsifikācijas dēļ, bet faktiski pret kārtējo Putina prezidēšanu. Cilvēki gribēja pārmaiņas, jaunus prezidenta amata kandidātus. Un viens no galvenajiem lozungiem, ko nesa protesta demonstrācijās, bija “Putins – zaglis”. Viņam bija jātiek vaļā no korumpētā neslavas, un kā vēlēšanu kampaņā Putins sāka lietot militārterminu vārdnīcu, tā beigās tas noveda līdz Krimai. Viņš kļuva par “krievu zemju savācēju”. Tie, ar kuriem plecu pie pleca gājām demonstrācijās, vēlāk atkrita un teica: “Protams, viņš ir korumpēts līderis, bet Putins ir krievu zemju savācējs. Viņš un visi politiķi – zog, bet Putins paveica svarīgāko darbu, jo atguva mums Krimu!” Putins atrisināja reitinga problēmas, bet ļoti bīstamā veidā, jo gluži pareizi teicāt par saspiestās atsperes afektu. To nevar palaist vaļā, tāpēc jāceļas pa spirāli augšup. Šodien pievāci Krimu, ievedi tankus Austrumukrainā, sabumboji Sīriju. Militārajai histērijai visu laiku jāuzņem apgriezieni. Jābūt ienaidniekam. Kādam, ar ko karot. Un ”jāuzvelk” cilvēki. Kādā brīdī tam var sākt trūkt spēku, resursu, jo Krievijas ekonomikai nav tie labākie laiki. Krimu kā sviestu uz maizes neuzsmērēsi.
Tas, ko stāstāt, dažos vārdos būtu – radīt ārējos konfliktus iekšējām vajadzībām?
Tieši tā.
Kā tad Putinu apturēt? Negribu bērt sāli brūcēs, bet 2016. gada domes vēlēšanās krievu demokrātus vēlētāji neatzina. Prezidenta reitings 80 – 85% atbalstītāju diez vai ir uzskrūvēts, tā ir masīvās propagandas raža.
Cilvēkiem iestāstīts – ir Putins, ir Krievija! Nav Putina, nav Krievijas. Ideologi apgalvo, ka tad sekos nekārtības, kataklizmas, revolūcijas…
