“Kas šauj uz pagātni ar pistoli…” 32
Jūrmalniece Ruta Grēviņa savas ģimenes vārdā raksta, ka “apbēdināja 10. februāra LTV raidījumā “Tiešā runa” trīs Latvijas jaunās paaudzes arhitektu uzstāšanās pret arhitekta G. Birkerta Okupācijas muzeja paplašināšanas projektu. Viņu runās es nesadzirdēju gandrīz nevienu nopietnu, konkrētu kļūdu šajā projektā, izņemot to, ka tas kaitēs padomju laikā celtajam “arhitektūras šedevram” un vispārējas frāzes.
Mani dziļi aizvainoja šo jauno cilvēku smīkņāšana, augstprātīgā izturēšanās un profesionālā tuvredzība, apspriežot G. Birkerta projektā ielikto ģeniālo ideju “ka pēc tumšajiem okupācijas gadiem mūsu tautu gaida gaišāka atdzimšana”, kas ir tik svarīga daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri pārdzīvoja okupāciju un represijas. Tā vien šķiet, ka šis arhitektu grupas uzdevums ir iedzīt Okupācijas muzeju pazemē (arhitekte Gaile ar savu redzējumu) vai vispār šo muzeja būvniecības ideju tikmēr kritizēt, kamēr tās realizētāji būs spiesti saprast savu bezspēcību pret reāli pastāvošām okupācijas sekām Latvijā.
Galvenais ir tas, ka pēc arhitekta G. Birkerta projekta uzceltais muzejs būtu 1) liels akcents Latvijas vēstures plašai un tālredzīgai izpratnei, kas radītu prieku sirdī Latvijas iedzīvotājiem, kā arī domājošiem tūristiem; 2) tas atgādinātu, ka tautai pēc drūmajiem okupācijas laikiem (ko simbolizē korpusa tumšā daļa) gaidāmi labāki laiki, baltākas dienas un tā cerīgi skatās nākotnē (baltā piebūve).
Gudri cilvēki ir teikuši: “Uz tiem, kas šauj uz pagātni ar pistoli, nākotne šaus ar lielgabalu.” Nebūsim mankurti, cienīsim savu vēsturi! Gribētos, lai jaunā paaudze ar cieņu izturētos pret okupācijās cietušajiem un sava labuma dēļ nebūtu ciniski! Ceru, ka veselais saprāts uzvarēs.”
Arī ikšķilietis A. Štromanis uzsver: “Mums muzejs ir ļoti nepieciešams tieši Rīgas centrā, lai parādītu citām tautām, kādus pazemojumus esam pārcietuši.” Viņš spriež, ka valdībai būtu laiks pielikt punktu bezkaunībai, ar kuru tiek bremzēta būvatļaujas izsniegšana. Jāpiebilst, ka rudenī toreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēdē solīja, ka risinājums varētu būt grozījumi Okupācijas muzeja likumā. Taču pagaidām tam politiskās gribas pietrūcis.
“LA” lasītāju Spānijā Ainu Augstkalni-Rodrigesu-Matu satrauc tas, ka “līdz šim Latvijas valdības ir bijušas maz ieinteresētas uzlabot latviešu tautas materiālo labklājību. Liekas, tās maz interesējušas daudzbērnu ģimeņu problēmas, pensionāru dzīves līmenis un bāreņu liktenis. Mani satriec milzīgā starpība starp pensijām, kādas saņem Spānijas un Latvijas pensionāri.” Ainas kundze atgādina par pienākumu sargāt savu valodu un kultūru: “Ir mazas tautas kā igauņi, kuri lepni pastāv uz savas valodas lietošanu visās sfērās. Un tieši tautas vienotība ap savu valodu, kultūru, vēsturi un nacionālo identitāti ir tie, kas dod spēku un iespēju pastāvēt un neizirt pasaules tautu saimē.”
