Auto tirgū tik pieprasītā krosoveru attīstība. Kas šajā dejā 10 gados mainījies? 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāpēc pieminu deju?
Pirmkārt, vārdiņa dēļ. “Juke” angliski nozīmē deju vai mainīga virziena kustības, savu aktivitāti demonstrējot. Otrkārt – tirgū tik pieprasīto krosoveru attīstība tiešām ir tāds savdabīgs dancis, publikas mainīgās gaumes mūzikas pavadīts.
Kāpēc runāsim par desmitgadi? Tāpēc, ka 2009. gadā bija “Juke” pirmās paaudzes pirmais drosmīgais un izaicinošais solis uz auto konkursu un tirgus skatuves.
Vienaldzīgo toreiz nebija. Viedokļi – no “kas tas par kropli?!” līdz vairākām augstākajām atzīmēm mūsu konkursa nominācijā “skaistākais”.
Un tās toreiz neiedeva dāmas vai juniori, kuri it kā būtu nu ļoti jau savdabīgā dizaina autoru mērķauditorija.
Atšķiram veco balsojumu un redzam – šis stils ir paticis LAMB prezidentam Jurim Zvirbulim, fotogrāfam Raimondam Volontam, auto nomas biznesmenim Maratam Blatem un vēl dažiem citiem pavisam pieaugušiem un nopietniem kungiem.
Latvijas “Gada auto” kopvērtējumā “Juke” toreiz ieņēma trešo vietu (aiz “Opel Astra” un “Kia Sportage”). Un lieliski, kā saka, aizgāja arī tirgū (skat. tabulu). Līdz pat kritumam 2018. un 2019. gadā.
Apnicis? Nav vairs skaļi moderns? Droši vien arī tas.
Lai gan galvenie vaininieki tomēr ir konkurenti, kuri šajā laikā radījuši dažus ne mazāk spilgtus izlēcējus. Nu, piemēram, “Toyota C-HR” pakaļiņa nav mazāk izaicinoša un daudzus kārdinoša. Jāsper atbildes solis.
Kas tad šim jauns?
Par ārējo veidolu es nebūšu īstais runātājs. Šis – kategoriski – nav mans stils. Jaunais “Juke”, lai gan lielās lampas no motora vāka novācis, šķiet vēl lecīgāks par pirmo.
Kāpjošās sānu līniju šķautnes, jumts ar garenvilni, jaunās acis ar tādiem kā propelleriem, vēl mazāki nekā agrāk aizmugurējo durvju logi, kas tur sēdošajiem draud ar klaustrofobiju…
Stop, vecais īgņa! Pērc kādu “VW”, “Suzuki” vai “Renault”. Atstāj šo paaudzei, kurai pulkstenis nav tikai laika rādītājs.
Un auto ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī laikam jau pats svarīgākais sevis demonstrēšanas aksesuārs.
Rakstīšu par tehniku. Patiešām labu tehniku. Pilnpiedziņas piedāvājuma gan vairs nav. Jo nav pieprasījuma. Liela tilpuma un jaudas (vecajam bija 1,6 l un 190 ZS) motoru vairs nav. Jo ekoloģiskās normas spiež.
Un aizvien vairāk ļaužu saprot, ka 100 “zirgi” uz svara tonnu ir pietiekami visiem ātrumiem, kas Eiropā atļauti un vajadzīgi (ja vien katru dienu nebrauc kādus 100 km uz darbu pa vācu “bāni”).
Jaunajam ir viens darba tilpuma litrs trīs cilindros. Motors, ar kādu (“Suzuki” izpildījumā) jau gandrīz gadu braucu (un slavēju) ikdienā. Šis nav sliktāks. Iespējams, pat mazliet labāks, mazāk vibrējošs ekonomiskajos režīmos (zem 2000 apgr./min.).
Par pieciem zirgiem jaudīgāks, 10 ņutometru pārsvars griezes momentā. Kas to devis? Laikam jau nenoliedzami lielākā “Nissan” partnera “Renault” pieredze trīscilindru tehnoloģiju izmantošanā.
Arī variatora vairs nav
Ar bažām gaidīju tikšanos ar komplektu “litrs ar automātu”. Šāda skepse dzimusi pieredzē, kurā vairāk rūgtuma nekā prieka. Kūtras reakcijas apdzīšanas manevros, krietni lielāks nekā manuālām versijām degvielas patēriņš.
Tā vien brieda secinājums – maziem motoriem automāti der tikai tad, ja brauks ar šo cilvēks bez pat mazākajām pretenzijām uz dinamiku.
Un te – “Juke” nevis ar veco firmas CVT (“continuously variable transmission”), bet ar DSG (“direct-shift gearbox”) jeb divsajūgu automātu. Šī konstrukcija visplašāk lietota “VW”/”Audi” grupas automobiļos, bet nu jau sastopama arī “BMW”, “Volvo”, “Ford” un “Nissan” ražojumos. Kā brauc? Teicami!
Pēc pirmās stundas niecīgām adaptācijas problēmiņām varu bliezt kā Šūmahers.
Un – labākais – paaugstinātu rijību nemana. Patēriņš – ap sešiem litriem uz simtu ne sevišķi pieblīvētā pilsētā (vasaras pusdienlaiks). Uz šosejas – vēl mazāk. Drusku mazāk nekā “Vitarai”, kuras galvenais pārnesums “īsāks”, aerodinamika, šķiet, mazliet sliktāka. Tātad? Iesaku?
Ieskatieties tomēr vēl vienā tabuliņā, kurā Latvijā pašlaik populārāko mazo krosoveru cenas dotas divām versijām – ar mehāniski vadāmu kārbu un automātu. Starpība gluži vai šokējoša.
Šim “Juke”, piemēram, vairāk nekā 4000 eiro. Nepirkšu! Jo māku robus slēgt pats. Atļaušos palielīties – daru to labāk pat par DSG.
Bet ļaudis pērk. Eiropā mazāk. Amerikā – gandrīz visi. Foršu jociņu kaut kur internetā manīju – vienīgais iemesls, lai jenķis izvēlētos manuālu kārbu: tā ir labākā pretaizdzīšanas ierīce, jo neviens zaglis ar šito braukt nemācēs…
Lāga nemāk arī Jāņa, kurš nupat prasīja padomu auto izvēlē, sieva Eva. Un Jānis ir taupīgs. Iespējams, pat skops. Un viņš skaidri redz, cik viltīgi ražotāji izliek slazdus šiem nepietiekami prasmīgajiem vai pietiekami slinkajiem klientiem.
Nu nemaksā taču tā “Juke” automātiskā kārba par četriem tūkstošiem dārgāk kā parastā! To vienkārši nedod lētākajās auto versijās, bet iebāž apšaubāmas vajadzības papildaprīkojuma komplektos.
Ņem, ja vari atļauties. Atkārtoju – šis automāts ir ļoti labs. Arī “Juke” stūres raksturojumi teicami, dāmai un pilsētas manevriem piemēroti, aktīvu čali apdzīšanas slalomos priecēs.
Ņem, ja vari atļauties. Vienu “superfīču” gan labāk neņem – 19 collu zemprofila riteņi šādam auto varbūt ir “smuki”, bet mūsu grambās krata pretīgi.
