Kas sagaida Latvijas tirgu savstarpējo aizdevumu sakarā? 0
Autors – Sergejs Sedovs, savstarpējo aizdevumu pakalpojumu Robo.cash dibinātājs
Nebanku kreditēšanas apjomi Latvijā pieaug. Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju (turpmāk tekstā – LAFPA) 2018. gada 1. ceturksnī aizdevumi tika piešķirti 201 miljons eiro apmērā. Tas ir divreiz vairāk nekā pirms gada. Vai ir iespējams paļauties uz savstarpējo aizdevumu, kas tiek saukti arī par p2p (peer to peer) izaugsmes tempu saglabāšanu, līdzdalību mazo uzņēmumu (SME) attīstībā? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, banku sistēmas krīzes kontekstā.
Šodien Baltijas valstu savstarpējo aizdevumu platformas piesaista ievērojamus ārvalstu investīciju apjomus. Saskaņā ar LAFPA paziņojumu, Latvijas platformās aizdevumus uzrāda vairāk nekā 10 pasaules valstis, tai skaitā Lietuva, Igaunija, Čehijas Republika, Dānija, Zviedrija, Polija, Spānija, Ķīna u.c. Aizņēmējus bieži pārstāv arī ārvalstu uzņēmumi un privātpersonas. Tas ir saistīts ar liberālu finanšu likumdošanu un finanšu tehnoloģiju pasākumu attīstību.
Tranzīts – riski un iespējas
Latvijas finanšu tehnoloģiju attīstība pārrobežu operāciju rezultātā atbilst pasaules tendencēm, kas ir daudzsološs virziens. Tomēr atkarība no ārvalstu investoriem var būt nopietna problēma. Šajās dzīšanās pēc finanšu tehnoloģijām tiek iekļauti arvien jauni dalībnieki.
2017. gada septembrī Ministru kabinetam izskatīšanai tika iesniegts likumprojekts, ar mērķi ieviest līdzfinansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbību regulējumu (likums par līdzfinansējumu). Likums paredz iegūt atļauju veikt uzņēmumu komercdarbību, kas vēlas sniegt pakalpojumus kopfinansējuma jomā. Lai saņemtu atļauju darboties līdzfinansējuma jomā, uzņēmumiem būs jāaizpilda reģistrācijas procedūra Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Šo uzņēmumu datu reģistra turētājs būs Komisija. Likuma pieņemšanas termiņi vēl nav noteikti, tas ietekmē vairāku ministriju intereses un rada nopietnas diskusijas.
Tajā pašā laikā, 2018 martā, finanšu tehnoloģiju rīcības plāna ietvaros, Eiropas Komisija iesniedza savus priekšlikumus par kopfinansējuma platformu regulēšanu. 2018. gada aprīlī 22 ES valstis, ieskaitot Latviju, parakstīja Visaptverošu blokķēdes likumprojekta sadarbības līgumu. Šī dokumenta praktiska īstenošana radīs vienotu finanšu telpu visā Eiropas Savienībā, nodrošinot vispārīgus savstarpējo aizdevumu un kopfinansējuma platformu noteikumus un augstu darījumu ātrumu. Šāds lēmums novērsīs vairumu novecojušu aizliegumu, pastāvošus valstu tiesību aktos. Diemžēl tas arī liegs Baltijas valstu savstarpējo aizdevumu platformai lielāko daļu priekšrocību, kas tagad piesaista ārvalstu investorus.
Var paredzēt, ka pasākumi Latvijas finanšu tehnoloģiju tirgus atbalstam, kurus pašlaik izskata valdība, jau pēc gada zaudēs savu nozīmi. Lai saglabātu augstus izaugsmes tempus, būs nepieciešami pavisam jauni darbības soļi. Vēl nav skaidrs, ka tas būs – īpašas zonas izveide ar attīstītu infrastruktūru augsto tehnoloģiju uzņēmumu fiziskai klātbūtnei, uz kura lomu pretendē Rīga, vai papildus valsts garantijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu uzticamībai. Tomēr jau tagad ir jāizstrādā jaunas metodes investoru piesaistīšanai.
Iekšējās problēmas
Otrā problēma ir risks zaudēt iekšējo Latvijas nebanku kreditēšanas tirgu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto valsts novērtējumu, kas publicēts nesenajā pārskatā – Ziņojums par Latviju 2018:”Neskatoties uz sasniegto pēdējā laika progresa pozitīvo ietekmi, kreditēšanas pieaugums Latvijā joprojām paliek zems, par cik uzņēmējdarbība, kā arī mājsaimniecība turpināja samazināt savu parāda līmeni. Kreditēšanas pieaugums atgriezās pie rādītājiem 2016. gada beigās. Pieauguma tempi ir zemāki nekā citās Baltijas valstīs, un tikko paliek pozitīvi … Ieilgušais kreditēšanas vājais pieaugums izraisīja ievērojamu privātā sektora kopējā parāda samazinājumu, kas samazinājās no 130% no IKP 2010. gadā līdz mazāk nekā 90% no IKP 2016. gadā. No vienas puses, tas izraisīja finanšu risku samazināšanos, no otras puses, tas bija viens no galvenajiem zemu investīciju iemesliem.”
Valdība veic ievērojamas pūles, lai nodrošinātu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pieejamus aizdevumus un riska kapitāla tirgus attīstību. Līdzekļu apjomi, kurus piesaistīja jaundibināto augsto tehnoloģiju uzņēmumi – 210 miljonus eiro 2017. gada beigās, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Svarīga loma ir vienotai attīstības finanšu institūcijai Altum (Vienotā attīstības finanšu institūcija Altum). Tajā pašā laikā, Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas loma šajā procesā ir gandrīz nemanāma. Liela mēroga mūsdienu ekonomikas valsts attīstības plāni apvienoja sevī izstrādāto Latvijas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, kas paredz nodokļu atvieglojumus riska kapitāla ieguldītajiem, valsts garantiju nodrošināšanu un tiešo budžeta finansējumu jaunuzņēmumiem. Paradoksāli, bet likums šajā gadījumā nedod priekšroku Latvijas savstarpējo aizdevumu un kopfinansējuma platformām, kuras ir gatavas ieguldīt līdzekļus augsto tehnoloģiju projektos. Ir lietderīgi piezīmēt veiksmīgo Lielbritānijas pieredzi, kur iespēja investēt savstarpējo aizdevumu platformās obligātās pensiju iemaksas, izmantojot inovatīvo finansēšanu ISA (IFISA) ir veicinājusi ne tikai investīciju pieaugumu savstarpējo aizdevumu platformās, bet arī palielinājusi savstarpējo aizdevumu SME kreditēšanas apjomu.
Konkurētspējīga vide
Latvijas finanšu tehnoloģiju attīstība nenotiek vakuumā, bet dzīvā konkurences vidē. Salīdzinājums ar kaimiņiem liek aizdomāties.
Lietuva
2016. gadā Lietuvas Finanšu ministrija paziņoja, ka valsts iestādes koncentrēsies uz finanšu tehnoloģiju nozares attīstību, it īpaši maksājumu un elektroniskās naudas jomā. Svarīga loma šajā procesā ir likumam par kopfinansējumu, ko Lietuvas Parlaments pieņēma 2016. gada novembrī. Likums ļauj juridiskām personām piesaistīt ieguldījumus, izmantojot kopfinansējuma platformas, ar vienkāršu aizdevumu līgumu palīdzību, akciju vai obligāciju izlaišanu. Tajā pašā laikā Lietuva nodrošina uzņēmumiem iespēju iegūt Eiropas licences darbam finanšu nozarē, tas ir, visa ES tirgus aptveršana. Šāds lēmums veicina tādu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu ienākšanu Somijā, kas nodibināti ārpus ES, piemēram, Krievijā vai Izraēlā.
Igaunija
Igaunijas vizītkarte finanšu tehnoloģiju attīstības jomā ir kļuvusi elektroniskā rezidenta (e-rezidence) koncepcija. Tas ļauj ārvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem iegūt ārvalstu rezidenta statusu bez fiziskas uzturēšanās Igaunijā, dibināt uzņēmumus, atvērt bankas kontus un reģistrēt Igaunijas juridiskās adreses un piekļūt valsts elektroniskajiem pakalpojumiem. Tas attiecas uz IT izstrādātāju izplatītajām komandām, kuras ir lielākā daļa no finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu dibinātājām. Saskaņā ar 2018. gada aprīļa datiem, reģistrēto elektronisko iedzīvotāju skaits pārsniedza 35 000.
No tuvāko kaimiņu fona, Latvijas panākumi šodien izskatās diezgan pieticīgi. Un nākotnē uzņēmumi no Rietumeiropas sāks aktīvi ieguldīt finanšu tehnoloģiju attīstībā. Lai saglabātu savas pozīcijas finanšu tirgos, tagad ir jānosaka virzieni, kuros Latvija var konkurēt par līdera vietu un aktīvi to attīstīt. Protams, tiem būtu jāietver savstarpējais aizdevums un kopfinansējums, šīs finansēšanas piesaistes metodes veido visplašāko investoru loku, kuri interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi.
