Māris Antonevičs: Angļiem ir teiciens: “Pārāk daudz pavāru sabojā zupu.” Kas sabojāja Latvijas valdības zupu? 4
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Angļiem ir teiciens: “Pārāk daudz pavāru sabojā zupu.” Nedaudz romantiskāk to pašu ideju mēģina paust arī korejiešu paruna: “Kuģis ar vairākiem kapteiņiem agri vai vēlu uzskrien klintij.”
Latvijā valdības vārītā zupa pašlaik nesmaržo īpaši labi, un arī klints, šķiet, ir pavisam tuvu. Un te nu rodas jautājums, varbūt tiešām viens no šo nebūšanu iemesliem ir tas, ka ir bijis pārāk daudz raustīšanās – gan pie stūres, gan politiskajā virtuvē?
No šāda viedokļa premjera Krišjāņa Kariņa lēmums pieprasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju ir vieglāk saprotams, nekā pašreiz saistībā ar to detalizēti iztirzātais vakcinācijas plāns – bija/nebija, teorētisks/praktisks, cik detalizēts vai īstajā datumā un tā tālāk.
Skaidrs, ka Viņķeles stiprā puse ir sava viedokļa publiska aizstāvēšana un savu nopelnu izcelšana, no sērijas “visi muļķi, es gudrā”.
Politikā šāda attieksme ne vienmēr nes rezultātus, ja atceramies, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās Viņķele saņēma tik daudz svītrojumu, ka Zemgales vēlēšanu apgabalā no “Attīstībai/Par” saraksta pirmā numuru kļuva par pēdējo.
Tomēr arī plusiņu viņai bija daudz, tātad arī piekritēju netrūkst. Uz ziņu, ka Kariņš prasījis ministres atkāpšanos, īpaši kaislīgi reaģēja tvitera lietotāji – tur Viņķele gandrīz jau pasludināta par visu laiku labāko veselības ministri un neapšaubāmi izcilāko ministri šajā valdībā, kur pārējie tikai fonā “kārtis spēlē”.
Bet, atgriežoties no virtuālās realitātes īstajā, mājieni, ka premjers nav apmierināts ar veselības ministres darbu, bija jau agrāk. Izmantojot Latvijas politikā jau dažreiz iepriekš pieminēto līdzību ar futbola spēli, viņai vairākas reizes bija parādīta dzeltenā kartīte, kas nu pārtapusi par sarkano.
Arī futbola spēlētāji reti piekrīt tiesneša lēmumam, uzskata, ka visu darījuši pareizi un laukumu pamet neapmierināti. Tāpat arī Viņķele savu vainu nesaskata.
Bet kāda tad ir pārmetumu hronoloģija?
9. oktobris. Premjers norāda uz stratēģijas trūkumu Covid-19 apkarošanā.
“Man sāk likties, ka kaut kur kaut kas notiek, un tad mēs reaģējam, nosakot ierobežojumus,” piesardzīgu neizpratni par Veselības ministrijas mieru pauž Kariņš. Šajā pašā dienā slēgtajā Ministru kabineta sēdē notiek vairāku stundu asas debates par Rīgas maratona atcelšanu.
Kariņš norāda, ka viņš “no sirds ir noraizējies” par šo pasākumu, kamēr Viņķele diezgan kategoriski uzstāj, ka to nevajadzētu atcelt.
Nākamajā dienā viņa savas partijas kongresā emocionāli kritizē valdības partnerus un savas pūles pārliecināt premjeru un pārējos pielīdzina “smagai cīņai ar lāčiem”.
23. oktobris. Kariņš atkārtoti runā par stratēģijas trūkumu (“Mani sāk uztraukt, ka plāns saprotams.”), no ministres pretī saņemot atbildi, ka šāda stratēģija esot kopējā valdības un premjera kā komandas kapteiņa atbildība, bet ar epidemioloģiskajiem pasākumiem ministrija līdz šim esot tikusi galā diezgan labi.
5. novembris. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atklāti un publiski pauž neapmierinātību ar veselības ministres Ilzes Viņķeles tempu Covid-19 jautājumos.
Kā intervijā žurnālam “Ir” norāda Kariņš, vēl 8. oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. “Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē,” atklāj valdības vadītājs.
16. novembris. Premjers uzdod Veselības ministrijai izstrādāt Covid-19 vakcīnas pieejamības plānu.
9. decembris. Kariņš atzīst, ka pagaidām no Veselības ministrijas ir sagaidījis vispārēju stratēģiju, bet joprojām nav skaidra plāna, kas iekļautu informāciju par uzglabāšanas ķēdēm, loģistiku, par to, kā iedzīvotājus informēs, kā to visu uzskaitīs, kurš to administrēs.
“Bet, ja mums nav gatava plāna, tad varētu būt tā traģiskā situācija, ka vakcīnas pat ir ieradušās valstī vai varētu ierasties valstī, tikai vēl nav izstrādāta visa ķēde, kā to izplatīt. Es uzstājīgi šo plānu gaidu.”
4. janvāris. Valdības vadītājs atkārtoti uzsver, ka valdībai un visai sabiedrībai ir nepieciešams skaidrs un ikvienam saprotams vakcinācijas plāns. “Rīt ir kārtējā diena, kad, pēc atkārtota uzdevuma, sagaidu attiecīgo dokumentu valdības sēdes darba kārtībā. Tā ir visas valsts prioritāte.”
5. janvāris. Premjers paziņo, ka pieprasa veselības ministres atkāpšanos.
Kā redzams, nekādi nevar teikt, ka lēmums par demisijas pieprasīšanu būtu bijis spontāns, nevis briedis ilgāku laiku.
Cita lieta, ja ministra un valdības vadītāja skatījums uz valdības stratēģiju un darbībām visu laiku atšķīries, bet tad jau jāatgriežas pie teicieniem par vairākiem pavāriem vai kapteiņiem, no kā nekas labs iznākt nevar.
