Kas remontēs bruņumašīnas? 1
Finansējums, kas paredzēts valsts aizsardzības spēju attīstībai, tiek tērēts mērķtiecīgi un atbilstoši, secinājusi Valsts kontrole (VK). Taču revidenti Aizsardzības ministriju aicina iepirkumos pievērst uzmanību ne tikai zemākajai cenai, bet arī tam, kā iegādātā tehnika un iekārtas integrējamas ar citām, cik tas izmaksās, kā tiks veikta personāla apmācība, kas veiks remontu un kur tiks iegādātas rezerves daļas.
Tā, piemēram, revidenti nav pārliecināti, vai ir lietderīgi uzticēt par miljoniem iegādātās bruņutehnikas remontu privātajiem uzņēmējiem.
“Ir grūti iedomāties reālu kaujas situāciju, kurā civilais ar savu servisu atbrauks un savedīs kārtībā bruņutehniku. Ir jāsaprot, ko no bruņumašīnu remonta un kāpēc vēlamies atdot civilajam sektoram,” uzsvēra VK Otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa. VK pēc vairāku gadu Aizsardzības ministrijas revīzijām secinājusi, ka bruņotajiem spēkiem joprojām nav izdevies panākt progresu bruņutehnikas remonta bāzes izveidošanā.
Kopš 2015. gada aizsardzības nozarei tiek piešķirts finansējums NATO noteiktajā – 2% no IKP – apmērā. Tas tuvākajos gados pārsniegs 600 milj. eiro. Vairāk nekā 200 milj. tiek izlietoti iegādēm Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, VK izvērtējusi šo miljonu eiro izlietojumu līdz katram iepirkumam un pārskaitījumam.
“Mēs neredzam prettiesisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu,” uzsver revidente I. Grīnhofa, taču revīzijās Valsts kontrole vairakkārt konstatējusi, ka “pirms iekārtas iegādes netiek apzināts, cik izmaksās uzturēšana, apkope un uzglabāšana, kādas papildu iemaņas nepieciešamas personālam, kā jaunais pirkums tiks integrēts esošajā nodrošinājumā un, beigu beigās, kā iekārta tiks utilizēta”.
Līdz šim lielākais Nacionālo bruņoto spēku attīstības projekts ir kājnieku mehanizācijas spējas attīstība, kam līdz 2024. gadam paredzēts vismaz 240 milj. eiro finansējums.
Līdzās bruņutehnikai tiek iegādāti arī ieroči, munīcija, sakaru tehnika un plānota arī uzturēšana.
Taču revīzijā par Aizsardzības ministrijas 2018. gada pārskatu secināts, ka ir tikai sāktas diskusijas par bruņutehnikas remonta bāzes izveidi, lai gan bāzei bija jādarbojas jau kopš 2017. gada. Tikmēr iegādātā bruņutehnika jau tiek izmantota mācībās un atbilstoša apkope ir būtiska, lai tehniku pilnvērtīgi izmantotu.
Aizsardzības ministrijai jānovērš trūkumi dzīvescikla plānošanā, lai iegādātais bruņojums būtu savietojams ar esošo aprīkojumu un tas būtu uzreiz lietojams bez iepriekš neplānotas kavēšanās un papildu tēriņiem. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad tiek iegādāta lietota tehnika, atzinusi Valsts kontrole.
“Valsts interešu aizsardzība šajā konkrētajā projektā veikta augstā līmenī. Šeit mēs burtiski sitāmies par to, lai briti izpilda to, ko apņēmušies. To es varu apliecināt. Jā, ir problēmas, bet tās tiek risinātas. Un tas ir ļoti pozitīvi. Mums ir svarīgi, lai neizveidojas situācija, kurā tiek uzdots jautājums, kas to visu remontēs un par kādiem līdzekļiem,” I. Grīnhofa norāda, ka joprojām nav atrisināts jautājums par lietotās bruņutehnikas uzturēšanu.
“Mēs gribam saprast, kāpēc mums tas viss ir jānodod ārpakalpojumā, kāpēc to nevar darīt bruņotie spēki?”
Līdz ar to Valsts kontrole vēlas redzēt “ļoti izsvērtu” ekonomisku pamatojumu remonta darbu veikšanai ārpakalpojumā.
“Nacionālo bruņoto spēku reģionālajām darbnīcām nav kapacitātes, lai veiktu pilnīgi visas tehnikas remontu, tādēļ nepieciešams veikt ārpakalpojumus,” atklāja Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze. NBS kaujas grupas transportlīdzekļu remonts 2018. gadā uzticēts trīs kompānijām – SIA “Zemgales remonta centrs”, SIA “Buss Tehnika” un SIA “Ripo serviss”, transportlīdzekļu remontu armijas vajadzībām veic arī SIA “MB Bus” u. c. komersanti, kopumā tērējot šim nolūkam vismaz 0,5 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja datubāzē.
Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka pašlaik notiek darbs, lai līdz 2026. gadam varētu veikt bruņumašīnu kapitālo remontu Latvijā, tiesa, netiek atklāts, kas remontu varētu veikt. “Ir noslēgts līgums ar Lielbritānijas kompāniju “BAE Systems”, kam pieder šīs bruņumašīnas dizains, par rezerves detaļu piegādi un remonta pakalpojumiem,” piebilda A. Gnēze.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) no Lielbritānijas kopš 2015. gada saņēmuši 99 no 123 paredzētajām kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnām. Bruņutehnikai, kas paredzēta mehanizētās vienības izveidei, pirms piegādes no Lielbritānijas tiek veikts kapitālais remonts un modernizācija.
Veicot revīziju Aizsardzības ministrijā, konstatēts, ka ieroču sistēmas iegādes process nav norisinājies atbilstoši aizsardzības plānošanas procesam, iegāde, pieņemot lēmumu izmantot partnervalsts piedāvājumu, veikta sasteigti, bez pietiekama izvērtējuma par esošā aprīkojuma un plānotās ieroču sistēmas integrēšanu un savietojamību. Līdz ar to pastāv būtiski riski, ka par 5,5 milj. eiro iegādātā ieroču sistēma netiks efektīvi ieviesta un izmantota.
“Sistēma ir, bet būtībā mēs to nevaram sākt lietot,” lai gan I. Grīnhofa neatklāja par kādu konkrēti ieroču sistēmu ir bažas, taču, spriežot pēc iepriekš izplatītās Aizsardzības ministrijas informācijas, runa varētu būt par pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu “Stinger”, kas pagājušā gada nogalē piegādāta no Dānijas.
Latvijai paredzētā sistēma ir nelietota, taču tā vairākus gadus bijusi Dānijas bruņoto spēku rīcībā.
No procedūras likumības viedokļa revidentiem bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministrijai neesot ko pārmest, viņi varot tikai pārliecināties, vai izvērtēta pirkuma efektivitāte. Ar revīzijas metodēm nav iespējams pārliecināties arī par kādu ārvalstu sadarbības partneru spiedienu izvēlēties iegādei to vai citu bruņojumu.
“Taču mēs varam pārliecināties, vai ir bijusi iespēja iegādāties labāko no tā, ko varēja dabūt. Mums rūp, vai ir veikts tehnikas izvērtējums un kas notiek tālāk ar iegādāto tehniku – vai ieliekam, nokraujam un paziņojam, ka mums ir, vai arī kaut ko tālāk darām ar to,” skaidro I. Grīnhofa.
Valsts kontrole plāno pievērst lielāku uzmanība aizsardzības resora decentralizētajiem, tā sauktajiem mazajiem iepirkumiem, ko veic vienības.
“Tas ir apjomīgs darbs, ko mēs vēl paredzam darīt,” teic I. Grīnhofa. “Viena no problēmām, ka iepirkumu uzsāk pārāk vēlu, jo nav informācijas. Un informācijas nav tāpēc, ka nav skaidri izvērtēts, ko vajag.”
