Ivo Ošenieks: Kas regulāri, tas nelegāli 0
Būtībā daļa šo pārvadājumu ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un atiešanas laiki no galapunkta. No regulārajiem pasažieru pārvadājumiem minētie pārvadājumi atšķiras tikai ar to, ka maršruta sākums un beigas nav autoosta, maksu par braucienu iekasē autobusa vadītājs, pasažierim ne vienmēr izsniedzot braucienu apliecinošu dokumentu, kā arī pārvadājumi netiek veikti saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu.
Neregulārie jeb “nelegālie” pārvadājumi maršrutos Rīga–Bauska, Rīga– Kalnciems, Rīga–Sloka, Rīga–Liepāja un citos maršrutos neļauj pārvadātājiem, kas šajos maršrutos konkursā saņēmuši licenci pasažieru pārvadāšanai, gūt gadā aptuveni trīs miljonu latu plānotos ienākumus. Negūtos ienākumus, kā zināms, pārvadātājiem kompensē no valsts budžeta un no pašvaldību budžetiem. Tātad no šā brīža situācijas jau daudzus gadus cieš visi nodokļu maksātāji. Nepietiekamā valsts dotācija liek slēgt reisus un celt biļešu tarifus. Patlaban “nelegālos” pārvadātājus nevar īsti kontrolēt un sodīt, jo likumā nav skaidras definīcijas, kas tad ir neregulārais pasažieru pārvadātājs, kā tas var darboties. Pēdējo gadu laikā Saeimā vismaz trīs reizes bez pamatota paskaidrojuma ir nobremzēti labojumi Autopārvadājumu likumā, kas paredzēja situāciju labot. Tas parāda “nelegālo” pārvadātāju interešu lobētāju ieinteresētību. Deputāte Aijas Barčas kundze (ZZS), kas dzīvo Liepājā, Saeimas debatēs norādīja, ka viņa un vēl vairāki deputāti izmanto šādu neregulāro pārvadātāju pakalpojumus. Mūsu pētījums par vienu no šiem pārvadātājiem maršrutā Liepāja–Rīga rāda, ka degvielas patēriņš naudas izteiksmē vien uzņēmumam, kuru tas iztērējis, veicot šādus pārvadājumus, neatbilst oficiāli uzrādītajam naudas apgrozījumam gadā. Tātad biļetes došana neregulārajā pārvadājumā pasažierim nenozīmē, ka tiek godīgi maksāti visi nodokļi.
