Kā ir iespējams, ka valsts ar vienu no augstākajiem pašnāvības līmeņiem, atkal un atkal atzīta par pasaulē laimīgāko? 10
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau trešo gadu pēc kārtas, pēc ANO Pasaules laimes ziņojuma datiem, Somija ir pasaulē laimīgākā valsts. Pirmajā desmitniekā ir arī pārējās ziemeļvalstis, Šveice, Jaunzēlande, Austrija un Luksemburga.
Laime un pašnāvības vienuviet
Laimes ziņojumā apkopoti 2017.–2019. gadā veiktu aptauju dati no 156 valstīm, un laimes izvērtēšanā tiek ņemti vērā seši pamatfaktori: dzīves līmenis, sociālais atbalsts, veselīgo dzīves gadu skaits, personīgā brīvība, devīgums un korupcijas izskaušana.
Somijā ir augsta dzīves kvalitāte, plaši sociālie pakalpojumi, savukārt sabiedrības nevienlīdzības un nabadzības līmenis ir no zemākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu vidū.
Līdzsvarotākam skatam uz oficiāli vislaimīgāko Somiju ir vērts atcerēties arī to, ka Somijā ir viens no augstākajiem pašnāvības līmeņiem ES un ka Somija sievietēm ir otrā visbīstamākā valsts Eiropas Savienībā: gandrīz katra otrā sieviete virs 15 gadu vecuma Somijā ir pieredzējusi fizisku vai seksuālu vardarbību.
Arī depresijas līmenis valstī ir augsts, tāpat garīgās veselības problēmu dēļ priekšlaicīgā pensijā aizgājušo jauniešu daudzumam ir tendence jūtami pieaugt. Garīgās veselības traucējumu dēļ darba nespējas pensiju saņemošo cilvēku skaits kopš 2016. gada ir pieaudzis par 20%, ziņo YLE.
Kā ir iespējams, ka valsts ar visām minētajām problēmām un tumšiem, gariem rudeņiem, aukstām ziemām un nerunīgiem iedzīvotājiem turklāt tiek atkal un atkal atzīta par pasaulē laimīgāko?
Pašiem jāizdomā darbs
Atsijāsim Kārļa Skalbes “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” interpretāciju par Somiju kā pasakā minēto Laimes zemi.
Atmetīsim arī toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas 2016. gadā teikto, ka Somija ir vislaimīgākā valsts pasaulē, jo tajā ir visvairāk smagā metāla grupu uz vienu cilvēku.
Atbilde drīzāk meklējama somu apņēmībā veidot savu valsti.
Par laimes klātbūtni liecina daudzi it kā nesaistīti fakti.
Mazo saldumu rūpnīcai šovasar izdevās iekļūt Ginesa rekordu grāmatā ar somu iecienītajiem lakricas saldumiem.
Rekorda sasniegšanai saražotos saldumus neizmeta, bet gan pārdeva un par iegūtajiem līdzekļiem aicināja darbā strādnieku, bonusā solot īpašumā 40 m2 dzīvokli. Somi ir lieli lakricas un arī sāļās lakricas “salmiakki” cienītāji: no abu veidu lakricām Somijā tiek gatavoti gan saldi, gan sāļi ēdieni un pat alkoholiskie dzērieni.
Savukārt Rietumsomijas pilsētiņas Loimā pašvaldība nosprieda, ka darbam vasarā atlasītos 68 tikko pamatskolu beigušos jauniešu bez darba nevar atstāt arī pandēmijas laikā, un viņu algošanai paredzēto summu piešķīra šiem jauniešiem ar noteikumu, ka vispārīgi noderīgs darbs jāizdomā pašiem. Jaunieši šovasar skalda malku, veic iepirkumus, pļauj zāli, strādā lauksaimniecībā vai remontdarbos un pieskata bērnus.
Cīņa par paklāju mazgāšanas vietām
Kāds puisis, piemēram, mazgā paklājus pašvaldības iedzīvotājiem, papildus pašvaldības maksātajai 650 eiro pamatalgai no klientiem saņemot dzeramnaudu saldumu un cepumu formā.
Paklāju mazgāšana ar priežu ziepēm un dārzeņu mazgājamo suku vasarā zem klajas debess tam īpaši paredzētās vietās pie ūdeņiem daudziem ir ikvasaras tradīcija.
Iespēja piekopt šo tradīciju somiem ir tik svarīga, ka tad, kad Kouvolas pilsētā Dienvidaustrumsomijā tika plānots nojaukt sešas paklāju mazgāšanas vietas, pilsētas domes tālrunis sāka zvanīt. Kouvolas pašvaldības teritorijā pavisam ir 19 paklāju mazgāšanas vietu, kuru uzturēšana kopā izmaksā ap 35 000 eiro gadā aprīkojuma uzturēšanai, kā arī par ūdeni un elektrību. Par laimi, iedzīvotāju aktivitāte pilsētas domē ir pamanīta un paklāju mazgāšanas vietas tikšot saglabātas pilnā skaitā.
Taureņu spārni iedvesmai
Uz lauriem nesnauž arī zinātnieki. Oulu universitātes fiziķiem ir izdevies atrast nanotehnoloģisku risinājumu jūtami efektīvākai saules enerģijas izmantošanai, izpētot deviņu melnspārnainu sugu tauriņu spārnu zvīņas. NANOMO laboratorijas pētnieki pierādīja, ka, jūtami samazinot atstarojumu, elementu maksimālā strāva pieaug par 66%. Parasti saules paneļi atstaro apmēram 35% gaismas, bet jaunā veida paneļi – tikai 5%.
Vēl kāda somu vasaras tradīcija ir publiskie āra baseini, kuri tiek atvērti maijā un darbojas līdz augusta vidum, kad Somijā atsākas mācības skolās. Šogad lielākā daļa āra baseinu tika atvērti tikai jūnijā un to apmeklētāju skaits tika ierobežots.
Arī somiem pašsaprotamās saunas jūnijā vēl netika atvērtas peldētāju lietošanai. Šķiet, visneparastākais āra baseins ir atrodams Lahti slēpju lēkšanas tramplīna pakājē.
Laimes ziņojuma rezultātiem Somijā pievērsa vislielāko uzmanību 2018. gadā, kad Somija pirmo reizi iekļuva pirmajā vietā.
Psiholoģijas goda profesors Marku Ojanens, Somijā saukts arī par laimes profesoru, ziņu dienestam YLE skaidroja, ka somu laimīgums pēdējo gadu desmitu laikā nav attīstījies. Profesors somu laimīgumu sāka pētīt 1969. gadā un uzskata, ka kopš tiem laikiem Somijas iedzīvotāju laimes līmenī lielas izmaiņas nav notikušas.
Profesors uzskata, ka svarīgāk par dzīšanos pēc laimes ir dzīvot labu dzīvi, darot labus darbus, rūpējoties vienam par otru un liekot pirmajā vietā cilvēku savstarpējās attiecības.
Par to intervijā valsts ziņu dienestam YLE atgādināja arī Somijā populārais laimes pētnieks, filozofs Franks Martela: “Laime ir viena labas dzīves sastāvdaļa. Ir vērts padomāt, kādas lietas katram pašam ir svarīgas un kā ir iespējams radīt saikni ar citiem cilvēkiem. Ir vērts pievērst uzmanību šīm lietām un ļaut, lai laime rodas mazliet kā blakusprodukts.” Visticamāk, šī arī ir galvenā atbilde uz jautājumu, kādēļ tieši Somija ir laimīgākā valsts pasaulē.
