Vēsturnieks: Krievijas rīcība liek domāt par akcentu maiņu arī Baltijā 15
Ukrainas teritorijas daļu okupācija un aneksija notika pēc tāda paša scenārija, pēc kāda 1939./1940. gadā notika Baltijas valstu okupācija un aneksija, priekšlasījumā “Austrumeiropa pēc Krimas aneksijas” norādīja pazīstamais Krievijas vēsturnieks un filologs Boriss Sokolovs.
Pasākumā, ko bija organizējusi Latvijas Okupācijas izpētes biedrība sadarbībā ar Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fondu, atbildot uz auditorijas jautājumu, Sokolovs gan izslēdza iespēju, ka Krievija varētu šobrīd organizēt līdzīgu invāziju Latvijā. Baltijas valstis atrodas NATO aizsardzībā un uz tik atklātu agresiju Krievijas prezidents Vladimirs Putins neiešot, tomēr mēģinājumi organizēt kādas demonstrācijas un akcijas ar savu aģentu un Maskavai lojālu krievvalodīgo palīdzību gan esot pilnībā iespējami. Ukrainas notikumi liekot domāt arī par iespējamo akcentu maiņu Baltijā: agrāk Krievija Baltijas valstīs centās atbalstīt mērenas krievvalodīgo partijas, tādas kā “Saskaņas centrs”, bet tagad izvēle varētu novirzīties uz radikālākām.
Situāciju ar Luganskas un Doņeckas “tautas republiku” pieprasītajiem referendumiem Sokolovs salīdzināja ar ainu, ja viņš, Rīgā ieradies, savāktu kādā aluskrogā 50 cilvēku, kuri pasludinātu sevi par “tautas deputātiem” un izvēlētu “Rīgas tautas mēru”, izziņotu “Rīgas tautas republiku” un pēc nedēļas “referendumu”: “Pēc tam varētu “uzzīmēt” jebkuru dalībnieku skaitu un jebkuru rezultātu.”
Protokolos ierakstītu vajadzīgo.
Krievijas masu informācijas līdzekļu tendenci notikumus Ukrainā raksturot ar Otrā pasaules kara retoriku, tā, it kā Kijevā pie varas būtu nākuši hitlerieši un ukraiņi būtu “fašisti, kas nogalina mierīgos iedzīvotājus”, Kremlim ilgus gadus opozīcijā esošais vēsturnieks skaidroja ar vēlmi attaisnot jebko, ko Maskava dara vai grasās darīt Ukrainā: “Tā ir shēma: mums ir tiesības uz visu, ko iekarojām Lielajā Tēvijas karā.” Tas ir tieši tas pats iemesls, kamdēļ Krievija visu laiku spītīgi kavējās atzīt Baltijas valstu okupāciju. Bijušās impērijas zemju “savākšanas” iespēja allaž tiek paturēta prātā. Sokolovs uzsvēra, ka pašreizējā Krievijas prezidenta rīcības galvenais vadmotīvs ir PSRS un kā maksimālā programma varbūt pat bijušā Austrumeiropas bloka atjaunošana: “Viņš tieksies pēc tā tik ilgi, kamēr viņu neapturēs.” “Putina dzīves laikā pārmaiņu Krievijas politikā nebūs. Krievijā faktiski ir diktatūra, kurā valsts politiku nosaka viens cilvēks – Putins. Un paredzēt, kādas idejas viņam iešausies prātā rīt, nav iespējams,” tā vēsturnieks.
Viesis prognozēja, ka Krimas jautājums netiks atrisināts tuvākajos gados, tomēr Eiropa vēl neesot līdz galam sapratusi, ka tagad, iespējams, gadu desmitiem būs jādzīvo pavisam citā pasaulē nekā pirms tam. Iebrukums Ukrainā parādījis, ka Krievija savas intereses tur augstāk par jebkurām starptautisko tiesību normām – ja tās nonāk pretrunā ar Maskavas interesēm, tās var neievērot: “Krievija visai pasaulei ir pieteikusi jaunu “auksto karu”. Ukrainā tas pat pārgājis “karstajā” fāzē,” jo tiek īstenota netieša agresija, izmantojot nelielas iesūtītas specvienības, ap kurām savukārt grupējas bandīti un puskriminālie vietējie aktīvisti, kā arī “noderīgi idioti”.
Apturēt Krievijas ekspansiju Ukrainā būtu iespējams tikai tad, ja Ukraina izrādītu apņēmīgu bruņotu pretestību inspirētajiem dumpjiem un rietumvalstis ieviestu patiesi efektīvas sankcijas. Sokolovs, kurš nesen apmeklējis Kijevu, tomēr atzina, ka Ukrainas valdības reakcija daudzējādā ziņā bijusi krietni novēlota. Neviens nav gaidījis, ka Krievijas agresija sāksies nekavējoties pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas; pārejas valdības struktūru vadītāji izrādījušies ne tie piemērotākie un rīcībspējīgākie; Ukrainas milicija pēdējos gados “izpuvusi”, un tās nodaļu vadībā atradās jaunajai varai nelojāli ļaudis. Tāpat kļūdas pieļautas Krimā. Kara floti un aviāciju, krīzei sākoties, Ukrainai no turienes vajadzējis ātri izvākt, bet sauszemes karaspēka daļas koncentrēt vienuviet kādā teritorijā, kas kalpotu par placdarmu. Runājot par sankcijām, efektīvas būs tikai tās, kas bloķēs Krievijas energonesēju eksportu un bankas. Pēc vēsturnieka domām, agri vai vēlu Rietumiem tādas sankcijas ieviest nāksies, lai arī skaidrs, ka no tām daļēji būs jācieš pašiem.
Jautāts par Krievijas telekanālu translācijas slēgšanas lietderību, viesis pauda viedokli, ka Ukrainā kā likumīgs, pret propagandu vērsts solis tā ir pilnībā attaisnojama. Tikmēr Baltijas valstīs perspektīvā lietderīgāk būtu padomāt par vietējo krievvalodīgo informācijas kanālu radīšanu, jo grūti iedomāties, ka tuvākajā laikā Krievijas TV varētu sākt raidīt ko citu, ne propagandu.
