– Vai Somijā tauta mīl operu? 2
– Opera bija ārkārtīgi svarīgs mākslas žanrs septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Arī tagad šajā mākslā strādā ļoti daudzi. Ik gadu Somijā top no 12 līdz 15 jaunu operas iestudējumu. Operas apmeklētība ir apmēram 92 procenti, bet opera tomēr nav tik populāra kā agrāk.
– Kādēļ?
– Ietekmē nauda, es teiktu – monetārais fašisms. Šobrīd Somijā valda kapitālisms un tirgus.
– Kā visur Eiropā.
– Absolūti. Patlaban dzīvojam, citējot doktora Fausta Mefistofeli, zelta teļa laikā. Kapitālismā, kur nauda ir Dievs un nauda rada naudu. Tādēļ cilvēki tiek mudināti pirkt un pirkt, lētāk, toties vairāk, līdz ar to cilvēki brīvdienas pavada lielveikalos, nevis baznīcā vai kopā ar ģimeni. Bet opera prasa piepūli, tā nav viegla māksla, ko varētu ātri un veikli nopirkt un tikpat viegli patērēt. Man kā operas režisoram tas nozīmē, ka visur, kur iestudēju izrādes, iestudēšanas laiks ir tik īss, cik vien iespējams. Arī operas pasaulē valda industriālisms, arī Latvijā ir tāpat. Tiešām liels izaicinājums, jo “Tanheizerā” dziedās divi sastāvi un nepietiek laika abus vienādi mākslinieciski sagatavot. Nav lāgā, ka iespējami tikai trīs mēģinājumi ar kori pilnā sastāvā.
– Kas no iepriekš iestudētā pašam sagādājis vislielāko gandarījumu?
– Man patīk jaunākie darbi, lai gan cilvēki nāk klāt un slavē pirms vairākiem gadiem iestudēto. Nupat Helsinkos bija pirmizrāde trim somu operām, kuru autori ir trīs mūziķi – pianists, flautists un altists. Pirms tam Ungārijas Valsts operā izrādīja divas operas, veltītas notikumiem šajā valstī 1956. gadā. Pērn nomira viens no somu mūzikas grandiem – Einojuhani Rautavāra , komponists, kurš notikumiem Ungārijā bija veltījis operu “Raktuve”, bet sešdesmitajos gados Somijā to neiestudēja, jo baidījās no Padomju Savienības politiskas reakcijas. Un darbu pilnīgi aizmirsa. Nupat par sacelšanos Ungārijā pilnīgi jaunu operu sarakstījusi ungāru komponiste Judīte Varga, balstot to ļoti slavenajā ungāru filmā “Mīlestība”. Abām operām pasaules pirmizrādes notika pērn rudenī Budapeštā. Tie ir mani kā režisora jaunākie bērni.
– Esat arī Savonlinnas festivāla valdes loceklis un iestudējis šajā brīvdabas sarīkojumā ne vienu vien operu. Kāda ir festivāla nozīme?
– Paralēli Somijas Nacionālajai operai 20. gadsimta sākumā dzimušais un 1969. gadā ar vēlmi baudīt dažādas mākslas ārpus pilsētas atjaunotais Savonlinnas festivāls ir otra lielākā operas mākslas skatuve valstī, starptautisks zīmols. Ļoti priecājos, ka pēdējos gados uz Savonlinnu brauc viesizrādes no citiem pasaules opernamiem. Vienīgā sāpīgā lieta, ka, atšķirībā no ļoti labi valsts atbalstītās Somijas Nacionālās operas, festivālam ir neliels valdības atbalsts. Līdz ar to ļoti jādomā par repertuāru publikas piesaistīšanai. Es personiski vēlētos Savonlinnā vairāk jaunu somu operu.
– Latviešu oriģināloperām skatuves mūžs neizvēršas tik garš, kā vēlētos, nepietiekamas publikas atsaucības dēļ. Vai somi mīl savas operas?
– Kopumā – jā. Nupat esam ļoti priecīgi un lepni par pasaulē pazīstamās somu komponistes Kaijas Sāriaho jauno operu “Paliek tikai skaņa”. Iestudējums tapis, sadarbojoties Somijas Nacionālajai operai, Amsterdamas operai, Parīzes Nacionālajai operai, Madrides “Teatro Real”, Kanādas Operas kompānijai. Šopavasar tā tika izrādīta Helsinkos un guva ļoti lielu atsaucību.
RADOŠĀ VIZĪTKARTE
Vilpu Kiljunens (1960)
* Dzimis Somijā, apguvis vijoļspēli, deju Somijas Nacionālajā baleta skolā, pantomīmu Parīzē Marsela Marso skolā.
* Maģistra grādu režijā ieguvis Somijas Teātra akadēmijā un režijā papildinājies arī institūtā GITIS Krievijā, Somijas augstskolās strādā kā pasniedzējs.
* Iestudējis Somijas Nacionālajā operā Helsinkos, Ungārijas Valsts operā, Igaunijas Nacionālajā operā, Tamperes mūzikas namā Somijā, Zviedrijas Karaliskajā operā Stokholmā, Bernes operā, Maskavas Lielajā teātrī, Gēteborgas operā un citur.
