Kas pirmais brauc, pirmais diriģē. Kā virsdiriģentiem dala Noslēguma koncerta dziesmas 3
Aprīlī, tā dēvētajā koru mēnesī, visā Latvijā notiekošās skates ir kā dziedātāju meistarības līmeņa, tā arī 2018. gada Dziesmu svētku programmas uvertīras, savā ziņā melnais darbs ceļā uz svētku vainagojumu ar vienu no skaistākajiem mirkļiem pirms katras dziesmas – virsdiriģenta izsaukšanu Mežaparka Lielās estrādes tribīnē. Cik viegls, gluds, ērkšķains vai sūrs ir ceļš uz to? Kuras dziesmas un kādēļ tiek vienam vai otram diriģentam?
Vēsture dažāda. Virsdiriģenti dziesmas izlozējuši, tās tikušas pēc principa – kas pirmais brauc, pirmais maļ (lasi – paņem labāko gabalu no galda). Jo, kā teic diriģenti, viena lieta ir tāds “gardais kumosiņš” kā “Saule, Pērkons, Daugava” un pavisam cita – kāda ātra, ar ritmiskām maiņām pilna partitūra. Diemžēl ir bijuši arī tādi gadījumi, kad viena diriģenta ierosinātu un izlolotu vai pat kopā ar komponistu radītu dziesmu pašos svētkos viņam pēkšņi un negaidīti noceļ kāds cits kolēģis, izmantodams amata priekšrocības un pārliecināšanas prasmes.
Tāpat pēc katriem Dziesmu svētkiem notiek visu vairāk kā trīssimt Latvijas diriģentu aptauja, kurā viņi ierosina nākamo svētku virsdiriģentu kandidātus. Un tā svītra ir apmēram 40 procenti kolēģu balsu.
Kad ņemot vērā visus iepriekšminētos kritērijus, Mākslinieciskā padome apstiprinājusi virsdiriģentu sarakstu, tas nonāk Noslēguma koncerta mākslinieciskā vadītāja rokās, kuram nu ir grūtā un saldā misija atrast katrai dziesmai tai vispiemērotāko īpašnieku.
Kā tas izdevies nākamajā gadā gaidāmajiem svētkiem, to lasiet 4. aprīļa “Kulturzīmju” numurā vai e-izdevumā.
