Medus, māls un dzintars – kā latvieša bagātības ienest pirtī 0
Man patīk gatavoties pirts procesam, jo tā ir kā mierpilna ļaušanās spēlei. Tikai šī rotaļāšanās notiek ar dabas vielām.
Samalt kaltētus ārstniecības augus un pievienot sālim.
Likt bundulītī mālus un atjaukt tos ar ūdeni. Smalki samalt kastaņus – tieši tik, cik nepieciešams visa auguma ieberzēšanai.
Gan skrubja izvēlē, gan miesas lutināšanā katram ir sava recepte, katram sava tīkamākā viela, to kombinācijas.
Vielas pirtī sākam likt lietā pēc izsildīšanās – kad ķermenis sācis iesvīst, āda kļuvusi mitra. Noskalojamies un tad norīvējam miesu ar skrubi vai pīlingu, tas palīdz attīrīties. Nākamais brīdis, kad pievēršamies dabas vielām, – pēc pēršanās.
Pirtī augi un minerāli savienojas ar cilvēka enerģiju, dāvā miesas tīrību, dabas spēku un labsajūtu.
Spēles ar sāli
Skrubējoša efekta pīlingu visbiežāk veic ar sāli. Smalko sāli gan nevajadzētu izmantot, jo tas nedod pietiekamu skrubējošo efektu, turklāt ir ķīmiski apstrādāts. Bieži izmanto jūras sāli, taču der arī parastais rupjais sāls, tikai jāraugās, lai tam nav pievienotas kādas papildvielas.
• Ja sālim piejauc izžāvētus un sasmalcinātus augus, šādi tas tiek bagātināts ar ārstniecības augu vērtīgajām īpašībām. Skrubim pievienotās auga daļiņas nedrīkst būt pārāk asas.
Žāvētos augus labāk uzglabāt nemaltus, bet sīki sasmalcināt pirms katras pirts reizes – samalt kafijas dzirnaviņās tik, cik nepieciešams skrubim. Tādējādi neizvējojas aromāti, ēteriskās eļļas un citas vērtīgās sastāvdaļas.
Ja skrubi pagatavo vairākām reizēm, sālim jābūt vairāk nekā pievienotajai vielai, citādi var zust konservējošais efekts.
• Pirtniece Dace Meija no Siguldas sālim pievieno ne tikai ārstniecības augus, bet arī pirtsslotu lapiņas, kas nobirst, tās cilājot un mērcējot.
• Skrubī der arī dažādas smalki samaltas sēklas. Zieds ir auga radošākais brīdis, bet sēkla – auga spēka koncentrācija, tātad dod mums visu auga spēku. Piemēram, mārdadža sēklas padara cilvēku harmoniskāku, ļauj pasargāties no negatīvā, savukārt kliņģerīšu un diļļu sēklas der nemierīgam ļautiņam. Ja ievāktas smaržīgās meža dižzirdzenes sēklas, arī tās var pievienot sāls skrubim – tiks stiprināta imunitāte un atnāks mieriņš.
• Sodu pievieno, lai mīkstinātu sāls iedarbību, jo šī smalkā substance palīdz skrubim būt slīdīgākam.
Jāņem gan vērā, ka soda pastiprināti attīra un sausina ādu, tātad neder tiem, kam āda jau tā ir sausa.
• Ja āda ir jutīga un sausa, sāls skrubim var pievienot medu vai eļļu, piemēram, vīnogu kauliņu eļļu – tā neaizķepē poras, bet labi mīkstina ādu.
• Ja netīk asie sāls kristāliņi, skrubim var pievienot nedaudz ūdens, lai veidotos sāls putriņa. Ūdens vietā var izmantot alvejas sulu – alvejas lapu nomizo un sablendē, kamēr veidojas staipīgs šķidrums. Aptuvenā sāls un alvejas attiecība – 1:5.
Pirtniece Māra Tīmane no Kazdangas sāli nelieto, vien sodu, kam pievieno augu smalkumus. Šādu skrubi viņa gatavo pēc izjūtas, neko nemēra un nesver, vien piebilst, ka augu varētu būt divreiz vairāk nekā sodas.
Kafijas pauze
Skrubējošu efektu var panākt arī ar kafiju. Kafijas skrubim izmanto pāri palikušos biezumus no izdzertas kafijas. Tos var uzglabāt arī ilgstoši, tikai tad smalkne jāizkaltē. Pirms lietošanas to atliek vien iejaukt nelielā ūdens daudzumā.
Nereti pirts gudrību paudēji apgalvo, ka vienā pirts reizē nevajadzētu izmantot sāls skrubi un kafiju, lai ādu lieki nekairinātu. Pirtniece Liene Vītiņa-Zustrupa no Vircavas gan rīkojas tieši pretēji – par savējo firmas lietu viņa atzinusi skrubi, kurā tiek likta gan kafija, gan sāls, gan augu pulveris. Zinu, ka ne viens vien veido šādu apvienoto skrubi un atzīst par labu. Secinājums – pirts bauda ir dziļi individuāla būšana.
Skrubja variācijas
Tam mēdz pievienot arī garšvielas. Visai iecienīts ir ziemas labsajūtas garšvielu trijnieks, kas izsilda ķermeni: kanēlis, krustnagliņas un kardamons.
Ne viens vien par lielisku skrubja pamatu atzīst kastaņus. Arī es esmu ar tiem aizrāvusies, turklāt smalcinātus izmantoju arī veļas mazgāšanai vai mērcēšanai.
Kastaņus salasa un uzreiz sagriež, kamēr svaigi.
Nereti ieteic tos mizot, bet es esmu secinājusi, ka var malt ar visām mizām. Vispirms sagrieztos bumbuļus rupji samaļu – izmantoju blendera trauku, kas paredzēts smalcināšanai, tajā ir ieliktnis ar asmenīšiem.
Samalto izžāvēju un uzglabāju slēgtā traukā. Pirms došanās uz pirti samaļu vēlreiz pavisam smalki kā miltus. Kastaņi ir tīkami ādai, turklāt enerģētiski labvēlīgi. Uzberot kastaņu miltiņus siltai, mitrai ādai un izrīvējot, tie it kā mazliet ziepējas – ļoti patīkama sajūta. Pēc tam āda ir maiga un samtaina. Kastaņu skrubi izmantoju pēc pēršanās.
Pirtniece Aelita Batņa iesaka skrubim izmantot zirņu miltus, viņa tiem piejauc izžāvētus un samaltus augus, kā arī pievieno jūras sāli: ēdamkarote miltu, 100 g sāls, tējkarote augu pulvera. Zirņu milti gan maigi attīra ādu, gan nodrošina ar B grupas vitamīniem.
Citi pirtnieki tomēr izvairās no zirņu miltiem un arī auzu pārslām, jo pēc tam visai grūti iztīrīt pirti no šāda skrubja atliekām. Daudzi iesaka arī kafijas skrubi lietot tikai dušas telpā.
Māli dāvā samtu
Vērtīga viela pirtī ir māli. Tos var nopirkt vai, ja ir zināma vieta, sarakt tepat Latvijā, vislabāk upes gultnē vai jūras krastā – tātad tur, kur bijušas straujas līmeņa svārstības.
Ar māliem iesmērējas pēc pēršanās un atstāj uz ķermeņa kādu brīdi – aptuveni 15 minūtes. Pamazām sasilstot, māli sāk intensīvāk paņemt no ķermeņa visu, kas lieks. Nevajadzētu sagaidīt, kamēr uztrieptais sakalst un sāk plaisāt. Pērtuvē ieteicams ieiet tikai uz brīdi, lai māli nezaudētu dziednieciskās īpašības.
Uz sejas mālu kārtiņu tur tikai ļoti īsu brīdi, ne ilgāk par 5 minūtēm!
Pēc mālu lietošanas raupja un iekaisusi āda kļūst maiga un samtaina. Māli palīdz atslābināties, noņem stresu. Ar tiem var mazināt locītavu sāpes un ādas iekaisumu, veicināt sasituma uzsūkšanos.
Māli labi sader ar kafijas biezumiem – māliem uzlej nedaudz ūdens, iejauc putriņu un tad pievieno kafiju. Māli ādu sausina, bet kafija dod eļļainumu un pabaro.
Pirtniece Dace Meija gan skaidro par dažādu veidu māliem – tie mēdz būt visādās krāsās un katram ir savs uzdevums. Lai noskaidrotu, kuri māli der, jāzina savs ādas tips, bet visai bieži cilvēkam tādas informācijas nav. Dace labāk darbojas ar ārstnieciskajām dūņām, pirts rituālā ar tām veic vieglu masāžu, kas ir dziednieciska.
Turklāt šādi pirtnieks varot atrast cilvēka problēmzonas – tajās vietās dūņas uzsūcas sliktāk, tātad jāiedarbojas papildus, lai izlīdzinātu enerģiju.
Tomēr jāzina, ka mēdz būt dūņu nepanesība. Lai to uzzinātu, melno putriņu uzklāj nelielam ādas laukumam, piemēram, plaukstas virspusei, un patur pusstundu. Ja nerodas apsārtums vai kādas citas izmaiņas, var droši lietot. Dūņas satur minerālvielas, antioksidantus, vitamīnus, fitohormonus, aminoskābes un citus komponentus, ko organisms atpazīst un spēj izmantot.
Visu augumu ieziest drīkst reizi nedēļā, taču ne ilgāk par sešām nedēļām. Atkārtot drīkst tikai vēl reizi vienā gadā.
Lutinājums ar medu
Pirtnieki uzsver, ka medus bioloģiskais sastāvs ir lielisks, tomēr tas nodrošina tikai 10% iedarbības, bet pārējos 90% sniedz tā enerģētika, jo medus velk laukā visas negācijas, sniedz aizsardzību, harmonizē.
Ja ieziedies ar saujiņu medus, der iedomāties, cik daudz dažādas informācijas saņem ķermenis, kad medus iesūcas ādā. Tūkstošiem bišu taču ir aplidojušas tūkstošiem ziedu… Medu sāk lietot pēc pēršanās, kad ķermenis ir silts.
Ieziežas, glauda ādu, kamēr viela lēni iesūcas. Pēc tam 15–20 minūtes pasēž rāmā siltumā.
Ja pēc pēdējās pēršanās izmantots medus ar kādas dziednieciskās eļļas piedevu (jāļauj pusstundu ievilkties), ādu vairs nevajag bagātināt ar kādu kosmētisko līdzekli.
Ziemā lieliska piedeva medum ir kadiķa vai citas skujas, kas smalki sagrieztas, tad sagrūstas piestiņā vai samaltas gaļasmašīnā. Ja medum un maltām kadiķa skujām pievieno smiltsērkšķa eļļu, veidojas maisījums, kas, uzziests ķermenim un izsildīts, var mazināt locītavu un muskuļu sāpes.
Ja cilvēks nomākts, prātā urdās nelāgas domas, medum pievieno vībotni, dievkociņu vai vērmeli, var arī mazliet lavandas, mārsila vai raudenes.
Vasarā medū var iemaisīt tikko plūktus augus, taču šādu līdzekli diez vai izdosies ilgi uzglabāt – lai arī medus ir visai labs konservants, var sākties rūgšanas process.
Pirts rituāla beigās uz ķermeņa var klāt medu ar kokosriekstu eļļu vai gī sviestu, lai ķermeni pabarotu. Pirtniece Māra Tīmane izvēlas gī sviestu, jo tas satur daudz vērtīguma. Māra vēl piebilst, ka ir cilvēki, kuri nepanes medu. Es viņai piekrītu, jo esmu pārbaudījusi, ka manai ādai tas nepatīk, – rodas alerģiska reakcija, lai arī iekšķīgi medu labprāt lietoju.
Dzintars
Dzintars ir miljoniem gadu krāta saules enerģija, kas pirtiņas siltumā atver savu pirmatnējo spēku un dod to ikvienam dzīvības procesam. Ķermeni ierīvē ar smalku dzintara pulveri – tas aizkavē ādas novecošanos, palīdz atjaunoties.
Savukārt plaukstu un pēdu skrubēšanai noder raupjāka maluma graudiņi – tā dēvētās dzintara smiltis.
Iegādājoties šo līdzekli, jālūko, lai dzintara smalkumi ir viegli dzeltenīgi, nevis pelēki.
Bārbeles pagasta Evertu pirtnieki Kristīne un Ivars Valleri pirtī darbojas ar dzintaru dažādos veidos, piemēram, veic attīrošo masāžu ar dzintara sāli, aktivizējošas procedūras ar dzintara pulveri, spēcinoši masē ar īpaši izveidotiem dzintara diskiem un rituāla beigās visu stabilizē ar dzintara medu.
Kristīne skaidro – dzintara pulveri savienojot ar medu, notiek īpašs process: medus ar savu siltumu un mūslaiku dabas informāciju ļauj dzintaram “atmosties”. Kad dzintars sasilis, tas spēj cilvēkam dot arī savu senseno spēku.
IETEIKUMS
Pirts tēja 3 posmos
Kādu tēju dzert pirtī? Viedā augu pazinēja un farmācijas doktore Vija Eniņa uzsver, ka viss atkarīgs no tā, vai tēju bauda pirms pirts vai pirtošanās laikā, vai pēc visa procesa.
1. Pirms pirts. Izvēlas tēju ar sviedrējošas iedarbības augiem: aveņu lapas un ogas, liepziedi, melnā plūškoka ziedi, vīgrieze, kumelīte. Tas padara intensīvāku svīšanu, līdz ar to labāk tiekam vaļā no sārņvielām. 1–2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar puslitru verdoša ūdens, ļauj 10–15 minūtes ievilkties, tad nokāš un pa malkam izdzer.
2. Baudot pirti. Dzer to pašu tēju, tikai gatavo vājākā koncentrācijā (1–2 ēdamkarotes drogu uz litru ūdens), taču – dzer vairāk. Organisms svīstot zaudē ūdeni, un tas jākompensē.
3. Pēc pirts. Organismā vajag atjaunot ūdens un minerālvielu zudumu. Tam labi der tēja no vitamīnu drogām: upeņu ogas un lapas, nātres vai gaiļbiksītes lapas vai no ogām: pīlādži, smiltsērkšķi, irbenes vai brūklenes (der kaltētas vai saldētas).
