Mārtiņš Kapickis. Foto – Anda Krauze
– Par centru runājot: tā ir privāta struktūra. Kādas ir jūsu attiecības ar Rīgas Austrumu universitātes klīnisko slimnīcu? 10
– Mums ar slimnīcu ir līgums, esam ārpakalpojumu sniedzēji. Pakalpojumu var sniegt vai nu privātpersona – ārsts, kas līgst darba līgumu, – vai juridiska persona.
Reklāma
Reklāma
– Ko tas nozīmē pacientam?
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!
44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
– To, ka jebkurā diennakts laikā viņš var saņemt kvalificētu palīdzību tepat Latvijā. Turklāt valstij tas maksā desmit reizes lētāk nekā sūtīt pacientu uz operāciju Somijā, kur tas savukārt ir divreiz lētāk nekā Vācijā.
– Pacientam pašam par to nav jāmaksā?
– Nē, visa akūtā mikroķirurģija ir valsts finansēta. Gluži kā apendicīta operācija ķirurģijas nodaļā, tā arī pirksta piešūšana mikroķirurģijas centrā ir valsts apmaksāta.
– Kad un kāpēc nolēmāt, ka centram jākļūst par privātu struktūru?
– 2002. gadā, kad sapratām, ka ar deviņdesmit latiem mēnesī nevar izdzīvot. Nolēmām veidot privātu struktūru un tad līgt līgumu par pakalpojumu, nevis par algu. Nākamais solis – sapratām, ja gribam attīstīt nozari, vispirms ir jānoskaidro, cik kas maksā. Sarēķinājām visu – no tampona līdz elektrības kilovatam un ūdens litram. Nolīgām ārzemju auditoru un iedevām viņam izvērtēt savus aprēķinus. Izrādījās, ka mūsu paredzētās pakalpojumu cenas bija pareizas. Tajās tika iekļauti arī attīstības izdevumi, sociālie izdevumi, civiltiesiskā apdrošināšana, algu fonds, kas atbilst ES likumiem, jo mums ir svarīgi, lai ārsti neaizbrauktu strādāt citur. Bija ieprogrammēta arī peļņa un amortizācija. Šos aprēķinus iesniedzām toreizējā Valsts slimokasē. Bijām pirmie, kas to izdarīja, un diemžēl līdz šim brīdim arī vienīgie. Toreiz nebija iemeslu, kāpēc mums varētu atteikt, tā tapa šī sistēma.
Lieldienas pastiprina cerību. Saruna ar mācītāju Kārli Žolu
Kardiologs Andrejs Ērglis. Par sirdi, Latviju un labām izredzēm
Ingmars Zemzaris: Arāju valoda*
Radīt skaistumu ir stilīgi. Saruna ar aktieri Kristapu Rasimu
Mūsu ir vairāk, nav ko raustīties! Saruna ar Juri Bojāru
Par leģendām, diletantismu un bailēm vilties. Raimondam Paulam – 82
Strādāt par Otto Ozolu. Saruna ar publicistu, kurš nesamierinās
Kā zāle salauž granītu, patiess vārds irdina liekulību. Saruna ar Ingunu Rībenu
