Kas pienākas bērniem ārstniecībā no valsts? 0
Par valsts budžeta līdzekļiem bērniem ir nodrošināta gan profilakse, gan ārstniecība. Kas pienākas mūsu atvasēm?
Dažreiz bez nosūtījuma
Bērniem līdz 18 gadu vecumam valsts apmaksā visus neatliekamās palīdzības pakalpojumus, akūto saslimšanu ārstēšanu un plānveida palīdzību, tai skaitā ģimenes ārsta aprūpi un mājas vizītes, ja pacienta dzīvesvieta ir ārsta pamatdarbības teritorijā.
No valsts budžeta apmaksā arī profilaktiskās apskates, speciālistu konsultācijas, laboratoriskos, diagnostiskos, zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus, rehabilitāciju, medikamentus un vakcināciju.
Lai saņemtu šos pakalpojumus, ir jāvēršas ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar valsti, līdzi ņemot nosūtījumu no ģimenes ārsta vai pediatra. Tas nav nepieciešams pie tiešās pieejamības speciālistiem: pediatra, acu ārsta, ginekologa, bērnu ķirurga u.c. Izņēmuma gadījumos – arī pie psihiatra, narkologa, ftiziopneimonologa, dermatovenerologa, endokrinologa, onkologa.
Valsts apmaksātu rehabilitāciju, tai skaitā masāžu, iespējams saņemt vienīgi ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai rehabilitologa nosūtījumu. Ja nepieciešama medicīniskā rehabilitācija (bērniem ar īpašām vajadzībām vai ar funkcionāliem ierobežojumiem, ja tā ir tiešs turpinājums pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas), jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai, izvērtējot veselības stāvokli, izrakstītu nosūtījumu pie rehabilitaloga.
Ja ārstniecības iestādē pēc nepieciešamā pakalpojuma ir gara rinda, Nacionālajā veselības dienestā (bezmaksas tālrunis – 80001234) var saņemt informāciju, kur to iespējams saņemt ātrāk.
Profilaktiskās apskates
Pirmajā dzīves mēnesī bērnam pienākas ģimenes ārsta apskate mājās – vienu reizi pirmajās trīs dienās pēc izrakstīšanas no slimnīcas vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc dzimšanas, ja mazulis nācis pasaulē plānotās mājas dzemdībās, un vienu reizi trešajā dzīves nedēļā.
Bērnam pienākas arī vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) apskate mājās – vienu reizi pirmajās trīs dienās pēc izrakstīšanas no slimnīcas vai vienu reizi pirmajās sešās dienās pēc dzimšanas, ja tas noticis plānotās mājas dzemdībās, un turpmāk – vienu reizi 10 dienās.
Parasti 3. – 4. dzīves dienā ir dzirdes pārbaude un 3. – 5. dienā ņem asins paraugus, lai veiktu specifiskas analīzes. Līdz 28. dzīves dienai tos ņem vēlreiz, ja pirmais izmeklējums veikts agrāk nekā trešajā dzīves dienā.
Līdz pusgada vecumam reizi mēnesī bērnam pienākas ģimenes ārsta apskate ārsta prakses vietā vai māsas vai ārsta palīga (feldšera) mājas vizīte, ja vecāki ar bērniem nav ieradušies pie ģimenes ārsta.
Līdz 11 mēnešu vecumam apskate ārsta prakses vietā ir vēl divas reizes, bet, sasniedzot 12 mēnešus, paredzēta ne tikai apskate, bet arī hemoglobīna koncentrācijas noteikšana asinīs.
Turpmāk līdz 24 mēnešu vecumam ģimenes ārsts apskati prakses vietā veic vēl divas reizes. Savukārt okulists pārbauda redzes spējas, šķielēšanas leņķi un acs ābolu kustības, kā arī, paplašinot zīlītes, apskata acs dibenu.
Ģimenes ārsta apskate prakses vietā un zobu higiēnista apmeklējums reizi gadā ir obligāts 2 – 6 gadu vecumā. Trīs gados okulists pārbauda redzes asumu pēc E burtu vai zīmējumu tabulas, atkārtoti nosaka šķielēšanas leņķi, izpēta acs ābolu kustības un acs dibena stāvokli. Tāda pati acu ārsta apskate paredzēta 6 – 7 gadu vecumā.
Reizi gadā vizīte pie ģimenes ārsta ir arī 7 – 18 gados. Šajā laikā reizi gadā bez maksas var apmeklēt zobu higiēnistu, izņemot septiņu, 11 un 12 gadu vecumā, kad šādas vizītes paredzētas divreiz gadā.
Valsts apmaksā arī pirmo konsultāciju pie ortodonta bērniem līdz 18 gadiem, bet iedzimtu sejas un žokļu šķeltņu gadījumos – pat līdz 22 gadiem.
Jāņem vērā, ka par zobu labošanu gan ir jāpiemaksā, ja vecāki 4. – 8. sānu zobiem izvēlēsies gela plombas.
Vakcinācija
Bērniem bez maksas pieejamas arī potes atbilstoši valsts apstiprinātam vakcinācijas kalendāram.
Pirmajās 12 dzīves stundās riska grupas jaundzimušie (B hepatīta antigēna pozitīvām mātēm vai tām, kurām antigēns nav noteikts) saņem vakcīnu pret B hepatītu. Pēc 2 – 5 dienām zīdaini jau potē pret tuberkulozi.
Divos dzīves mēnešos pienākas kombinētā vakcīna pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, B tipa Haemophilus influenzae infekciju un B hepatītu, kā arī pneimokoku vakcīnas pirmā deva.
Četros mēnešos ir kombinētās un pneimokoku vakcīnas otrā deva. Ja vecāki iepriekš ir apmaksājuši rotavīrusa pirmo devu, šajā vecumā bez maksas pienākas rotavīrusa vakcīnas otrā deva.
Kombinētās un pneimokoku vakcīnas trešā deva ir sešu mēnešu vecumā, bet rotavīrusa trešo devu nozīmē vien tad, ja tā ir paredzēta vakcīnas lietošanas instrukcijā.
Vēlāk, 12 – 15 mēnešos ir kombinētās un pneimokoku vakcīnas ceturtā deva. Pienākas arī vakcīna pret vējbakām un kombinētā pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām. Pēdējo divu vietā iespējams izvēlēties kombinēto vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām un vējbakām.
Septiņu gadu vecumā valsts apmaksā potēšanos pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu un poliomielītu, lietojot kombinēto vakcīnu ar garā klepus bezšūnu komponentu. Pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām vakcinē bērnus, kuri iepriekš saņēmuši tikai vienu vakcīnas devu.
Der arī atgādināt, ka 12 gados vakcinē pret masaliņām nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras jau ir pārslimojušas. Tad jau14 gadu vecumā ir kombinētā vakcīna pret difteriju, stinguma krampjiem un poliomielītu. Pret B hepatītu vakcinē tikai agrāk nevakcinētos bērnus.
Valsts apmaksā arī bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu, bet tikai tiem, kuru deklarēta dzīvesvieta ir 24 novados, kur reģistrēta visaugstākā saslimstība: Aizputes, Alsungas, Baldones, Ciblas, Dundagas, Durbes, Engures, Jaunpiebalgas, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Krimuldas, Kuldīgas, Lubānas, Mērsraga, Pārgaujas, Pāvilostas, Raunas, Rojas, Rucavas, Rugāju, Sējas, Talsu, Ventspils novadā.
