Kas pērn paveikts par mednieku fonda naudu? 0
Nodevas, ko mednieki maksā par sezonas kartēm, par ārvalstu mednieku atļaujām, nonāk Medību saimniecības attīstības fonda rīcībā. Šo fondu pārvalda Zemkopības ministrija, katru gadu piešķirot finansējumu dažādiem projektiem. Lai gan Medību likums nosaka, ka visa nauda no mednieku nodevām nonāk fondā, tomēr jau kopš 2010. gada, kad iestājās krīze, fonda līdzekļi ir apgriezti līdz absolūtam minimumam – apmēram 140 tūkstošu eiro apmērā.
Fonda nauda ir izlietojama stingri noteiktiem mērķiem – mednieku izglītošanai, medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem, medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei, kā arī līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās.
Pērn tika apstiprināti trīspadsmit projekti, skarot dažādas tēmas, sākot ar TV raidījumu Uz meža takas, beidzot ar trofeju izstāžu rīkošanu un Latvijas mednieku interešu pārstāvēšanu starptautiskajās organizācijās. 12. decembrī Zemkopības ministrijā tika prezentēti šo projektu rezultāti un arī uzzināts daudz kas jauns.
Piemēram, jauno mednieku nometne Vanaga acs, ko jau padsmito reizi rīko šaušanas sporta klubs Mārkulīči, ir izaudzinājusi medniekus, kas kā bērni agrāk piedalījās nometnē, bet nu jau kļuvuši par medību un klubu vadītājiem.
Viens no nozīmīgākajiem fonda finansētajiem projektiem ir “Lielo plēsēju populācijas stāvokļa izmaiņas medību ietekmē”. Šis projekts ir nepieciešams, lai Latvijā varētu notikt lūšu un vilku medības, jo nomedīšanas apjomi un populācijas novērtējums lielākoties balstās tieši uz šī projekta rezultātiem. Tāpat arī viens no kritērijiem, ko noteikusi Eiropas Komisija, lai varētu īstenot vilku medības, ir sugu monitoringa esamība.
Kā veicas vilkiem un lūšiem?
Šeit daži secinājumi, kas tika prezentēti Zemkopības ministrijā. Nomedīto vilku un lūšu izplatība 2017./2018. gada medību sezonā nav ievērojami mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tomēr zinātniekus uztrauc tas, ka samērā lielā medību aktivitāte plēsēju riesta laikā atstāj ietekmi uz vairojošos pāru izveidošanos un dzīvnieku reproduktīvām sekmēm.
Kā vēlāk sarunā skaidroja Dr. biol. Jānis Ozoliņš, nav tā, ka pāri neveidojas, bet tie veidojas citādi nekā apstākļos, ja nebūtu medību. Vienlaicīgi projektā tiek norādīts, ka 2017./2018. gada medību sezonā vidējā pieaugušo vilku mātīšu auglība pēc placentāro plankumu skaita bija vidēji 6,8 plankumi. Minimāli konstatēti četri, bet maksimāli – deviņi plankumi, kā arī 87% no visām pieaugušajām mātītēm bijušas vairošanās pazīmes.
Savukārt tajā pašā sezonā vidējā pieaugušo lūšu mātīšu auglība pēc placentāro plankumu skaita bija vidēji 2,6 (minimālais – 1, bet maksimālais – 4 plankumi). 90% no visām pieaugušajām mātītēm bijušas vairošanās pazīmes. Kopumā zinātnieki secina, ka abu sugu reproduktīvā aktivitāte vērtējama kā augsta, dzīvnieki spēj kompensēt medību ietekmē zaudēto indivīdu skaitu. Komentējot šo apgalvojumu, Dr. biol. Jānis Ozoliņš norādīja, ka zinātniekiem radušās pamatotas aizdomas, ka tieši medību dēļ plēsējiem ir lielāki metieni, bet tas arī nav viennozīmīgs secinājums. Ja nebūtu pietiekamas barības bāzes, metieni arī nebūtu tik lieli. Tā ir dažādu apstākļu sakritība.
Piemēram, ja nebūtu medību, bet metienu skaits palielinātos, iespējams, būtu pieaudzis mežacūku, stirnu vai citas ēdmaņas lielums. Interesanti, ka Latvijas vilku populācijas vērtējumu pirms medību sezonas sākuma nosaka, izmantojot trīs dažādas virtuālās analīzes aprēķinu pieejas, bet attiecībā uz lūšiem – četras. To visu saliekot kopā, tiek iegūts aptuvenais vilku un lūšu skaits. Tiek vērtēts, ka pirms medību sezonas Latvijā ir ap 700 vilku un ap 600 lūšu. Tas gan, kā norāda zinātnieki, ir garantētais minimālais skaits – mazāk par šo nav, tādēļ monitoringa dati nav pretrunā ar Valsts meža dienesta datiem, kas cenšas norādīt reālos datus mežā. Tomēr pētījuma vissvarīgākā daļa ir tieši vilku un lūšu dzimuma un vecuma struktūra konkrētā sezonā, ko vērtē pēc monitoringa ietvaros iegūtajiem paraugiem. Nosakot dzīvnieku vecumu pēc zobu cementa slāņu līnijām ilkņa saknēs, kucēni veido ap 45% no nomedītajiem vilkiem un 52% kaķēnu no nomedītajiem lūšiem. Kopā ar iepriekšējo gadu paraugiem DNS analīzes veiktas 881 vilka un 529 lūšu paraugiem, savukārt 2018. gadā genotipēti 186 vilku un 98 lūšu paraugi. Šie dati sniedz ļoti daudz noderīgas informācijas par populāciju stāvokli.
Kā izrādās, mēs vēl daudz nezinām par vilkiem un lūšiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējām deviņām sezonām pagājušajā sezonā nomedīto vilku DNS dati parāda, ka iegūta informācija par 16 jaunām radinieku grupām, tāpat arī daļa nomedīto indivīdu pievienoti 40 grupām no iepriekšējām sezonām. 61 vilkam netika konstatēti radnieciski dzīvnieki. Attiecībā uz lūšiem pagājušajā medību sezonā konstatētas 10 jaunas tiešo radinieku grupas un 229 pusbrāļu un pusmāšu radnieciskie pāri, kas apvienojami 83 radnieciskos grupējumos. Vilku barībā joprojām galvenokārt sastopami savvaļas pārnadži – 88% gadījumu, visvairāk tieši briežu dzimtas dzīvnieki, tagad mazāk mežacūku, kas atklātas 25% gadījumu. Iepriekš tika minēts, ka mežacūkas bijušas ap 60% gadījumu, un tas liecina, ka Āfrikas cūku mēra dēļ mainās vilku ēdienkarte. Lūšu barībā pagājušajā sezonā sastaptas lielākoties stirnas – 79% gadījumu. Konstatēti arī bebri, zaķi un augu barība. Šo projektu īsteno Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava.
Nomedītie ūdensputni
Projekts Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte apkopo datus jau kopš 1961. gada. Šī projekta galvenie darba uzdevumi ir pētīt pīļu ligzdojošo populāciju stāvokli, noteikt skaitu un ligzdošanas sekmes ilggadējos uzskaites parauglaukumos Engures un Kaņiera ezerā. Tāpat viens no uzdevumiem ir veikt ūdensputnu monitoringu, novērtējot rezultātus sezonas atklāšanā Liepājas, Engures, Babītes ezerā un Nagļu dīķos. Monitoringa ietvaros tiek arī analizēti 2017. gadā korespondentu iesniegtie dati. Bažas rada projekta vadītājas Dr. biol. Māras Janaus sūdzības, ka korespondentu skaits, kas iesniedz informāciju par nomedītajiem ūdensputniem, nepārsniedz 30 cilvēku, tādēļ kopējais korespondentu ieguldījums būtībā ir minimāls.
Pētījuma dati liecina, ka situācija kopumā ir visai bēdīga. Engures ezerā pīļu ligzdu skaits samazinās, bet Kaņierī tas ir stabils. Pēdējos gados ievērojami pieaug mazo plēsēju negatīvā ietekme uz pīļu skaitu, bet Kaņierī pat invazīvo jenotsuņu un Amerikas ūdeļu, tāpat arī kaitnieces lapsas medības ir aizliegtas, un medniekiem nav iespējams situāciju uzlabot. Pasaulē trauksme tiek celta par brūnkakli, kura skaits pēdējos gados visā pasaulē ļoti strauji samazinājies. Sanāksmē Zemkopības ministrijā gan tika uzsvērts, ka medībām pēc būtības ir vismazākā ietekme uz populācijas stāvokli, bet viss liecina par to, ka drīzumā brūnkaklis pievienosies nemedījamo sugu sarakstam, kas dzīvi medniekiem padarīs mazliet sarežģītāku. Galvenie projekta secinājumi: pīļu ligzdu skaits kopš gadsimta sākuma Engurē nostabilizējies zemā līmenī, bet Kaņierī ir stabils jau daudzus gadus.
Zinātnieki secina, ka galvenais skaitu ietekmējošais cēlonis ir augāja izmaiņas un ligzdu postītāji – plēsēji. Projektā tiek uzsvērts, ka būtu jāmaina apsaimniekošanas noteikumi, kā arī jāļauj regulēt plēsīgo zīdītāju daudzumu. Tāpat projektā arī norādīts, ka pīļu ligzdošanas sekmes 2018. gadā Engurē ir zemākas par ilggadējo vidējo rādītāju, bet Kaņierī tās ir augstākas. Tiek uzsvērts, ka medību sekmes šogad sezonas atklāšanā trijos lielajos piejūras ezeros un Nagļu dīķos bijušas labākās pēdējo 10–15 gadu laikā, ko skaidro ar ilgstošā sausuma radīto zemo ūdenslīmeni, kas pīlēm ir labvēlīgs. Tomēr, pavērtējot šo projektu gadu garumā, rodas vairāki jautājumi. Dati mums ir, bet tie nekad nav izmantoti vai ņemti vērā, ja bijusi runa par iespējamiem pīļu medību ierobežojumiem vai medību atļaušanu tur, kur tās aizliegtas. Tāpat arī šī pētījuma dati netiek ņemti vērā, ja runājam par mazo plēsēju medību atļaušanu Kaņiera ezerā, kas tika izveidots kā pīlēm piemērota ūdenstilpe tieši medību vajadzībām. Tagad jau vairākus gadus Kaņiera ezerā medības ir aizliegtas.
Tādēļ arī rodas jautājums – cik medniekiem ir nozīmīgi šie dati, kas tiek vākti Kaņiera ezerā par pīļu ligzdošanas sekmēm? Saprotams, ka dati vākti jau ilgus gadus, tādēļ, no vienas puses, būtu žēl, ja informācijas apkopošana tiktu apturēta, bet, no otras, tā ir mednieku nauda un projektam būtu jādod kāds taustāms pienesums medību saimniecības attīstībai un medniekiem kopumā. Ja, balstoties uz šiem datiem, vismaz atļautu jenotsuņu un Amerikas ūdeļu medības Kaņierī, tad jēga tam noteikti būtu.
Tādēļ Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzsver, ka, iespējams, jāpārskata projekta uzdevumi un izpildījums, lai tas sniegtu pēc iespējas lielāku pienesumu mednieku saimei. Citi projektiFonds finansējis arī citus interesantus un noderīgus projektus. Latvijas Mednieku savienība ar fonda atbalstu vairākos semināros apmācījusi medību vadītājus, rīkotas trīs reģionālās medību trofeju izstādes. Latvijas Mednieku asociācija gada garumā rīkojusi izglītojošus seminārus medniekiem bez maksas, liels ieguldījums ir arī sniegts dalībai starptautiskajās organizācijās.
Tieši Latvijas pārstāvim šogad izdevās pārstāvēt medniekus Eiropas Komisijas līmeņa pasākumos, kur iepriekš mednieki netika pieaicināti, runājot par Āfrikas cūku mēri. Ar fonda atbalstu rīkots mednieku festivāls Minhauzens, kas pērn notika Lejasciemā. Arī AS Latvijas Mediji ar fonda atbalstu ir izdevies ar dažādiem rakstiem žurnālā Medības, laikrakstā Latvijas Avīze, kā arī portālā La.lv rakstīt par medībām, izglītojot ne tikai medniekus, bet arī plašāku sabiedrības daļu, stāstot par dažādiem medību saimniecības veidošanas principiem.
Vairāk lasiet žurnāla Medības janvāra numurā
