Kas par ekonomikas pieaugumu 1.ceturksnī sakāms ekspertiem 1
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:
Baltijas reģionā trupinās laba ekonomikas izaugsme un pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 4,2% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, tādējādi apsteidzot gan Lietuvu, gan Igauniju. Tas ir ļoti labs rezultāts, it īpaši ņemot vērā problēmas banku nozarē un tranzīta kravu tālāku samazinājumu. Tomēr šī ekonomikas cikla augstākajam punktam, visticamāk, esam garām un pozitīvu pārsteigumu potenciāls gada otrajā pusē ir ļoti ierobežots.
Bez problēmām austrumu-rietumu biznesa modelī, kā rezultātā transporta nozares izlaide samazinājās par 0,7% un finanšu pakalpojumu par 27,1%, pēdējos mēnešos parādījušies arī atsevišķi negatīvi signāli eksportā un rūpniecībā, kā arī pasaules ekonomikā izaugsme vairāk nepaātrinās. Līdz ar to varbūtība, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs virs 4% jau ir diezgan zema un ticamākais, ka tā būs intervālā starp 3,6% un 3,8%. Tas joprojām ir labs pieaugums, taču zemāks kā gaidīts gada sākumā.
Galvenais Latvijas ekonomikas virzītājs šī gada pirmajā ceturksnī bija būvniecība. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvniecības apjomi pirmajā ceturksnī Latvijā auguši par fantastiskiem 35,7%, kas ievērojami pārsniedz nozares potenciālu. Kopējie būvniecības apjomi pirmajā ceturksnī gan ir salīdzinoši mazi un svārstīgi, atkarībā no laika apstākļiem, tādēļ visa gada tendences šis kāpums neraksturo un nākošajos ceturkšņos būvniecības pieauguma vajadzētu būt ap 10-15%. Būtisks faktors tik straujam pieaugumam protams ir ES fondu cikls, kura investīcijas šobrīd jau pilnā apmērā ieplūst Latvijas ekonomikā. Tomēr aktivitāte ievērojami augusi arī privātajā sektorā un kopējie būvniecības apjomi pirmajā ceturksnī ir auguši straujāk kā valsts budžeta investīciju izdevumi. Tik straujš būvniecības pieauguma ir arī galvenais iemesls, kādēļ lielajos makroekonomikas ciparos vēl neredzam nerezidentu banku sektora krīzes negatīvo ietekmi un bez būvniecības ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī būtu jau tuvu 3%.
Pirmā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes rādītāji arī parāda, ka liela nozīme ekonomikas izaugsmē šogad būs iekšējam patēriņam. Līdz ar būvniecību pirmajā ceturksnī par 19,4% augušas arī investīcijas un noturīgs kāpums redzams arī privātajā patēriņā, kas pirmajā ceturksnī palielinājies par 4,2%. Patēriņa galvenais virzītājspēks protams ir augošā darba algas un nodarbinātība, kā rezultātā mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē pēdējos mēnešos aug par 6-8% gadā un stabilais patērētāju noskaņojums liek domāt, ka šī pozitīvā dinamika turpināsies arī gada otrajā pusē.
Liela nozīme Latvijas ekonomikas attīstībai būs arī pasaules un it īpaši Eiropas ekonomikas veselībai. Un arī te ziņas vairs nav tik iepriecinošas kā vēl pirms dažiem mēnešiem. Kopš gada sākuma ekonomikas noskaņojuma rādītāji Eiropā ir pasliktinājušies un lai arī to līmeņi joprojām ir labi, ekonomikas izaugsme mūsu galvenajā eksporta tirgū vairs nepaātrinās. Vienlaikus gada pirmajos mēnešos Eiropā salīdzinoši negaidīti ir samazinājušies rūpniecības attīstības tempi, pasaules tirdzniecība aug arvien lēnāk un martā Latvijas eksportā fiksēts pirmais kritums pusotra gada laikā.
Tāpat pēdējos mēnešos pieauguši arī dažāda veida ģeopolitiskie, tirdzniecības tarifu, sankciju un politiskie riski, kas liek domāt, ka ārējā vide Latvijas ekonomikai vairs nav tik labvēlīga, kāda tā bija pirms pus gada. Šie visi faktori liek kļūt arvien piesardzīgākam par Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvām tuvākajos divos gados, taču spēcīgais iekšējais pieprasījums pašlaik kompensē dažādos negatīvos faktorus un tas vismaz pagaidām ļauj būtiski nemazināt ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš:
Šis gads Latvijai sākās ar strauju ekonomikas pieaugumu, turklāt uzņemto tempu ir labas cerības saglabāt šogad kopumā pretēji bažām, kas uzplaiksnīja februārī un martā. Ļoti līdzīgi domā arī OECD eksperti, kuri pirms dažām dienām prognozēja 4,1% pieaugumu šogad.
Par to liecina gan jaunākie noskaņojuma indeksi, gan ziņas no svarīgākajām eksportējošajām nozarēm un to vadošajiem uzņēmumiem. Tiem klājas ļoti dažādi, taču kopējā aina nav slikta. Arī lielākajā galvenokārt uz iekšējo patēriņu vērstajā nozarē jeb tirdzniecībā pievienotās vērtības kāpums gadā kopumā gandrīz noteikti būs lielāks par 1. ceturkšņa zemo rādītāju jeb 2,9%. To pašu var teikt par apstrādes rūpniecību, kurai statistiķi “atvēlējuši” vien 2,4 % pieaugumu. Lai arī tranzīta tālākā nākotne ir nedroša, jaunākās ziņas no dzelzceļa ir cerību stariņš, tāpēc transporta nozarei gads kopumā būs labāks nekā 1. ceturkšņa -0,7%. Augoša celtniecība, rūpniecība un patēriņš garantē, ka iekšējais tirgus nozari virzīs uz priekšu, piepalīdzot šogad izcili sekmīgajai aviācijai.
Savukārt novērtētais finanšu pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums jau ir ļoti dziļš jeb 27,1%. Tādam saglabājoties arī atlikušajos mēnešos, šī nozare jau būs “normalizējusies” līdz Baltijai tipiskam īpatsvaram ekonomikā, kaut arī eksporta sektors Latvijā tomēr visdrīzāk paliks lielāks, neviens nevēlas to pilnīgi likvidēt.
Gada pieaugums par 10,7% A nozarē jeb lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā ir neparasti liels šai nozarei, bet nav pārsteidzošs, jo bija zināms, ka pēc kārtīga sala iestāšanās janvārī mežsaimniecībai bija jāpaveic iepriekšējos mēnešos nokavētais, sedzot neapmierināto kokapstrādes pieprasījumu. Turpmākajos ceturkšņos šajā nozarē tādu kāpumu neredzēsim. Saistībā ar ieilgušo sausumu drīzāk jābažījas par mīnusiem gada otrajā pusē. Par celtniecības pieaugumu par 35,7% jau bija zināms. Skaidrs, ka tik straujš kāpums gada sākumā ir iespējams tāpēc, ka tipiska 1. ceturkšņa apjoms līdzinās tikai apmēram pusei pārējo ceturkšņu vidējā, bet tuvu 20% pieaugums gadā kopumā varētu būt. Lēnāks nekā 1. ceturksnī šogad varētu būt iekasēto produktu nodokļu kāpums.
IKP pieaugums šī gada 1. ceturksnī gandrīz precīzi atbilst sākotnējam vērtējumam, tas ir samazināts par 0,1 procentpunktu. Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu pieaugums ir 4,2% sezonāli neizlīdzinātajos datos, bet salīdzinājumā ar pērnā gada beigām – 1,6% sezonāli izlīdzinātajos datos.
Strauji kāpj noguldījumi
Vakar Latvijas Bankas publicētie dati par banku sektora galvenajiem rādītājiem aprīlī vēsta, ka pēc gandrīz divu gadu kāpuma atsākas nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa samazināšanās. Mājsaimniecību kredītportfeļa dinamikā negatīvu tendenču nav, taču tas maz priecē, jo pirms tam nav bijis pozitīvu tendenču, atvainojiet par ironiju. Tas ir nepārtraukti samazinājies kopš 2009. gada, par labu ziņu var uzskatīt vienīgi to, ka kopš 2017. gada sākuma kopējā portfeļa sarukums gada griezumā ir ļoti neliels, tas svārstās ap 1%. Pirms tam situācija bija krietni sliktāka. Vienlaikus turpinās straujš mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu kāpums, aprīlī attiecīgi 7,8% un 7,7% gada griezumā, kas ir nedaudz virs aizvadītā gada vai trīs gadu vidējā tempa. Tātad nauda caur banku sektoru turpina aizplūst no Latvijas.
Nākotnes aizņemšanās potenciāls aug
Straujās ekonomikas izaugsmes un kreditēšanas sarukuma salikums rada divējādas jūtas. No vienas puses, tas parāda, ka citi ekonomikas attīstību virzošie faktori ir spēcīgi. Pirmkārt, tas ir eksports, arī Eiropas fondu ienākšana. Izziņoto nekustamā īpašuma attīstības projektu apjoms ļauj cerēt arī uz ārvalstu tiešo investīciju kāpumu. Tāpat glāze šķiet puspilna arī tad, ja šo procesu aplūko kā nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanos — to uzkrājumi palielinās, bet parādi sarūk. Šādi uzņēmumi un ģimenes palielina savu aizņemšanās potenciālu nākotnē. Pie veiksmīgas apstākļu sakritības — ja viņi sāk šo potenciālu aktīvāk izmantot brīdī, kad vājinās citi attīstības virzītāji, tas var stabilizēt ekonomikas izaugsmi. Eiropas Komisijas izziņotajā ES budžeta projektā ir paredzēta kohēzijas finansējuma samazināšanās par 13%. Šādas izmaiņas nevar jūtami ietekmēt ekonomikas izaugsmes tempu, taču daudz vairāk to var šūpot nevis atšķirības starp dažādiem Eiropas budžeta septiņgadu periodiem, bet pāreja no viena perioda uz otru, kas varētu nepatīkami izpausties kaut kad pēc 2020. gada. Latvija ir ekonomisko galējību un neprāta lielvalsts. Ja 2016. gadā Igaunijā ieguldījumi pamatlīdzekļos samazinājās par 1,2%, bet Lietuvā par 0,5%, tad Latvijā par 15,0%. Tāpat vienmēr jārēķinās arī ar iespēju, ka var vājināties pasaules ekonomikas pieauguma temps.
Kur ir neizmantotās iespējas?
Lai arī kopaina ir pozitīva, šobrīd vēl straujāks izaugsmes temps varētu lieti noderēt. Tas palīdzētu straujāk mainīt demogrāfiskās tendences. Pērn ilgtermiņa migrācijas neto plūsmas bilance uzlabojās, bet tā joprojām bija negatīva. Daudziem Latvijas uzņēmumiem ir neizmantots aizņemšanās potenciāls, tātad neizmantotas iespējas palielināt darbības mērogu, celt ražīgumu. Ļoti zems ir mājsaimniecību kopējais parāds % no IKP. Tas nozīmē, ka daudzas ģimenes ekonomiski sekmīgākajās pilsētās varētu pārvākties no padomju laikā būvētiem dzīvokļiem uz labākām mājokļiem, atbrīvojot savus galvenokārt cilvēkiem no tām vietām Latvijā, kur darba nav un visdrīzāk nebūs. Latvijā ir 19 novadi, kur uz 100 cilvēkiem ir 20 darbavietas vai mazāk, to lielākā daļa ir tālu no spēcīgiem attīstības centriem. Nav tā, ka cilvēki negrib dzīvot mūsu valstī, trūkst mājokļu tajās valsts daļās, kur viņi gribētu dzīvot. Šādos apstākļos ieguldījumi mājokļos, kas citos apstākļos nebūtu uzskatāmi par ražojošām investīcijām, faktiski par tādām kļūst, jo palielina augošajiem uzņēmumiem pieejamo darbinieku skaitu.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece:
Ekonomika vēl arvien aug strauji. Šī gada pirmajā ceturksnī IKP palielinājās par 1.6% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, ja salīdzinām ar atbilstošo periodu pērn, tad izaugsme bija 4.2% (neizlīdzināti dati). Tas viss, neskatoties uz diezgan pamatīgo (-27% reālā izteiksmē) kritumu finanšu un apdrošināšanas sektorā, kas jau vairāk nekā gadu bremzē ekonomikas izaugsmi. Tas skaidrojams ar nerezidentu segmenta banku biznesa samazināšanos. Grūtības ir arī transporta un uzglabāšanas nozarei (-0.7% reālā izteiksmē), kam nedienas sagādā pa dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjomu kritums. Tas lielākoties saistāms ar kravu plūsmu samazināšanos no Krievijas. Tomēr visas pārējās nozares gada sākumā auga. Visjaudīgākais kāpums bija būvniecībā (+36%), ko būtiski veicināja pieaugums gan nedzīvojamo ēku, galvenokārt biroju, gan inženierbūvju celtniecībā, kur savu artavu deva ES fondi.
Tā kā nerezidentu noguldījumu mazināšanās bankās ir lēnāka, nekā gaidīts, proti, valsts institūciju paustais februārī un martā nav īstenojies, ļoti iespējams, ka ekonomikas izaugsme šogad pārsniegs Swedbank prognozētos 3%. Pasaules ekonomikas izaugsme un attiecīgi ārējais pieprasījums joprojām ir ļoti labs. Darba tirgus turpina silt un vecināt iekšējo pieprasījumu. Ekonomikas izaugsme ir sabalansēta. Tomēr riski nekur nav pazuduši. Tie galvenokārt ir ārēji. Piemēram, ģeopolitiskās situācijas saasināšanās, protekcionisms, Itālijas nespēja savest savu saimniecību kārtībā un populisma pieaugums var negatīvi ietekmēt pasaules ekonomikas izaugsmi un arī atvērto Latvijas ekonomiku.
