Kas par desām? Vēlreiz par zirga gaļu no ārstu viedokļa 0
Kamēr ažiotāža par zirga gaļu desās un burgeros turpinās, tikmēr daudzi svētā sašutumā noskurinās – šo skaisto mājdzīvnieku samalt kotletēs? Nu, nē! Taču citi ēd un slavē…
Ir valstis, kur zirga gaļa jau vēsturiski ir bijusi galvenais proteīnu avots. Taču Latvijā no senām dienām šis dzīvnieks bijis laukstrādnieks – vilka ratus un arklu, strādāja kopā ar saimnieku no rīta līdz vakaram, bet dažkārt vasarā noraudzījās, ko puiši ar meitām sadara pieguļā. Līdz ar to – gandrīz vai ģimenes draugs, ko apbedīja ar cieņu. Tāpēc mūsu uzturā zirga gaļa ir visai rets produkts, kaut arī ne tik ļoti, kā labpatiktu domāt.
Turpretim daudzu Eiropas valstu kultūras zirga gaļas lietošanu uzturā nenoraida. Tur ražotāji jau daudzus gadus to gluži oficiāli pievieno konserviem, desām un pelmeņiem gan zemās cenas, gan garšas īpašību dēļ.
Šādas tradīcijas ir Francijā, Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Šveicē. Zirga gaļa ir populāra arī Dienvidamerikā, Meksikā, Ķīnā un Japānā. Francijas valdība vairākām pārtikas palīdzības organizācijām pat atļāva izsniegt trūkumcietējiem tūkstošus no lielveikaliem izņemtu pārtikas iepakojumu, kuros bija zirga gaļa, kaut gan uz etiķetēm tā netika norādīta.
Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis mierina, ka no zirga gaļas nav vērts atteikties un tādēļ kļūt par veģetārieti! Lopiņš pārtiek tikai no augu valsts, organismā šo barību pārstrādā baktērijas, tāpēc gaļa ir ļoti kvalitatīva un pilnīgi nekaitīga. Arī trihinellas tajā nemēdz būt.
No nekaitīguma viedokļa P. Apinis visvairāk nobažījies par rūpnieciski audzētu vistu gaļu:
– Iedomājieties, kā šie putni 27 dienās izaudzēti ar apšaubāmu barību un to, ko varētu saukt par pārtikas piedevām!
Pretstatā šīm vistām, zirgi savu dzīvi vadījuši ganībās vai treniņos, tādēļ to muskuļi labi apasiņoti, satur daudz neaizvietojamu proteīnu.
Tie, kuri pazīst zirga gaļas garšu, apgalvo, ka tā ir nedaudz saldāka par liellopu, kā arī krietni maigāka.
No uzturzinātnes viedokļa zirga un liellopu gaļa jāvērtē kā vienlīdz laba, bet realitātē pirmā lielākoties ir augstvērtīgāka, jo vairumā gadījumu zirgus netur šaurā steliņģī un nebaro ar visu, kas ātrāk pieaudzē gaļas masu. Liela daļa govju kautuvē nonāk pēc tam, kad sevi ir atražojušas ar pienu, taču tas nenāk par labu sabalansētam olbaltumu saturam muskuļos. Turklāt govīm mēdz iekaist tesmeņi, un ārstēšanā izmanto visai stipras zāles.
Dakteris P. Apinis uzsver, ka liesa zirga gaļa no veselības viedokļa ir daudzkārt labāka par putnu, liellopu un cūkgaļu, pēc sastāva atpaliekot tikai no brieža, jēra un jaunlopa. Arī diētas ārsts Andis Brēmanis ir vienisprātis, ka tajā ir krietni mazāk kopējo tauku, piesātināto taukvielu un holesterīna nekā liellopa steikā vai cūkgaļā, un dzelzs – divkārt vairāk nekā liellopa gaļā, kā arī daudz olbaltumvielu un B12 vitamīna.
Tikai vienā gadījumā zirga gaļa var būt bīstama patērētājam – ar to var saindēties, ja tajā ir veterinārais medikaments fenilbutazons, ko izmanto zirgu ārstēšanā, kaut gan medicīnas eksperti mierina, – nelielā daudzumā cilvēka veselībai tas nevar būtiski kaitēt.
