Kas palīdzēs nodzīvot līdz 100 gadiem? Jaunākie pētījumi par uzturu gāž visus līdzšinējos pieņēmumus 40
Amerikāņiem bieži liek samazināt steiku patēriņu, lai izvairītos no sirds slimībām un diabēta. Tikmēr desmitiem tūkstoši pievēršas vegānismam, cerot, ka tas viņiem palīdzēs dzīvot veselīgāk un labāk. Bet tagad arvien vairāk pētījumu, šķiet, panāk to pašu vienprātību. Neskatoties uz pretgaļas biedējumiem, gaļas ēšana liek jums dzīvot ilgāk. Konkrēti, jums varētu būt lielākas izredzes nodzīvot līdz 100 gadiem.
Jaunākajā dokumentā, kurā tika runāts par šo secinājumu, tika pētīta 5200 cilvēku, tostarp 1500 simtgadnieku, diēta no visas Ķīnas. Tika atklāts, ka tiem, kuri ik nedēļu ēd daudzveidīgāku uzturu, tostarp gaļu, bija par 23% lielāka iespēja kļūt par simtgadniekiem nekā viņu vienaudžiem, kuri ēd stingrāku diētu.
Tas papildina citus nesenos pierādījumus, tostarp vienu 2022. gada Austrālijas dokumentu par gaļas patēriņu un paredzamo dzīves ilgumu pa valstīm, kur tika ir konstatēts, ka paredzamais mūža ilgums ir augstāks valstīs, kuras vidēji patērē vairāk gaļas.
Apmēram 81% amerikāņu ir gaļas ēdāji, un gaļa tiek uzskatīta par lielisku muskuļu augšanas olbaltumvielu un daudzu citu būtisku uzturvielu avotu. Tie ietver B12 vitamīnu, kas nav atrodams augos un ko organisms izmanto, lai palīdzētu iegūt enerģiju no pārtikas un uzturētu mūsu asins šūnas veselas. Eksperti saka, ka gaļa ir arī bagātīgs dzelzs avots, kas palīdz sarkanajām asins šūnām pārvadāt skābekli pa ķermeni.
USDA uztura vadlīnijas iesaka divas līdz trīs gaļas devas katru dienu ar ikdienas porcijām, kas ir līdzvērtīgas nelielam steikam vai vienai vistas krūtiņai.
2022. gada Austrālijas pētījumā pētnieki salīdzināja paredzamo dzīves ilgumu 170 valstīs ar uzturā patērētās gaļas daudzumu saskaņā ar aptaujām. Tas uzsver, ka gaļai ir savi komponenti, kas veicina mūsu vispārējo veselību, ne tikai patērēto kaloriju skaits, un ka bez gaļas mūsu uzturā mēs nevaram attīstīties. Citā 2015. gada dokumentā pētnieki atklāja, ka tie, kas dzīvo “zilajā zonā” — reģionos, kuros simtgadnieku skaits pārsniedz vidējo — ēda vairāk gaļas nekā viņu piekrastes kaimiņi. Pētījuma pamatā bija cilvēki, kas dzīvoja Sardīnijas kalnu zilajā zonā, salīdzinot ar reģiona piekrastes zonām.
Pagājušā gada novembra metaanalīzē pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri bija veģetārieši 10 gadus, bija par 20% lielāks nāves risks no jebkāda iemesla nekā tiem, kas ēda gaļu.
Iepriekšējie pētījumi ir saistījuši sarkanās gaļas porciju ēšanu katru dienu ar lielāku resnās zarnas vēža risku, savukārt atsevišķos dokumentos sarkanās gaļas ēšana ir saistīta arī ar lielāku sirds slimību un insultu risku. Zinātnieki šajā sakarā norāda, ka ir svarīgi arī patērēt dārzeņus un pilngraudu ogļhidrātus, jo tie satur šķiedrvielas un organismam būtiskas uzturvielas, piemēram, magniju, kas iesaistīts muskuļu kustībās. Daudzi saka, ka sabalansēts uzturs, tostarp gaļa, zivis, augļi un dārzeņi, ir vislabākais, lai nodrošinātu ilgu un veselīgu dzīvi.
Ķīniešu pētījumā, kas publicēts žurnālā JAMA Network Open, zinātnieki atklāja, ka tie, kuri ēda visdažādāko uzturu, dzīvo ilgāk. Pētījuma pamatā bija Ķīnas veselīga ilgmūžības apsekojuma dati. Dalībnieki tika pieņemti darbā 1998. gadā vecumā no 80 gadiem un pēc tam aptaujāti ik pēc dažiem gadiem. Lai novērtētu uztura daudzveidību, dalībnieki tika aptaujāti par to, cik bieži viņi ēd deviņas pārtikas grupas: graudaugus, dārzeņus, augļus, sojas pupas un tās produktus, olas, gaļu, zivis, pienu un piena produktus un eļļu.
Rezultāti parādīja, ka tie, kuri vismaz reizi nedēļā ēda visas deviņas pārtikas grupas, visticamāk, nodzīvos līdz 100 gadiem. Analīze arī atklāja, ka, nekad nesmēķējot un vairāk vingrojot, ir lielāka iespēja, ka kāds nodzīvos simtgadi. Taču izglītībai, ģimenes stāvoklim un alkohola lietošanai vēlākā dzīvē nebija nekādas nozīmes, cik ilgi kāds dzīvoja.
