Ārīgi vai iekšķīgi? 0
Viena un tā pati darbīgā viela var būt gan iekšķīgi, gan ārīgi lietojamās zālēs. Ja iespējams, pret locītavu un muskuļu sāpēm labāk izlīdzēties ar ārīgiem līdzekļiem. Tad medikaments uzsūksies caur ādu un darbosies tikai konkrētajā vietā.
Ārīgie līdzekļi mēdz saturēt arī citas vielas, piemēram, bišu vai čūsku indi, kampareļļu, kas iedarbojas kairinoši, paplašina asinsvadus, uzlabojot asinsriti un palīdzot organismam pašam novērst vainu.
Sildošas ziedes ir piemērotas pret hroniskām sāpēm, taču sasituma gadījumā nepieciešami atvēsinoši līdzekļi.
Iekšķīgi lietotajiem medikamentiem parasti ir efektīvāka sāpes mazinoša darbība.
Kā pareizi lietot
Katrām zālēm zem nosaukuma maziem burtiņiem ir norādīts to starptautiskais jeb aktīvās vielas nosaukums, piemēram, ibuprofēns nodēvēts dažādi: ibumetīns, irfēns, ibustars, ibumaks, nurofēns, bet paracetamols jeb acetaminofēns nosaukts arī par tailenolu, panadolu un eferalgānu.
Jāatceras, ka vienlaikus nedrīkst lietot vairākas vienu un to pašu aktīvo vielu saturošas zāles, piemēram, tailenolu un saridonu, jo abās ir paracetamols. Pretējā gadījumā šīs vielas pieļaujamā deva tiks pārsniegta.
Uzskats, ka, sargājot kuņģi, zāles jālieto pēc ēšanas, nav gluži pareizs, jo daļa no tām sajauksies ar barības vielām un efekts būs mazāks, vai arī atkarībā no maltītes apjoma iedarbosies vismaz stundu vēlāk.
Kopā ar zālēm noteikti nevajadzētu lietot pienu, greipfrūtu sulu vai citu dzērienu, kas var neitralizēt iedarbību.
Pārpratumi mēdz rasties, ja norādīts, ka zāles jālieto pirms ēšanas. Tas nozīmē, ka tas jādara pusstundu pirms maltītes. Savukārt, ja noteikts, ka medikaments jāieņem tukšā dūšā, zāles jādzer ne ātrāk kā pusotru stundu pēc ēdienreizes, kad kuņģis jau paspējis iztukšoties. To ir svarīgi ievērot, lai medikaments nesajauktos ar ēdienu.
6 padomi, kas jāievēro
1. Kā pareizi lietot medikamentus un vai tos drīkst kombinēt, vajadzētu vaicāt ārstam vai farmaceitam, kā arī noteikti jāizlasa zāļu lietošanas instrukciju.
2. Visas zāles jālieto pusstundu pirms ēšanas, uzdzerot trešdaļu glāzes ūdens, izņemot gadījumus, kad tas jādara maltītes laikā vai pēc tās.
3. Kapsulas un apvalkotas tabletes jānorij veselas, jo apvalks pasargā aktīvo vielu no kuņģa skābes iedarbības, kā arī neliek sajust nepatīkamu garšu.
4. Uz pusēm drīkst lauzt tikai tabletes ar šķēlumu, jo, iespējams, tabletei nav vēlams izšķīst kuņģī vai arī tam jānotiek pamazām, lai medikaments darbotos ilgstošāk.
5. Ja vienlaikus nepieciešams lietot vairākas zāles, jāievēro pusotru stundu ilgs intervāls.
6. Ja sāpes nav pārgājušas stundas laikā, var iedzert otru tableti, bet, ja nepalīdz arī tā, jānoskaidro, vai iemesls nav nopietna slimība.
SVARĪGI
• Mediķu palīdzība jāmeklē, ja ir pirmreizējas stipras sāpes, kam nav zināms iemesls.
• Lietojot pretsāpju zāles ilgstoši, tās ar laiku iedarbojas mazāk efektīvi, tāpēc vienmēr jāsāk ar vājāku medikamentu.
• Jāuzmanās no pēkšņām, stiprām vēdera sāpēm, jo tās var liecināt par plīsušu čūlu, iekaisušu aklās zarnas piedēkli vai citu nopietnu vainu. Kamēr nav noskaidrots to cēlonis, pretsāpju līdzekli nedrīkst lietot. Īpaši piesardzīgiem jābūt, ja ir gan vēdera sāpes, gan paaugstināta temperatūra.
