Kas palīdz diagnosticēt aritmiju? 2
Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Lai diagnosticētu aritmiju jeb, vienkāršoti sakot, sirdsdarbības ritma traucējumus, tiek izmantotas dažādas metodes, sākot no vienkāršām un pacientiem viegli pieejamām līdz sarežģītākām un nepieciešamām atsevišķos gadījumos. Par to, kādas ir agrīnas aritmijas diagnostikas metodes, stāsta Latvijas Jūras medicīnas centra kardioloģe ILGA LŪSE.
Metodes, kuru pamatā ir elektrokardiogramma
• Parastā (miera) elektrokardiogramma palīdz konstatēt dažādus sirds ritma un vadīšanas traucējumus.
• Diennakts (īsāka vai garāka) elektrokardiogrammas monitorēšana jeb tā sauktā Holtera monitorēšana. Tās laikā cilvēks var atrasties mājās ierastajos apstākļos, tikmēr viņam piestiprinātā pārnēsājamā ierīce ilgstoši reģistrē sirdsritmu un citus datus, kurus pēc tam kardiologs analizē.
• Atsevišķos gadījumos, ja, piemēram, aritmijas epizodes ir ļoti retas, izmanto implantējamo elektrokardiogrammas monitoru – nelielu ierīci, ko implantē zem ādas un kas pēc tam ir viegli izņemama.
• Slodzes tests jeb veloergometrija ir pacienta sirds un asinsvadu sistēmas pārbaude pieaugošas fiziskās slodzes apstākļos. Veloergometrs ir velosipēdam līdzīgs trenažieris, kas aprīkots ar speciālu aparatūru, kura slodzes laikā reģistrē pacienta sirds kardiogrammu, mēra arteriālo asinsspiedienu.
Izmeklējuma laikā ārsts seko līdzi izmaiņām elektrokardiogrammā: vai parādās sirdsritma traucējumi, vai notiek sirds asinsvadu sašaurināšanās slodzes laikā, pārmaiņām šajā kardiogrammā pēc slodzes. Brīdī, kad pārbaudāmais nonācis līdz maksimāli pieļaujamam pulsa biežumam un/vai notiek maksimāli pieļaujamā arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās, izmeklējums tiek pārtraukts.
Kāds ir šīs metodes devums aritmiju sakarībā? “Jāzina, ka fiziskās slodzes izraisītas aritmijas rodas paaugstināta simpātiskās nervu sistēmas tonusa un paaugstināta miokarda skābekļa (O2) pieprasījuma dēļ. Ja slodzes testā parādās slodzes atkarīgas sirds kambaru ekstrasistoles, mēs, kardiologi, to traktējam kā išēmijas ekvivalentu. Šādiem pacientiem ir jāizmeklē sirds artērijas,” skaidro ārste.
Elektrofizioloģiskās izmeklēšanas metodes
Cilvēki ar sūdzībām par sirdsdarbības ritmu, paaugstinātu arteriālo spiedienu, sāpēm sirds apvidū var veikt ehokardiogrāfiju – sirds izmeklēšanu ar ultraskaņu.
Šī pārbaude ļauj noteikt sirds anatomisko struktūru, tās kambaru un priekškambaru izmērus, to saraušanās spēju, sirds sieniņu biezumu, rētu vai trombu esamību pēc sirds miokarda infarkta, izvērtēt sirds vārstuļu stāvokli un to funkciju, kā arī sirds muskuļa funkcionālo stāvokli.
Attiecībā uz aritmijām ehokardiogrāfija ļauj precizēt aritmiju veidu, rašanās mehānismu, iesaistītās sirds struktūras.
Var būt gadījumi, kad tiek nozīmēta transezofagiālā ehokardiogrāfija – sirds izmeklēšana caur barības vadu. To veic speciāli apmācīti ehokardiogrāfijas speciālisti.
“Visu šo izmeklējumu rezultāti ļauj kardiologam pieņemt lēmumu par pacientam atbilstošāko ārstēšanu, piemēram, ar medikamentiem, vai nozīmēt kādas invazīvas metodes, lai novērstu sūdzības un sirdsdarbība atkal būtu normāla,” skaidro kardioloģe Ilga Lūse.
