“Kas pagātni pēta, nākotni svēta.” Ko zinām par Jāni Bisenieku, zemnieku, finansistu un mecenātu Latvijas kontekstā? 5
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Lai cilvēki ticētu savas valsts pastāvēšanai un vēlētos to nosargāt, noteikti jābūt skaidram arī pastāvēšanas ekonomiskajam pamatojumam. Kaut arī līdz šim valsts mērogā, manuprāt, pārāk maz esam pētījuši tieši mūsu nācijas ekonomikas un tautsaimniecības vēsturi, mēs esam tauta, kas prot un var pati sevi nodrošināt. Latvieši ļoti veiksmīgi spēja sadarboties, ražot un tirgoties jau 19. gadsimta izskaņā. Šīs mūsu prasmes nav radušās šodien vai vakar. Tās ir bijušas un koptas paaudzēm ilgi, tieši to filmā “Vīrs no Zemgales zvaigznāja” gribējām uzsvērt,” stāsta nodibinājuma “Jāņa Bisenieka fonds” valdes priekšsēdētāja Rita Vectirāne.
Pirms 158 gadiem Zemgalē Kroņvircavas pagasta “Viduszīģeļu” saimnieku mājās dzimis izcilais tautsaimnieks, latviešu kooperācijas pamatlicējs, ražotājs, tirgotājs, finansists, mecenāts un sabiedriskais darbinieks Jānis Bisenieks, kurš, izveidojoties pirmajai Latvijas brīvvalstij, piedalījies arī Latvijas Bankas un pat Nacionālās operas dibināšanā.
Ar Zemgales plašuma vērienu
Jāņa Bisenieka mūžs ilga tikai 59 gadus (1864.12.12.–1923.23.02.), taču viņa veikums bijis tiem laikiem novatorisks un apbrīnas vērts joprojām. Dzimis turīga Zemgales saimnieka ģimenē, kas viņa dzīvei likusi pozitīvus pamatus. Izvēlējies studēt Rīgas Politehniskās augstskolas lauksaimniecības nodaļā, kļūstot par diplomētu agronomu. Mācības augstskolā tolaik notika vāciski vai krieviski, pēc diploma saņemšanas 1890. gadā Jānis Bisenieks saņēmis vilinošus darba piedāvājumus darboties vācbaltu un krievu komersantu vadītajos uzņēmumos, taču izvēlējies iet savu ceļu un atgriezies Zemgalē. Tur 1892. gadā Jelgavā sācis izdot Lauksaimnieku kalendāru, 1893. gadā nodibinājis Jelgavas Lauksaimniecības biedrību, dažus gadus vēlāk – arī Latvijas Lauksaimniecības ekonomikas sabiedrību.
Labi izglītotais Jānis Bisenieks sapratis, ka vietējās lauksaimniecības attīstīšanai zemniekiem nepieciešamas zināšanas, tādēļ savā īpašumā pārņēmis žurnālu “Zemkopis”, kuru pārveidojis par nedēļas laikrakstu. Tomēr, kā pats aprakstījis savā autobiogrāfijā, “mans prāts nesās uz tirdzniecību vai inženieru zinībām”. Pēc viņa iniciatīvas Jelgavā ierīkota Lauksaimniecības mašīnu un rīku noliktava un aģentūra, kā arī dzīvības un uguns apdrošināšanas aģentūra. Vēlāk viņš iegādājies ķieģeļu fabriku pie Iecavas, bet pie Ventspils – zemi ražošanas vajadzībām. Jelgavā nodibinājis grāmatu tirgotavu.
Ar Jelgavas Lauksaimnieku biedrību noorganizējis izmēģinājumu saimniecību Bērzmuižā, kas kultivējusi un izmēģinājusi labības, sakņu un augļu tam laikam atbilstošas šķirnes, drīz kļūstot par paraugsaimniecību. Ar Latviešu lauksaimnieku ekonomisko sabiedrību Rīgā, Smilšu ielā 3, ierīkojis mašīnu veikalu un aģentūru. Rīgas ostā piedalījies grandiozu elevatoru un saldētavu izbūvē piensaimniecības ražojumiem, organizējis ne vien importu, bet arī latviešu zemnieku ražojumu eksportu uz ārzemēm.
Ar Tirgotāju un rūpnieku ekonomisko sabiedrību uzsācis mākslīgu dzirnu akmeņu fabrikāciju, ar šo preci iegūstot tirgu visā Krievijā. Ar Savstarpējo apdrošināšanas biedrību veicis neatlaidīgu izglītošanas darbu, zemniekus pieradinot apdrošināt savus īpašumus. Tolaik visai izplatīta jau bijusi savstarpēja apdrošināšanās pagastos, kas radušos zaudējumus lielākoties atlīdzinājusi natūrā – ar baļķiem, ķieģeļiem, cilvēku un zirgu klaušām, tomēr kopumā cietušajam nav devusi nekādu jūtamu atbalstu.
“Nesavtīgs, pašaizliedzīgs, liels latvietis, izcils komersants, kurš cariskās Krievijas spaidu apstākļos tautas spēku apvienoja radošam darbam. Laikmeta ziņā viņš minams kā viens no pašiem pirmajiem mūsu saimnieciskajiem varoņiem, bet darbības plašuma un vispusības ziņā šis mūsu lielais tautsaimnieks pagaidām ir palicis nepārspēts,” tā Jānis Bisenieks raksturots 1937. gadā izdotajā enciklopēdijā “Lielās personības”.
Līdzās Čakstem un citiem dižajiem
Jānis Bisenieks laikabiedru un viņa personības pētnieku vērtējumā bijis izcils organizators, kurš savu ideju un biznesa projektu īstenošanā pratis masveidā iesaistīt arī citus, tādā veidā uz labklājību un uzplaukumu virzot visu sabiedrību. Savas dzīves laikā viņš ir bijis 17 dažādu biedrību vadībā. Tiesa, mūsdienu Latvijā šis fakts diezin vai kādu lielo apbrīnu varētu izraisīt. Drīzāk pretēji, jo no atsevišķiem “neaizstājamajiem speciālistiem” neskaitāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs vai padomēs nekādu sabiedrisko labumu tā arī neesam saņēmuši. Tomēr Jāņa Bisenieka gadījums ir pilnīgi cits – visas šīs biedrības viņš rosināja un veidoja pats. Tā kā parasti tieši viņam biedrību dalībnieki uzticēja arī to vadīšanu, Bisenieks to arī darīja, ap sevi pulcinot strādīgus un gudrus darbiniekus.
Bisenieka plašo vērienu, drosmi un uzņēmību izvirzīt lielus mērķus, prasmi piesaistīt līdzekļus un aizrautīgus domubiedrus šo mērķu sasniegšanā labi raksturo kaut vai tikai viens piemērs. Jelgavā 1895. gadā vēlākais mūsu brīvvalsts pirmais prezidents Jānis Čakste aktīvi līdzdarbojās IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku rīkošanā. Kā aktīvs tā laika latviešu nacionālās atmodas dalībnieks Bisenieks Čaksti, protams, pazina. Kopīgiem spēkiem latviešu priekšstāvji pratuši pārliecināt cara pārvaldei pakļauto pilsētas vadību, ka vienlīdz ar latviešu dziedāšanu jāatļauj sarīkot arī preču un tā laika tautsaimniecības sasniegumu apskati.
Tā Jānis Bisenieks 1895. gada vasarā Jelgavā noorganizēja lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstādi, kurā piedalījās 453 ražotāji un kuru apmeklējuši 28 000 cilvēku. Šis pasākums būtiski mainījis turpmāko izstāžu organizēšanu un saturu, kā arī cēlis lauksaimnieku pašapziņu, mainījis redzējumu saimniecību attīstībai.
Ieprogrammētā kļūda, kas jālabo
Ar mērķi saglabāt izcilā saimnieciskās un sabiedriskās dzīves darbinieka garīgo mantojumu Jelgavā 2004. gadā nodibināts Jāņa Bisenieka fonds. Fonda mērķis ir izzināt viņa darbību, apkopot uzņēmējdarbības pieredzi, veicināt uzņēmēju mecenātismu, kā arī atbalstīt jauniešu vispusīgu izglītību.
Godinot novadnieka piemiņu, Jelgavā no 1929. līdz 1940. un no 1941. līdz 1944. gadam bijusi Jāņa Bisenieka iela. Tagad Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē ir Jāņa Bisenieka auditorija, pilsētā uz mājas sienas, kur viņš dzīvoja, piestiprināta piemiņas plāksne.
“Latvijā visi zinām par Krišjāņa Valdemāra, Barona, Kronvaldu Ata un citu nacionālās valsts ideju nesējiem, kā arī viņu vietu un nozīmi šo ideju iedzīvināšanā. Taču šajā procesā ļoti būtisks ir arī neatkarīgas valsts idejas ekonomiskais pamats. Atmodas laikos pagājušā gadsimta 90. gados, kad atguvām savu neatkarību, diezgan populārs bija teiciens – kaut pastalās, bet brīvi! Tolaik šis teiciens simbolizēja mūsu apņēmību. Arī pieticību, kas lielā mērā bija izveidojusies pašu nezināšanas dēļ, jo izrādās, ka mūsu senči savā apņēmībā nemaz tik pieticīgi nav bijuši. Iespējams, ka šī pastalu būšana kaut kādā mērā mūsu ikdienā tagad arī ir ieprogrammēta. Taču tā ir kļūda, ko varam mainīt, piemēram, ar iedvesmojošo Jāņa Bisenieka uzņēmējdarbības vēriena piemēru, drosmi uzņemties atbildību un strādāt sabiedrības labumam,” stāsta fonda vadītāja Rita Vectirāne.
Fonda vadītāja domā, ka mūsdienās saimnieciskais pamats ir arī nacionālās pašapziņas jautājums. Tādēļ radusies ideja izveidot mācību filmu, ar kuru jaunatni un visus interesentus, kuri varbūt vēl šaubās un ir ilgās pārdomās par savas lietas iesākšanu, iedvesmot ar spilgtu latviešu personību un darbības piemēru.
Savs pārbaudītais piemērs
“Sāku interesēties par šo cilvēku un nebeidzu viņu apbrīnot,” saka Daina Bruņiniece, filmas “Vīrs no Zemgales zvaigznāja” scenārija autore un producente. “Iedziļinoties Bisenieka biogrāfijā, pēkšņi atskārtu – cik žēl, ka par šo personību tik maz zinājām pēc padomju iekārtas sabrukuma. Kooperācija, profesionālās un interešu biedrības – veidojot savu valsti, šo formulu jau bija izstrādājis un dzīvē pierādījis Jānis Bisenieks. Izrādās, ka mums pašiem jau bija savs, vietējais un pārbaudīts piemērs, kā nodrošināt valsts uzplaukumu, taču vairums par to neko nezināja.”
No Bisenieka daudzpusīgās darbības filmā esot parādītas tikai divas šķautnes – kooperācijas un izglītības nozīme sabiedrības labklājības veidošanā. Parādīti arī pozitīvie piemēri mūsdienās, kas apliecina, ka vismaz Jelgavas pusē Bisenieka kādreiz sēto ideju asni ir dzīvi un kuplo.
“Nedomāju, ka 90. gados, kad savu valsti atkal sākām būvēt no jauna, bijām dumji vai slinki. Nē, mums vienkārši nebija šāda veida zināšanu. Teiciens “kas pagātni pēta – nākotni svēta” ir ārkārtīgi svarīgs. Arī Bisenieks taču visas lielās lietas uzsāka un paveica, kad Latvijai pāri gāja revolūcijas un pasaules kara posts. Arī tolaik latvieši stāvēja pie sasistas siles, bet viņiem bija tautsaimnieki – līderi, un latvieši pirmās brīvvalsts laikā paspēja piedzīvot arī uzplaukumu. Kad, taisot filmu, par Bisenieku lasīju, vairākkārt nodomāju – lūk, šādus vīrus mums vajadzētu klonēt!” pārdomās dalās Daina Bruņiniece. Filmu par Jāni Bisenieku plānots izplatīt visām Latvijas izglītības iestādēm.
