Vai jāturpina starptautiski tiesiskā sadarbībā ar valsti, kas pati ikdienā šis tiesības pārkāpj? 27
Vai Latvijai jāturpina starptautiski tiesiskā sadarbībā ar valsti, kas pati ikdienā šis tiesības pārkāpj? TV24 raidījumā “Preses klubs” skaidro advokāts Lauris Liepa.
Viņš norāda, ka kaut arī Latvija aktīvi nepiedalās karadarbībā, Latvija un Krievija ir kara dažādās frontes pusēs.
“Un tie apdraudējumi, kas ir Ukrainai, tiek uztverti kā tūlītēji, iespējami arī pārējās Krievijas kaimiņvalstīs, līdz ar to ir jautājums, vai šajā laikā būtu jāturpina starptautiski tiesiskā sadarbība ar valsti, kas pati ikdienā starptautiskās tiesības ne tikai ignorē, bet rupji pārkāpj gan starptautiskās publiskās tiesības, gan faktiski visas iespējamās kara konvencijas, kuras ir vairāk kās 100 gadus senas,” Liepa sacīja.
Viņš atzīst, ka šis jautājums nav viegls un nav viegli atbildams, jo, pirmkārt, ir skaidrs, ka arī Ukraina un Krievija ievēro zināmus kara kara konvenciju noteikumus. Piemēram, par gūstekņu apmaiņu, kas nebūt iespējama, ja šīs valstis vispār nerunātu.
“Vienkāršā atbilde būtu tāda, ka arī kara laikā pastāv noteikti kanoni, starptautiskās tiesības. Arī karotāji, kuri droši vien emocionāli viens otru ienīst un vēlas viens otra nāvi, tomēr ir spiesti sadarboties,” advokāts atzina.
Viņš skaidro, ka Latvijas un Krievijas sadarbība nozīmē, ka mēs vidēji katru mēnesi nosūtam divus pieprasījumus krimināllietās, jo runa par starptautiskās tiesiskās sadarbības aspektiem dažādā spektrā.
Piemēram, tās ir krimināllietas par uz Krieviju aizbēgušo noziedznieku izdošanu. Taču arī Krievija kaut ko prasīs pretim.
Liepa piekrīt tieslietu ministrei, ka katrs no šiem priekšmetiem ir jāskata individuāli, jo ļoti daudz no pieprasījumiem tiek atteikti abos virzienos.
Piemēram, Krievija noraida Latvijas un Lietuvas pieprasījumu izdot OMON kaujiniekus, kas izdarīja noziegumus 90. gadu sākumā. Savukārt Latvija neizdos tos cilvēkus, par kuriem pastāv kaut mazākā aizdomas, ka tas ir politiski motivēts pieprasījums.
“Lielākā problēma, protams, ir tajos aspektos, kuros ir hibrīdkara pazīmes,” advokāts secina.
Viņš pastāsta, ka Latvijā ir konkrēti gadījumi, kuros ārvalstu prasības pret Latvijas uzņēmumiem, piemēram, Latvijas banku, vairākās lietās tiek apmierinātas prettiesiskā procesā Krievijā, ignorējot likumus, kas ir Eiropā, kas ir Latvijā. Izdot spriedumu par miljona piedziņu no Latvijas bankām. Šis spriedums paātrinātā kārtībā 1992. gada starptautiskā līguma noteiktajā kārtībā tiek atsūtīts uz Latviju, kur tas netiek skatīts tiesā pēc būtības, bet paātrināti tiek vērtēta šī sprieduma izpildes kārtība Latvijā. Latvijas tiesā skata tikai procesuālos aspektus.
Advokāts uzskata, ka šādus gadījumus tiesnešiem vajadzētu vērtē kritiskāk.
“Es teiktu, ka Latvijas šī brīža vājums, ir tas, ka mēs joprojām uzskatam, ka Krievija ir tiesiska valsts, maldīgi uzskatam, ka Krievijas tiesas strādā godprātīgi. Kaut arī, ir lietas, kurās tās, protams, tiesā godprātīgi, bet ir gadījumi, un, ja tie nonāk Latvijā, kurā tu redzi, ka faktiski tas ir ekonomisks uzbrukums Latvijas bankai,” uzmanību problēmai vērš advokāts.
