37
Pašregulācija
Medības no savvaļas dzīvnieku populācijām paņem ļoti lielu, var pat teikt, galveno mirstības daļu, stāsta bioloģijas doktors J. Ozoliņš. Pētījumi rāda, ka reģionos, kur medības nenotiek, dabiskais dzīvnieku atbirums kopumā ir teju tāds pats kā vietās, kur medī. Ja medības aizliegtu vispār, dzimstība un mirstība varētu noregulēties dabiski, taču ir grūti paredzēt, cik ilgā laikā tas notiktu. Tikmēr ļoti ciestu cilvēku intereses.
“Tā kā savvaļas dzīvniekus cilvēks medī neskaitāmus gadu tūkstošus, tad atgriešanās pie dabiskās pašregulācijas varētu prasīt vismaz gadu desmitus, ja ne simtus. Kas pa šo laiku notiktu ar mūsu dzīvi, nav zināms. Fakts ir tāds, ka cilvēks lielu daļu zemes ir pārvērtis par savām barības platībām un nebūt nevēlas tajās laist savvaļas zvērus. Pat ar matemātikas palīdzību nevar prognozēt, kas notiktu, ja šāds scenārijs iedzīvinātos realitātē. Galu galā, kāpēc šāds eksperiments būtu vajadzīgs? Ierobežotas medības ir jāsaglabā arī nākotnē,” uzsver Dr. biol. J. Ozoliņš.
Mednieks valsts saimniecībā iegulda laiku, darbu un naudu
Mednieks nedara savu darbu par samaksu. Pat par baltu velti ne. Cilvēki piemaksā no savas kabatas, lai varētu nodarboties ar medībām. Medību kluba biedru nauda, pirkumi veikalos, automašīnas un to uzturēšana, apģērbs, ieroči, munīcija, skološanās, medību suņu audzēšana un apmācība – no tā visa tiek maksāti nodokļi, kas iet valsts budžetā. Mednieks iegulda savu laiku un milzīgu darbu platību uzturēšanā un dzīvnieku populācijas izkopšanā.
“Mednieks par savu naudu savā personiskajā laikā apsaimnieko valsts īpašumu, dara sabiedrībai un valstij nepieciešamo darbu, regulējot tās sugas, kas ir jāregulē, bet par to saņem tikai un vienīgi sabiedrības nopēlumu! Pīļu un kaut kādu citu sugu medības būtu uzskatāmas kā tāda sava veida kompensācija par visu to milzīgo darbu, ko veic mednieki,” sacīja LMS vadītājs J. Baumanis. “Piedevām neviens dzīvnieks nedzīvo mūžīgi, un viņa dabiskā bojāeja no ētiskā viedokļa ne ar ko nav labāka, lielākoties tā ir pat briesmīgāka un mokošāka nekā nomedīta zvēra dzīves pēdējais mirklis.”
Valstij tas maksās miljonus
“Ja kādu dienu medības ar likumu tiktu aizliegtas, bet valstī tiktu ieviesta kaitēkļu apkarošana jeb, kā saka Rietumos, pest control, mainītos arī juridiskais un finansiālais statuss. Ja nebūtu medību mūsdienu izpratnē, savvaļas dzīvnieku populāciju kontrole būtu jāuztic firmām, kas šos darbus veiktu par naudu, jo tas būtu tieši tāds pats pakalpojums kā žurku un prusaku indēšana. Tai vietā, lai mednieki dotu valsts ekonomikā aptuveni 50 miljonu pienesumu gadā, kā tas ir šobrīd, firmas prasītu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Budžetā būtu mazāk naudas skolotājiem, ārstiem, pensionāriem, bērniem un deputātiem,” uzsver LMS vadītājs J. Baumanis. “Medību platību apsaimniekošana, meža sakopšana, populācijas uzskaite, novērojumi, viss, ko šobrīd veic mednieki pilnīgi brīvprātīgi, būtu jāuztic dienestiem un uzņēmumiem, kuriem arī būtu jāmaksā algas, jāpērk ekipējums, transports, degviela, aprīkojums – tas viss būtu jāapmaksā no valsts naudas. Kopumā ekonomikai medību aizliegums varētu nodarīt gigantiskus zaudējumus un ieviest milzīgas, neparedzamas izmaiņas.”
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
