Kas notiktu ar tavu ķermeni, ja tu veselu gadu pavadītu kosmosā? Dažas izmaiņas var būt neatgriezeniskas 0
Ilgstošas kosmosa misijas, piemēram, gadu ilga uzturēšanās Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS), var izraisīt ievērojamas izmaiņas cilvēka ķermenī. Šīs izmaiņas ietver muskuļu atrofiju, kaulu masas zudumu, redzes traucējumus un pat izmaiņas DNS līmenī. Dažas no šīm sekām var būt neatgriezeniskas.
Pavadot gadu kosmosā, tava ķermeņa fizioloģija piedzīvotu ievērojamas izmaiņas, kas var atstāt ilgtermiņa sekas. Muskuļu un kaulu sistēma būtu viena no visvairāk ietekmētajām, jo bezsvara apstākļos muskuļi un kauli vairs nepiedzīvo nepieciešamo slodzi, lai saglabātu savu struktūru. Pēc gada kosmosā, tavi muskuļi, īpaši kāju un muguras muskuļi, būtu ievērojami novājināti, un muskuļu masa samazinātos līdz pat 20%. Turklāt kauli zaudētu minerālvielas, kas varētu novest pie kaulu masas zuduma un paaugstināta lūzumu riska pat pēc atgriešanās uz Zemes. Dažos gadījumos šīs izmaiņas varētu būt neatgriezeniskas, radot ilgtermiņa veselības problēmas.
Sirds un asinsvadu sistēma arī pielāgotos bezsvara apstākļiem, kas varētu novest pie tās vājuma. Sākotnēji tava sirds varētu samazināties, un tās spējas efektīvi sūknēt asinis samazinātos. Arī asins plūsma mainītos, jo ķermenis vairāku dienu garumā pavadītu horizontālā stāvoklī, kas samazinātu asins plūsmu uz kājām. Tas varētu novest pie sirds darbības traucējumiem, tahikardijas (paātrināta sirdsdarbība) un grūtībām atgriezties pie normālas asinsrites pēc atgriešanās uz Zemes.
Redzes izmaiņas būtu vēl viena nopietna problēma. Kosmosa redzes sindroms (SANS), ko izraisa paaugstināts intrakraniālais spiediens un šķidruma pārdale ķermenī, var izraisīt redzes traucējumus, piemēram, miglošanos, astigmātismu un pat optiskā diska pietūkumu, kas var radīt ilgstošas problēmas ar redzi, kuras nav viegli novērst.
Ilgstoša uzturēšanās kosmosā arī izraisītu imūnsistēmas un DNS izmaiņas. Kosmosa radiācija varētu bojāt šūnas un izraisīt ģenētiskas mutācijas, palielinot vēža risku un citus DNS bojājumus. Imūnsistēma kļūtu vājāka, jo ķermenis pastāvīgi pakļautos mikrogravitācijas apstākļiem un radiācijai, samazinot spēju cīnīties ar infekcijām un apgrūtinot atgriešanos pie ierastās dzīves normas.
Visbeidzot, psiholoģiskie aspekti. Dzīve izolētā un ierobežotā vidē ar ierobežotiem resursiem bieži izraisa depresiju, trauksmi un miega traucējumus, jo trūkst socializēšanās iespēju un ikdienas komforta. Astronauti bieži saskaras ar garlaicību, nošķirtību no ģimenes un psiholoģisku nogurumu, kas ilgstoši var negatīvi ietekmēt viņu emocionālo stāvokli.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
