VIDEO. FOTO. Kas notiktu ar Londonu, ja rīt tur nolītu tikpat stiprs lietus kā Valensijā? “Sekas būtu katastrofālas!” 0
Spānijai pārvarot savu mūsdienu vēsturē lielāko plūdu katastrofu, daudzas valstis visā Eiropā domā – vai mēs varētu būt nākamie? Zinātnieki jau sen ir brīdinājuši, ka klimata pārmaiņas nozīmē, ka ārkārtēji laikapstākļi kļūs arvien biežāki, un mudinājuši visus būt tiem gataviem.
Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā dzīvo gandrīz deviņi miljoni cilvēku un tā ir Apvienotās Karalistes ekonomiskais centrs. Vai Londona tiktu galā, ja dažu stundu laikā tur nolītu gada norma, kā tas nesen notika Valensijā, Spānijā?
Lai gan ir grūti precīzi prognozēt, kāda būtu šāda nokrišņu apjoma ietekme, eksperti iepriekš ir teikuši, ka Londona nebūt nav gatava šāda veida plūdiem un tam būtu katastrofālas sekas. Janvārī neatkarīgs klimata izpētes pētījums, ko pasūtīja Londonas mērs Sadiks Khans, atklāja, ka Londona nav nopietni sagatavota smagiem plūdiem, kā arī ārkārtējam karstumam.
Londonas klimata noturības pārskats atklāja, ka plānošanas trūkums radīs “nāvējošu risku” visneaizsargātākajām kopienām, ziņo aģentūra BBC. Atbildot uz to, Khana kungs sacīja, ka viņa jaunākajā budžetā ir ierosināti papildu 3 miljoni sterliņu mārciņu, lai “paātrinātu pielāgošanos klimatam”.
Temzas barjera – kolosāls inženiertehniskais projekts, tas aptver 520 metrus upes netālu no Vulvičas un līdz šim ir pasargājis 1,4 miljonus londoniešu (un īpašumus aptuveni 320 miljardu mārciņu vērtībā) no vairāk nekā 100 plūdmaiņu plūdiem. Tomēr okeāns aug. Tā kā tiek prognozēts, ka jūras līmenis līdz 2100. gadam pieaugs pat par metru un sasilstošā pasaulē gaidāmi ekstrēmāki laikapstākļi, Vides aģentūra (EA) norāda, ka plūdmaiņu aizsardzība augšpus barjeras ir jāpaaugstina līdz 2050. gadam — 15 gadus agrāk, nekā paredzēts, vēstī The Guardians.
Temzas barjera ir inženiertehnikas brīnums. Atverot to, tā 20 metrus augstie vārti atrodas plakaniski, ļaujot ūdenim brīvi plūst cauri un arī kuģiem. Vētras laikā hidrauliskie cilindri aizgriež vārtus, lai izveidotu tērauda sienu, kas neļauj ūdenim plūst pret straumi. Katrs no 10 vārtiem var aizturēt 9000 tonnu ūdens; tas ir par ūdens līmeņa celšanos pasaules oekānos.
#OnThisDay in 1982, the #ThamesBarrier was fully operated for the first time.
It was formally opened by Her Majesty the Queen once construction was completed 18 months later.
It has since closed to protect #London from tidal flooding on 221 occasions. pic.twitter.com/48baB2aXQ5
— Alan – Flood Forecaster @ The Thames Barrier (@AlanBarrierEA) October 31, 2024
Jau 2021. gadā atklātībā nāca bezpeļņas organizācijas Climate Central izplatīta karte, kurā parādīts, kuri Londonas apgabali ir īpaši neaizsargāti pret plūdiem un līdz 2030. gadam varētu būt regulāri zem ūdens. Karte ļauj lietotājiem izpētīt piekrastes plūdu risku un jūras līmeņa celšanās prognozes pa desmit gadiem visā pasaulē.
Sarkanā krāsa tiek izmantota, kā vēsta tabloīds Metro, lai parādītu apgabalus, kas līdz 2030. gadam, visticamāk, būs zem ūdens līmeņa. Londoniešiem skats ir pavisam drūms, raksta izdevums.
Rietumlondonā lielākā daļa austrumu Tvikenhemas, Čisvikas, Hamersmitas un Fulhemas līdz 2030. gadam, kā arī Karaliskais botāniskais dārzs ir atzīmēts ar sarkanu krāsu. Gandrīz visā Austrumlondonā var rasties plūdi un jūras līmeņa celšanās, tostarp Griniča, Stratforda, Roterita un Īsthema.
Tāpat kā austrumos un rietumos, liela daļa zemes uz dienvidiem no upes ir zema un līdzena. Līdz 2030. gadam Batersī, Deptforda, Sautvarka, Kembervela un Pekhema būs neaizsargātas pret plūdiem. Sarkanās krāsas apgabali Londonas ziemeļos ietver arī Hackney Marshes un Walthamstow rezervuārus ap Lī upi.
Dati ir balstīti uz mērenu globālās sasilšanas samazinājuma scenāriju.
Londonas klimata noturības pārskata ziņojumā teikts, ka galvaspilsētas galvenie klimata riski ir jūras līmeņa paaugstināšanās, virszemes ūdeņu plūdi, karstums, sausums un savvaļas ugunsgrēki: “Londonai ir daudz labu plānu un programmu, lai sagatavotos klimata apdraudējumiem, taču jāatzīst, ka londonieši tagad saskaras ar nāvējošiem riskiem, un ir vajadzīgas pārmaiņas.”
Pagājušais gads bija karstākais, kas reģistrēts, un tas izraisa haosu un traucējumus visā pasaulē. Londona nav imūna, kā to parāda pēkšņi plūdi 2021. gadā un 40 grādu karstuma vilnis 2022. gadā.
