Kas notiks tālāk? Breksita scenāriji 0
Pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments “Breksita” turpmākās stratēģijas noteikšanu ņēmis savās rokās, tālākie notikumi var attīstīties saskaņā ar dažādiem scenārijiem.
Lielbritānijai jāizšķiras starp četriem pamatvirzieniem – premjerministres Terēzas Mejas panāktās “Breksita” vienošanās atbalstīšana, izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, “Breksita” atlikšana uz ilgāku laiku vai atteikšanās no “Breksita” vispār.
Vairums no šīm iespējām pieļauj dažādus turpmākās rīcības scenārijus, tostarp Mejas atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu.
Zemāk sniedzam iespējamos Apvienotās Karalistes turpmākās rīcības scenārijus.
IZSTĀŠANĀS NO ES 22.MAIJĀ SASKAŅĀ AR VIENOŠANOS
Lielbritānijas parlaments jau divreiz ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidījis Mejas panākto vienošanos, kas tika saskaņota pagājušā gada novembrī.
Jaunu balsojumu par vienošanos, kas paredz ilgu pārejas periodu un laiku jauna tirdzniecības līguma noslēgšanai starp Londonu un Briseli, Meja ir gatava pieprasīt, ja tai starp deputātiem būs pietiekams atbalsts.
Ja deputāti pārvarēs dažādos iebildumus, kurus izsaka gan “Breksita” atbalstītāji, gan pretinieki, Lielbritānija no ES izstāsies 22.maijā.
BEZVIENOŠANĀS “BREKSITS” 12.APRĪLĪ VAI VĒLĀK
Ja vienošanās tomēr netiks apstiprināta un netiks arī panākts vairākuma atbalsts kādai citai alternatīvai, automātiskais iznākums būs bezvienošanās “Breklsits”.
Eiropas Komisija (EK) tam noteikusi stingru termiņu – 12.aprīlis, pusnakts pēc Briseles laika, taču Francijas prezidents Emanuēls Makrons izteicies, ka varētu piekrist arī citam bezvienošanās “Breksita” datumam.
Meja nav izslēgusi bezvienošanās “Breksita” iespēju, lai gan vairākums parlamenta deputātu ir nobalsojušo pret to.
JAUNS PLĀNS UN “BREKSITA” ATLIKŠANA UZ ILGU LAIKU
Paredzēts, ka parlamentā šonedēļ notiks “indikatīvi balsojumu” par dažādām “Breksita” alternatīvām, kas paredz atteikšanos no Mejas panāktās vienošanās un no dažām viņas nospraustajām “sarkanajām līnijām”, piemēram, no brīvās pārvietošanās atmešanas.
Ja kāda no alternatīvām iegūs vairākuma atbalstu, Londona lūgs atlikt “Breksitu” uz ievērojami ilgāku laiku nekā 12.aprīlis.
Tas nozīmē, ka Lielbritānijai maija beigās būs jārīko Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas.
EK paudusi viedokli, ka šādā gadījumā Lielbritānijas aiziešana no ES jāatliek vismaz līdz 2019.gada beigām vai par vēl uz daudz ilgāku laiku, lai varētu pienācīgi mainīt “Breksita” stratēģiju.
Cita starpā tas dos laiku Apvienotās Karalistes premjera nomaiņai, ja Meja izšķirsies par atkāpšanos.
Tas pavērs ceļu arī citām iespējām, piemēram, pirmstermiņa vēlēšanu vai atkārtota referenduma sarīkošanai.
Lielbritānijas Vēlēšanu komisijai ir budžeta līdzekļi EP vēlēšanu sarīkošanai, un tā spēj to paveikt īsā laikā pēc attiecīga rīkojuma saņemšanas, taču Meja uzsvērusi, ka šāds rīcības scenārijs ir “nepieņemams”.
“Neuzskatu, ka tas būtu pareizi sarīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas trīs gadus pēc tam, kad tauta ir nobalsojusi par izstāšanos no ES,” norādījusi premjere.
“BREKSITA” APTURĒŠANA
Tas ir vismazticamākais scenārijs, taču joprojām iespējams.
Sestdien Londonas ielās, kā tiek lēsts, izgāja miljons cilvēku, pieprasot atkārtota referenduma rīkošanu. Tikmēr tīmekļa petīciju par atteikšanos no “Breksita” kopš pagājušās trešdienas parakstījuši jau 5,5 miljoni cilvēku.
ES Tiesa atzinusi, ka Lielbritānija var vienpusējā kārtā atsaukt Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, ar kuru tiek uzsākta oficiālā dalībvalsts izstāšanās procedūra no bloka.
MEJAS ATKĀPŠANĀS
Cena, kas jāmaksā, lai eiroskeptiski noskaņotie toriji tomēr atbalstītu Mejas panākto vienošanos, varētu būt viņas atkāpšanās.
Meja iestājas pret “Breksita” apturēšanu, tā ilgstošu atlikšanu vai tā īstenošanu neatbilstoši viņas vadītās Konservatīvās partijas programmai.
Premjere jau paziņojusi, ka negrasās palikt partijas vadībā līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2022.gadā, taču var tik izsludinātas jau tuvāko nedēļu laikā.
Kā viņas iespējamie pēcteči partijas līdera krēslā minēti vairāki pretendenti, tostarp viņas pašreizējais faktiskais vietnieks Deivids Lidingtons, vides ministrs Maikls Govs, bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons, viņa pēctecis šajā amatā Džeremijs Hants, iekšlietu ministrs Sadžids Džavids un pašreizējais “Breksita” ministrs Dominiks Rābs.
PIRMSTERMIŅA VĒLĒŠANAS
Ja parlaments izraudzīsies scenāriju, kuru valdība atzīs par neīstenojamu vai par neatbilstošu toriju programmai, vienīgā atlikusī iespēja būs pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana.
Vēlēšanas var tikt izsludinātas, ja parlaments izsaka valdībai neuzticību, taču valdība var ņemt iniciatīvu arī savās rokās un pati izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
Ja kāda no partijām vēlēšanās izcīna pārliecinošu vairākumu, var tik izveidota daudz spēcīgāka valdība.
Tomēr abām lielākajām partijām – torijiem un leiboristiem – var sagādāt grūtības tādas “Breksita” programmas piedāvāšana, kuru varētu atbalstīt visi attiecīgās partijas deputāti.
