0
Ekonomika ideoloģiskos žņaugos
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Havanā izcēlās nemieri, jo pēc padomijas sabrukuma Kuba zaudēja gadu desmitiem no Maskavas saņemtās miljoniem dolāru subsīdijas un valstij draudēja bads. Fidela autoritāte un viņa maģiskā oratora prasme palīdzēja apvaldīt kubiešu emocijas. Pirms dažiem gadiem krītot Čavesa režīmam Venecuēlā, Kuba zaudēja politisko sabiedroto un ekonomisko labvēli, kura sūtītā degviela uzturēja gaismu un vēsinātājus Havanā, vēl atstājot zināmu daļu reeksportam peļņas gūšanai. Fidela Kastro režīma laikā kubiešiem bija pieejami pamata pakalpojumi veselības aprūpes, izglītības un iztikas jomā, taču ideoloģiskos žņaugos turētā valsts ekonomika nīkuļoja. Rauls Kastro atvēra Kubu ārzemju tūristiem, un pērn valsti apmeklēja 3,5 miljoni ārzemnieku, daudz vairāk nekā pirms 1959. gada, kad Fidels slēdza visus kazino un pārņēma viesnīcas. Eksperti uzskata, ka saimnieciskās reformas Kubā varētu paātrināties pēc Fidela Kastro nāves. Šā gada aprīlī Rauls Kastro paziņoja, ka Kuba īstenībā neesot vienpartijas valsts. “Mums ir divas partijas, gluži kā ASV,” teica Rauls. “Ir Fidela jeb Komunistu partija, un manējā, ko varat saukt, kā gribat.” Raulam trūkst brāļa harismas, tāpēc novērotāji uzskata viņu par pārejas laika figūru. Rauls Kastro plānojot atkāpties 2018. gadā un nodot varu 56 gadus vecajam viceprezidentam un kompartijas funkcionāram Migelam Diazam-Kanelam. Analītiķi atzīmē, ka Kubas politisko un ekonomisko nākotni noteiks spēku samērs starp Fidela Kastro spārna stingrās līnijas “pretimperiālistiem” un Raula Kastro un viņa domubiedru reformistiem.
Kas notiks tālāk?
Vadoņa lozungs “Sociālisms vai nāve” joprojām ir daudzviet redzams Kubā. Var uzskatīt par bravūru Kastro vārdus, ka “Kubu var noslaucīt no zemes virsas, bet tā nekad nepadosies iebiedēšanai un nekad necietīs sakāvi”, taču daudziem kubiešiem ir pa prātam vadoņa nelokāmā nostāja. Kubiešu attieksmē pret Kastro vēl joprojām pārsvarā ir revolucionārā jūsma, ko vairo ASV ekonomisko sankciju politika. Šķiet, ja ASV būtu izvēlējušās atvērtu durvju politiku, Kastro režīmam nebūtu iespējas izvirzīt pretamerikānisma saukli kā nāciju vienojošu faktoru. ASV diplomātiskā neelastība un racionāli neizskaidrojams politisks trulums un Kubas revolucionārais maksimālisms un nepiekāpība ir noveduši abu valstu attiecības strupceļā. Kubas valdība ir spērusi pirmos piesardzīgos soļus attiecību atjaunošanā ar ASV, kas bija iesaldētas kopš 1961. gada. ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Amerika ir gatava “sniegt draudzības roku” Kubai, taču nav skaidrs, kāda būs jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa attieksme.
