Kas notiks, ja katru dienu ēdīsi ķiploku? Zinātnieki atklājuši negaidītu atbildi 19
Neatkarīgi no tā, vai ķiploki ir svaigi, kaltēti vai cepti, regulāra ķiploku lietošana uzturā labvēlīgi ietekmē organismu. Ķiploki varētu būt slepenais ierocis, lai samazinātu glikozes un holesterīna līmeni organismā.
Kā vēsta “Science alert”, Ķīnas Dienvidaustrumu universitātes un Sizang Minzu universitātes pētnieku veiktie pētījumi apstiprina, ka ķiploku lietošana ir saistīta ar zemāku glikozes un dažu veidu tauku molekulu līmeni.
Glikoze un lipīdi ir galvenās uzturvielas organismā, kas nodrošina enerģiju. Cukura un tauku līmeni organismā var ietekmēt arī dzīvesveida izvēles, sākot ar alkohola lietošanu un beidzot ar fiziskām aktivitātēm.
Apskatot pētījuma rezultātus kopumā, pētnieku komanda apstiprināja, ka ķiploku iedarbība ir pozitīva. Tiem, kuri savā uzturā iekļāva ķiplokus, samazinājās glikozes līmenis asinīs, kas norāda uz labāku glikozes kontroli ilgtermiņā, palielinājās tā sauktā “labā” holesterīna līmenis augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) veidā, samazinājās tā sauktā “sliktā” holesterīna jeb zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) līmenis un kopējā holesterīna līmenis. Interesanti, ka triglicerīdu līmenis netika ietekmēts.
Tiek uzskatīts, ka ķiploku dažādās aktīvās sastāvdaļas palīdz dažādos veidos, tostarp mazina oksidatīvo stresu – šūnu nolietošanos, kas var izraisīt tādas problēmas kā sirds un asinsvadu slimības.
Dati nav pietiekami visaptveroši, lai pierādītu tiešu cēloņsakarību – ka mēs varam vienkārši sakošļāt vairāk ķiploku, lai tieši samazinātu sirds slimību risku, – taču ir nepārprotami skaidrs, ka šis parastais garšaugs varētu būt garšīgs veids, kā kontrolēt glikozes un lipīdu līmeni organismā.
Līdz ar šo, pētnieki aicina cilvēkus biežāk lietot savā uzturā ķiplokus.
