ES ir vajadzīgi kanāli oficiālai saziņai ar Kremli 143
Putina pasludināšana par neleģitīmu līderi būtu ES stratēģiska kļūda, kas radītu neatgriezeniskas sekas Briseles ģeopolitiskajiem mērķiem, kā arī turpmākajiem lēmumiem saistībā ar kara beigām Ukrainā. Par to pārliecināts ir Slovākijas analītiskā centra GLOBSEC pētnieks Rodžers Hiltons.
“Nav neviena, kurš nepiekristu faktam, ka Putina amats Krievijas prezidenta amatā sakņojas korupcijā un krāpšanā. Taču ES nevar selektīvi izlemt, ar ko tai vajadzētu veikt darījumus un ar ko nē,” uzskata Hiltons. Galu galā ES politikas īstenošanai dažādās jomās ir svarīgi saglabāt atvērtus visus iespējamos diplomātiskās komunikācijas kanālus ar Kremli.
“Tagad ES ir nepieciešami partneri, lai atrisinātu tādu problēmu kompleksu, kā, piemēram, retzemju minerālu pieejamības paplašināšana vai enerģijas avotu dažādošana. Un Putina deleģitimizācija ierobežos ES manevrēšanas spēju šo mērķu sasniegšanā,” skaidro eksperts.
Turklāt lēmums neatzīt Putinu par Krievijas Federācijas prezidentu “būtiski ietekmēs ES spēju risināt sarunas un veicināt Ukrainas drošību un stabilitāti kontinentā,” saka Hiltons.
ES optimālā pozīcija šobrīd būtu turpināt nosodīt Putina rīcību Ukrainā un nemitīgi atgādināt, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti Krievijā bija neleģitīmi, “bet tajā pašā laikā nesaraut formālas saites ar Maskavu”, rezumē eksperts.
