Eiropas rezolūcijas ir simboliskas un nevienam nav saistošas 138
Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) bija pirmā, kas runāja par Putina neleģitimitāti. 18.aprīlī EPPA kārtējā sesijā aicināja Eiropas Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstis “atzīt Vladimiru Putinu par neleģitīmu pēc viņa pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām un pārtraukt visus sakarus ar viņu, izņemot humānos kontaktus, kuru mērķis ir miera sasniegšana.”
Bet, tā kā EPPA rezolūcijām ir tikai rekomendējošs raksturs, tad nekādas oficiālas izmaiņas EPPA dalībvalstu attiecībās ar Kremli šis dokuments neizraisīs.
Nedēļu vēlāk Eiropas Parlaments pauda līdzīgu nostāju ES līmenī. Savā rezolūcijā tas arī mudināja “neatzīt Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus par leģitīmiem” un “ierobežot attiecības ar Putinu līdz jautājumiem, kas nepieciešami reģionālā miera, humanitāro un cilvēktiesību mērķu sasniegšanai”, par to raksta Deutsche Welle.
Arī šī Eiropas Parlamenta rezolūcija nav obligāta izpildei, tāpēc neparedz nekādas tiešas sekas. Tā kā ES ārpolitika ir Eiropadomes kompetences sfēra, kurā šos jautājumus pēc vienprātības principa lemj 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, ES ārpolitikas pētniece Ionela Marija Čolana skaidro tās nostāju šādi.
Eksperte uzskata, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija juridiski neuzliek par pienākumu pasludināt neleģitīmu prezidentu, tai joprojām ir “diezgan taustāma simboliska un netieša ietekme” uz ES dalībvalstu ārpolitiku. “Jo tas darbojas kā ieteikums Eiropadomei un sūta signālu Eiropas valdībām, ka visa politiskā spektra partijas pieturas tieši pie šāda viedokļa,” uzskata Čiolans.
