Kas notiks ar pastāvīgi dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem Latvijā pēc 2. decembra? 211
Kas notiks ar pastāvīgi dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem Latvijā pēc 2. decembra? TV24 raidījumā “Ziņu top” komentāru sniedz Saeimas deputāts, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Viņš norāda, ka par jautājumu, kas notiks ar pastāvīgi dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem Latvijā pēc 2. decembra, atbild aizsardzības un iekšlietu komisija, jo tas ir jautājums par to, ko darīt, ja Latvijā atrodas personas, kurām nav šeit derīgi uzturēšanās dokumenti.
Kūtris skaidro, ka likumā ir iestādīta procedūra, kā tas viss notiek, kā tālāk ar šiem cilvēkiem rīkoties ir Iekšlietu ministrijas pienākums.
“Vienīgais, kas mūs satrauc, lai šī procesa laikā neveidotos kaut kādi nevēlami ekscesi, nevajadzīgs saviļņojums,” viņš atzīst.
Deputāts uzsver, ka cilvēkiem bija laikus zināmi visi datumi. Dokumentu kārtošanai bija atvēlēts laiks.
“Es saprotu, ka arī Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde neizsūtīs tagad lielā sarakstā visiem izbraukšanas rīkojumus, neteiks jums nav derīgi dokumenti brauciet ārā vai mēs jūs savāksim autobusos un vedīsim prom,” viņš akcentē, ka tā nenotiks, jo ar katru cilvēku tiek strādāts individuāli un katrs iesniegumu tiek individuāli izvērtēts.
Kūtris skaidro, ka viena daļa cilvēku noteikti saņems terminētas uzturēšanās atļaujas. Varbūt kāds iegūs Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Viena daļa varbūt jau būs izbraukusi.
Jautāts, vai nav tā, ka Latvijas iestādes paļaujas uz to, ka gan jau kaut kā tie Krievijas pilsoņi “izkūpēs gaisā”, kaut kur pazudīs, viņu vienkārši nebūs un šis jautājums izzudīs dabiskā ceļā, viņš saka, ka tā nav: “Mūsu iestādes vairāk vai mazāk apzinās, ka noteikti būs daži simti, kam būs jādod rīkojums izbraukt.”
Deputāts uzsver, ka visās valstīs ir tādas situācijas, kad kādu izraida piespiedu kārtā. Un arī Latvijā tā būs: “Tikai tas nebūs tā – 2. decembris un visus izsūta.”
Jau vēstīts, ka Krievijas pilsoņiem, kuri līdz 1.septembrim nebija iesnieguši dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieteikšanai vai nebija veikuši pieteikšanos atkārtotai valsts valodas pārbaudei, vēl līdz 30.novembrim bija iespēja iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Ja šīs personas nebūs iesniegušas pārvaldē dokumentus, lai turpinātu likumīgi uzturēties valstī, tām Latvijas teritorija būs jāatstāj.
Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņi, kuri nav nokārtojuši latviešu valodas pārbaudi attaisnojošu iemeslu dēļ, var pieteikties uzturēšanās atļaujai uz laiku līdz diviem gadiem.
Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka tie Krievijas pilsoņi, kuri nesekmīgi kārtojuši valsts valodas pārbaudi vai kuru pastāvīgās uzturēšanās atļaujas šī gada 2.septembrī ir zaudējušas spēku, jo viņi latviešu valsts valodas pārbaudi nav kārtojuši, ir tiesīgi pieteikties atļaujai uzturēties Latvijā, apņemoties tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.
Atļauju uzturēties Latvijā uz termiņu līdz diviem gadiem persona var pieprasīt, ja iepriekš bija pieteikusies valsts valodas pārbaudei, taču sekmīgi to nenokārtoja un pieteicās atkārtotai valsts valodas pārbaudei, vai līdz šim nav to kārtojusi attaisnojošu iemeslu dēļ.
Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli. Pieteikums atļaujai uzturēties Latvijā pārvaldē jāiesniedz likumīgās uzturēšanās laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.
Tāpat grozījumi paredz, ka jaunai pastāvīgās uzturēšanās atļaujai var pieteikties persona, kas sekmīgi nokārtojusi valsts valodas pārbaudi, taču Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu nav varējusi iegūt prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.
