Kas notiks ar Krievijā reģistrētām automašīnām, kas jau ir Latvijā? Komentē CSDD valdes priekšsēdētājs 83
Jau vēstīts, ka atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no 12.septembra personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Bet, kas notiks ar Krievijā reģistrētām automašīnām, kas jau šobrīd atrodas Latvijā? To TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” skaidro Aivars Aksenoks, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs.
“Pamatnorma ir tāda, ka transportlīdzeklis ar trešo valstu numurzīmēm Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, var braukt 3 mēnešus no iebraukšanas brīža. Pēc tam vai nu transportlīdzeklis ir jāliek pagaidu uzskaitē, tas ir, jāreģistrē uz laiku, vai nu jāatmuito pilnībā un jāreģistrē Latvijā, vai arī jāved ārā no valsts,” skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs.
“Tā nelaime ir tāda, ka neviens nebija fiksējis un noteikumi neparedz fiksēt, kad šis automobilis ir šķērsojis robežu. Ja par cilvēkiem vairāk vai mazāk ir skaidrs, kad viņi Eiropas Savienības robežu ir šķērsojuši, par automobiļiem diemžēl tādu datu nav. Līdz ar to šie automobiļi šeit brauc gadiem,” viņš turpina.
“Jautājāt arī par noteikumu pārkāpumiem. Ja mēs nezinām, cik šādu automobiļu ir Latvijā, tad cik viņi pārkāpj noteikumus, vismaz ar tehniskiem līdzekļiem, kas ir fiksēti, to gan mēs labi redzam. 2022. gadā automobiļi ar Krievijas numurzīmēm bija fotoradaru pārkāpumus izdarījuši gandrīz 22 000 reižu, kas ir ļoti ievērojams skaitlis. Rekordists bija viena automašīna, kura noteikumus bija pārkāpusi 230 reizes. Mums šī visa informācija CSDD reģistrā ir, mums visi šie numuri ir, bet mums nav informācijas, kam šos sodus sūtīt,” norāda Aksenoks.
Līdzīgā pozīcijā ar sasietām rokām šajā situācijā ir arī policijas darbinieki: “Viņi var paskatīties mūsu reģistrā. Viņi redz, ka ir tāds automobilis ar daudziem pārkāpumiem, bet diemžēl mūsu tiesību normas nepieļauj, ka ar šādu transportlīdzekli varētu kaut ko darīt, jo vispirms jābūt īpašniekam aizsūtītam brīdinājumam, tad jāsūta policijai, kura pieņem lēmumu par sodu, tad atkal jābrīdina un viņam noteiktā laikā sods jānomaksā… Tas ir ļoti komplicēti.”
Lai uzlabotu situāciju, Aivars Aksenoks atklāj, ka CSDD un Satiksmes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus un skaidru mehānismu, kā to varētu risināt:
“Tieši tā kā arī minējām – apturot šādu automobili, policists var pieņemt uz vietas lēmumu, uzlikt sodu un arī kā drošības līdzekli piemērot reģistrācijas apliecības un autovadītāja apliecības aizturēšanu.”
