Ļaudis pat nenojauš, kas gada sākumā notika banku augstceltnēs. Saruna ar FKTK vadītāju Pēteru Putniņu 1
Uz vispārējās tautsaimniecības izaugsmes fona nevienā sektorā nebija tik smaga krituma kā bankām. Tas sākās ar “ABLV Bank” likvidāciju un visa ārvalstu klientu apkalpošanas biznesa samazināšanu.
Kā tas notika un kurp tas ved – par to saruna ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu.
Kāds bijis šis gads bankām? Veiksmīgs vai graujošs?
Pagājušā gada sākumā paredzēju mierīgu darba gadu, kurā pakāpeniski jāturpina sakārtot banku sektoru. Februāris ienesa korekcijas. Pēc FINCEN ziņojuma mūsu komercbankām vēl vairāk bija apgrūtināti tiešie norēķini ASV dolāros, “ABLV Bank” bija spiesta likvidēties, mēs finanšu sektorā bijām spiesti strauji samazināt potenciālos riskus.
Gads bijis grūts un sarežģīts. Tas nav bijis virzīts uz banku izaugsmi, bet uz risku mazināšanu un biznesa sašaurināšanu. Par to liecina banku bilances, aktīvu sarukums un liela pasīvu aizplūšana. Ārvalstu noguldījumu apjoms Latvijā ir palicis vairs tikai 3,1 miljards eiro.
Tagad jūs runājat par februāri, kas mainījis visu. Tomēr gan tad, gan vēlāk daudzi atzina, ka ASV puse gan semināros, gan neoficiāli brīdinājusi jau agrāk. Kāpēc “cilpas savilkšanu” bankas sagaidīja no FINCEN, nevis no FKTK?
Mums kopš 2015. gada bija piecu gadu plāns, kā mazināt potenciālos riskus, kas tiek saistīti ar lielu ārvalstu noguldījumu īpatsvaru kādā valstī. Plānots bija palēnināt ārvalstu naudas apgrozījumu un lai bankām nebūtu tikai ārzemju klientu ātro transakciju bizness.
Plāns bija realizēt šo kritumu lēzenāk, pakāpeniskāk. Tas, kas februārī notika ar “ABLV Bank”, pārvilka svītru šiem plāniem, un mēs bijām spiesti reaģēt uz apkārtējo vidi.
Tomēr svarīgi ir pateikt, ka “ABLV Bank” un citu banku klienti izmantoja tādas juridiskās formas un veica tādus darījumus, kādi Latvijā bija atļauti, piemēram, tagad aizliegtās čaulas kompānijas. Rīkoties vajadzēja zibenīgi, un tādā ziņā tā bija dramatiska situācija.
Vai čaulu likvidēšana bija paredzēta jūsu piecu gadu plānā?
Nē, nekur pasaulē tās netiek aizliegtas. Mēs gan aizliedzām tikai vienu segmentu no tā, ko starptautiski uzskata par čaulām. Tajās bija tikai 200 miljoni eiro, turklāt bankas atteicās arī no tiem čaulas veidojumiem, kas nav aizliegti.
Nespējas kontrolēt dēļ?
Jā, daļēji tāpēc. To bija tik daudz – ap 9000, un kontroles mehānismi, kādi ir mūsu valstī, nebija adekvāti. Mūsu plāns bija, uzlabojot iekšējās kontroles mehānismus, paaugstinot prasības un “izķerot” aizdomīgus darījumus, palielināt kontroli no valsts puses, jo apzinājāmies, ka mākslīga situācijas saasināšana var novest pie neprognozējamām sekām. Tā nedrīkstētu darīt.
Amerikāņi izdarīja tā, kā nedrīkst?
Amerikāņi izdarīja tā, kā vēlējās. Nedodu vērtējumu: pareizi vai nepareizi. Mums bija jāstrādā ar ASV valdības lēmuma sekām.
Gada pirmajā pusē pārgājām no plānota procesa uz krīzes menedžmentu. Sagatavojām tādu uzraudzības pieeju, lai varētu izkontrolēt arī pārējās bankas, kas slēdza ārvalstu klientu kontus un beidza šo riskanto biznesu.
Apkārtējie ļaudis pat nenojauš, kas gada sākumā notika banku augstceltnēs. Viena otra banka dažos mēnešos izdarīja to, kas citkārt būtu gadu darbs.
Paldies bankām un maniem kolēģiem, ka tas beidzies salīdzinoši labi. Vai palikušo ārvalstu klientu riska līmenis ir pieņemams, to redzēsim pēc vispārējā riska novērtējuma, ko veicam līdz gada beigām. No tā izrietēs mūsu darbs uzraudzības jomā nākamgad.
Vēl par faktiem, uz kuru pamata FINCEN izdarīja secinājumus par “ABLV Bank”. Vai vēl bez tiem pirms diviem gadiem pamanītiem un ar trīs miljonu sodu apliktiem darījumiem, ar kuriem pastarpināti pārkāpts Ziemeļkorejai piemērotais sankciju režīms, ir kādi jaunāki? FINCEN atsaucās uz pēdējā laika darījumiem.
Mēs esam izanalizējuši tiktāl, cik varējām. No naudas atmazgāšanas viedokļa nevaram runāt par kādu Ziemeļkorejas raķešu darījumu tiešu finansēšanu un tīšu sankciju apiešanu ne “ABLV Bank”, ne kādā citā Latvijas bankā, kuras sodījām 2017. gadā, bet ir bijuši citi darījumi, kurus var kvalificēt kā aizdomīgus, tie būtu jāpārbauda, un par to esam ziņojuši Kontroles dienestam.
Kad nākamgad martā 3300 “ABLV Bank” klienti sāks izmaksās saņemt kopumā mazliet vairāk nekā divus miljardus eiro, tad tiks pārbaudīti gan paši klienti, gan viņu darījumi.
Ja būs bijuši aizdomīgi darījumi, tad informācija tiks nodota Kontroles dienestam, ja būs bijuši tieši sankciju pārkāpumi, tad – policijai. Tikai tad, kad Kontroles dienests pateiks, ka viss kārtībā, nauda tiks izmaksāta klientam. Tikai pēc šīs visu klientu pārbaudes izmaksu gaitā varēsim pateikt, kāda situācija patiesībā bija “ABLV Bank”.
Es neizslēdzu, ka valsts vēl papildus varētu noorganizēt visu klientu transakciju pārbaudi atpakaļejoši piecu gadu garumā, bet tas, manuprāt, nav FKTK uzdevums. Tas tad būtu Kontroles dienesta un policijas darbs.
Jums pārmet, ka kavējaties ar metodoloģiju, kā pareizi izmaksāt naudu “ABLV Bank” klientiem.
Ap šo tematu, jāsaka, veidojas vai tiek ar nolūku veidoti dažādi nepatiesi priekšstati. Sava veida nacionālā mitoloģija. Gribu uzsvērt, ka FKTK akceptētā pašlikvidācija kā Latvijā nebijis risinājums kādas bankas darbības izbeigšanai bija vienīgais tiesiskais risinājums, kas šajā gadījumā tapa ciešā sadarbībā ar Eiropas Centrālās bankas kolēģiem.
Akcionāriem bija uz to tiesības, to paredz likums. Šāda precedenta iepriekš Latvijā nebija, un zināmās aprindās tas, protams, izraisīja, mazākais, neizpratni.
Tieši pašlikvidācija, kuru cieši un īpašā veidā uzrauga FKTK, ir tas ceļš, kurā varam realizēt arī klientu naudas papildu kontroli. Ja kāds domā, ka to labāk izdarītu likvidators vien, tad es tam nevaru piekrist.
Lūk, šajā procesā FKTK kā banku uzraugu saskaņā ar mūsu likuma garu vada divi motīvi – noguldītāju interešu aizsardzība, nodrošinot viņu līdzekļu izmaksu, un, protams, aizdomīgas naudas kontrole un ziņošana attiecīgajām iestādēm, ja kas tāds tiešām tiek konstatēts. Šīm abām lietām jābūt līdzsvarā, un to nodrošinās mūsu metodoloģija.
Zināma skaita, iespējams, aizdomīgu darījumu dēļ mēs nedrīkstam vairāk nekā 3000 noguldītājus turēt aizdomās un neizmaksāt viņu naudu. Tāpēc mūsu vadībā top stingra metodoloģija. Viedokļu ir daudz, strīdi bijuši karsti, tāpēc arī process ir ieildzis.
Tā kā mēs uzņēmāmies kontrolētās pašlikvidācijas uzraudzību, kas nozīmē katra klienta naudas papildu pārbaudi, esam atbildīgi par to, lai metodoloģija būtu izmantojama, līdz ar to mums sarunās ir jāpārliecina ikviena iesaistītā puse. Sarunas ir normāla prakse, kurā tiek rasti labākie risinājumi.
Darbs pie metodoloģijas ir pabeigts, un jau labu laiku rit saskaņošana ar iesaistītajām pusēm. Pēc tam to apstiprinās FKTK padome, cerams, janvārī. Pēc tam divi mēneši vajadzīgi izmaksu mehānisma izveidei atbilstoši šai metodoloģijai.
Jūs jau pārbaudīsit tikai tos, par kuriem likvidators jums ziņo. Kā ar tiem, par kuriem neziņo?
Metodoloģijas “sietam” ies cauri visa nauda. Likvidatori likuma priekšā atbild par to, ko ziņo. Auditorkompānija, konkrētajā gadījumā “Ernst&Young” – par to, lai metodoloģija tiktu ievērota. FKTK atbild par to, lai sistēma funkcionē. Otrkārt, likvidācijas laikā izlases veidā pārbaudīsim konkrētus darījumus.
Cik liels tagad gada beigās ir ārvalstu klientu sektors bankās?
Kopš 2015. gada nerezidentu nauda samazinājusies krasi – no 12,5 miljardiem līdz 3,1 miljardam. 20% no kopējā noguldījumu apjoma ir palikuši ārvalstu noguldījumi, taču no šīs naudas atlikuma – apmēram puse – ir ES pilsoņi, uzņēmumi un institūcijas. No NVS valstīm – 5%.
No Latvijas šogad aizplūduši pieci miljardi. Uz kurieni?
Nauda aizplūdusi uz Austrumeiropu, Rietumeiropu un ASV. Lielākie virzieni ir Krievija, Čehija, Slovākija, mazāk – Polija, Vācija, Šveice, Luksemburga, Lielbritānija.
Ja raugās uz sasniedzamo mērķi – samazināt neskaidras izcelsmes naudas apjomu, ko nespējam izkontrolēt, – tas nav sasniegts, jo šī problēma pārcelta uz citām, lielākoties ES valstīm…
Neko nepārcēlām. Mēs pateicām, ka konkrētas kategorijas ārvalstu klientu konti Latvijā ir jāslēdz. Bankas atteicās no potenciāli riskanto klientu daļas, un sākās to aktīvu samazināšana.
Riskants klients vai čaulas kompānija nenozīmē, ka nauda tiešām ir iesaistīta aizdomīgos darījumos vai noziedzīgi iegūta. Mēs nevaram apgalvot, ka aizgājusī nauda ir slikta. Tas nozīmē – ja nauda izgājusi no Latvijas, tātad tā ir bijusi akceptējama šādai transakcijai.
Mazinot savas valsts risku, atsakoties no konkrētām klientu grupām, kas iekļaujas kādā riskantā kategorijā, mēs nevaram apgalvot, ka tā bijusi “netīra nauda” un tāpēc kaut kur aizplūdināta.
Bet tad jau izrādās, ka visa nauda pirms aizplūšanas tiek pārbaudīta, un mēs esam izstūmuši ārā tīro naudu. Kad tā bija šeit, nespējāt pārbaudīt. Bet pirms iziešanas no Latvijas – spējāt…
Izejošajai naudai ir jābūt tīrai, jo pretējā gadījumā bankām nebija tiesību to pārskaitīt. Taču tas ir citu dienestu darbs, tas vairs nav mūsu lauciņš. Mēs ar banku biznesa modeļu maiņu esam samazinājuši savas valsts potenciālo risku.
Kā samazinājuši? Esat izstūmuši tīro naudu un saglabājuši nepārbaudīto, potenciāli netīro – tātad riski palikuši.
Tā nav, ka atlikusī ārvalstu klientu nauda Latvijas banku kontos ir automātiski netīra. Vai tā būtu iekšzemes vai ārvalsts klienta nauda, par katru darījumu ik dienas, kas bankai šķitis neparasts vai aizdomīgs, ir jāziņo Kontroles dienestam.
Varam teikt, ka tā būtu tāda ikdienas higiēna, kas notiek nepārtraukti. Slikto naudu mēs valstī paturam tādā izpratnē, ja tā tiek arestēta. Tad tā tiek izolēta no tirgus, tādējādi identificētā netīrā nauda vairs nav toksiska, tā ir iesaldēta.
Cik liels ir toksiskās naudas īpatsvars palikušajos trīs miljardos nerezidentu noguldījumu?
Nav mums oficiālas informācijas, jo šīs darbības mēs neveicam. Mēs raugāmies, lai bankas korekti ziņo, tāpēc vaicājiet Kontroles dienestam.
Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa sarunā “Delfi TV ar Jāni Domburu” minēja, ka vismaz četras bankas Latvijā ir īpaši aizdomīgas.
Mums nav informācijas par šīm bankām, centīsimies noskaidrot, kas ar to domāts. FKTK nav informācijas, ka kādā no bankām nestrādātu iekšējās kontroles sistēma vai ka tur vispār nebūtu kontroles. Ja tā būtu, tad banka būtu administratīvi jāsoda.
Ko no FKTK prasa “Moneyval” ziņojums?
“Moneyval” no visām Latvijas iestādēm FKTK ir novērtējusi visaugstāk – gan “visaugstāko izpratni” par naudas atmazgāšanas riskiem, gan metodoloģiju izstrādi, gan starptautisko sadarbību. Tajā norādīts, ka “pretēji FKTK konsekventajai pieejai šo risku mazināšanā riska apetīte uzraugāmajā sektorā tomēr mainās lēni”.
Progresu “Moneyval” prasa represīvajā ziņā. Vienkārši izsakoties, “Moneyval” prasa vairāk un lielākus sodus bankām. Šogad esam bankas un citas finanšu iestādes kopumā sodījuši ar četriem miljoniem eiro, bet sodi atsevišķām bankām vairs nevar būt tik lieli, kā bija “ABLV Bank”, jo soda naudu aprēķina pēc bankas apgrozījuma, un maksimālais sods var būt 10% no tā.
Būtu jāpalielina naudas atmazgāšanas novēršanas jomā pārbaužu skaits, bet tamdēļ būtu jāapsver, vai tad nav jāpalielina FKTK cilvēkresurss.
Ja nē, tad…
… nokļūsim pelēkajā sarakstā.
Vai tad Latvija pelēkāka par citām ES valstīm, uz kurām aizplūda ārvalstu nauda?
Pret citām valstīm nav tāda starptautiskā nosodījuma pēc FINCEN lēmuma kā pret Latviju. Sabiedroto valstu attieksme pret šāda tipa klientūru, kāda bija Latvijas bankās, ir ļoti negatīva. Arī starptautisko organizāciju attieksme ir citāda. Pēc tāda satricinājuma, jā, ir novērojama kampaņveidīga Latvijas spiešana pie sienas, bet nereaģēt arī nedrīkstam.
Kāda situācija ir 11 palikušajās t. s. ārvalstu klientu bankās?
Iegūsim citādu banku biznesa ainavu Latvijā – Rīga vairs nebūs starptautisks norēķinu centrs. Mums būs ekonomikas lielumam un nozīmīgumam atbilstošs banku sektors. Ja banku sektors nevarēs atrast jaunas sfēras ārpusē atbilstoši riskam, kuru pieļauj FKTK, tam būs jāpielāgojas tikai vietējai ekonomikai.
Kāpēc sakāt nosacījumu “ja”? Visas bankas taču atrādīja jums savus biznesa plānus!
Jā, biznesa plāni tika iesniegti. Rudenī tie tika novērtēti, un atbilstoši tiem bankām nākamajam gadam tika noteiktas kapitāla un likviditātes prasības. Tagad mēs redzēsim, cik šie plāni reālistiski. Ja izpilde mūs neapmierinās vai ja ārvalstu naudas proporcija nemainīsies, mēs nepieļausim iepriekšējā riska līmeņa atjaunošanos.
Skaidrs ir viens – tāds banku skaits, kāds ir Latvijā, tikai vietējam tirgum vien nav vajadzīgs, tāpēc ir jāmeklē jaunas nišas Baltijā, eirozonas valstīs, jauni pakalpojumu veidi. Mēs negribam, ka bankas ilgtermiņā mokās, neatrodot savu jauno iespēju nišu.
Paredzat banku licenču atņemšanu nākamgad?
Nē, tas ir bizness. Mēs nevaram rosināt Eiropas Centrālajai bankai kādam bez pamata atņemt licenci. Mēs sagaidām reālus biznesa plānus, reālu pelnītspēju, bet pieņemamā riska līmenī. Nekad nevarēsim atgriezties tādos apstākļos, kādi bija.
Ja biznesa plāns neīstenosies, ja banka strādās ar zaudējumiem, ja banka nespēs noturēt likviditātes rādītājus, tas agri vai vēlu radīs bankai grūtības, un būs jāskatās – ko vēl iespējams mainīt jaunajā biznesa pieejā. Daļa banku droši vien pārdomās, vai Latvijas jurisdikcija ar tagad šeit esošo riska tolerances līmeni ir pietiekami ērta to darbībai.
Vai tad finanšu ministres noteiktais mērķis nebija 5% nerezidentu noguldījumu īpatsvars?
Pats riskantākais – NVS valstu noguldījumu īpatsvars – jau ir 5%. ES klienti mūsu bankās veido 10%… Ja vēl gribam samazināt ārvalstu noguldījumu īpatsvaru, tad vajadzīgi juridiski rīki jeb likumi risku mazināšanai. FKTK šobrīd nav juridiska pamata šo procesu turpināt.
Mēs definējām čaulas kā nepieļaujama riska nesējas, taču ar čaulu apkalpošanas likvidēšanu bija par maz definētā līmeņa sasniegšanai. Lai saprastu jautājuma sarežģītību, vajadzīgi vēl citi nepieļaujamu risku definējoši mehānismi, piemēram, kādi piemīt Krievijas pilsonim piederošai kompānijai Kiprā, kas ir ES dalībvalsts un ir eirozonā.
Mēs kā valsts nedrīkstam ar savām darbībām radīt vēl lielāku neskaidrību, kāda šogad ir bijusi. Mums jāpievēršas tirgu stabilizējošiem pasākumiem.
Nākamā gada sākumā mums jātiek skaidrībā, vai Latvijas iestādes spēj kontrolēt atlikušos ārvalstu klientu trīs miljardus noguldījumu un četrus miljardus dolāru apgrozījumu gadā. Izvēloties turpināt risku samazināšanu, jārēķinās ar to, ka mūsu finanšu sektors saruks vēl vairāk.
