Mācību gada sākumā durvis skolēniem vairs nevērs 14 skolas. Kas notiek slēgtajās skolās? 1
Gaidāmā jaunā mācību gada sākumā durvis skolēniem vairs nevērs 14 skolas, kas saskaņā ar pašvaldību lēmumiem likvidētas. Vēl 23 izglītības iestādes tiek apvienotas ar citām, kas arī var nozīmēt skolas ēku atbrīvošanu. Kas notiek ar slēgto skolu telpām?
Līdz šim lauku novados bieži vien slēgto skolu vietā tika ierīkoti veco ļaužu aprūpes nami. Nu pašvaldības sāk meklēt citus risinājumus un cenšas bijušās skolas ēkas saglabāt kā vietas, kur iespējams izglītoties. Tomēr tas prasa ieguldījumu un finansējumu, ko vietējās varas ne vienmēr spēj vai grib atvēlēt, bet atrast sadarbības partnerus, ar kuriem kopā segt izmaksas, nav vienkārši.
Vai ēku glābs “Zelta dibens”?
Piemēram, Preiļu novada dome vasaras sākumā bija izsludinājusi iepirkumu par tiesībām pārbūvēt pērn slēgto Priekuļu pamatskolu par Latgales lauku inovāciju skolu. Iepirkums gan tika pārtraukts, jo neviens uzņēmējs neizrādīja interesi par iespēju uzņemties šo darbu, turklāt arī pati pašvaldība secināja, ka iecerēto vismaz šobrīd nav iespējams īstenot.
Kā stāsta Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, Priekuļu skolā bija iecerēts organizēt mācības zemniekiem un lauku uzņēmējiem sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, taču izrādījies, ka dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ tas nav iespējams. Tāpēc šobrīd pašvaldība meklē citus risinājumus.
Netālu no slēgtās skolas atrodas apdzīvota vieta “Zelta dibens”, kas ar savu nosaukumu vien piesaista tūristus. Tāpēc bijušajā skolā varētu arī sniegt pakalpojumus tūristiem, piemēram, iekārtot tur mājas virtuvi ceļotājiem.
Latviskā dzīvesziņa – pieprasīta
Pērn slēgtajā Druvienas sākumskolā jau kopš pērnā rudens darbojas Latviskās dzīvesziņas centrs. Bijusī skolas direktore Velga Černoglazova, kura tagad strādā dzīvesziņas centrā, saka, ka bijušās skolas ēkā joprojām valda dzīvība un izglītošanās prieks: skolā noritējušas amatniecības nodarbības gan bērniem, gan arī pieaugušajiem. Druvienā darbojas kokles spēles, klūdziņu pīšanas un citi pulciņi.
Visu gadu noritēja goda tērpu darināšana. Dāmas, kas vēlas tādu radīt pašas, šuva kreklus, brunčus, gatavoja pastalas un pat kala saktas. Turpmāk plānots pašu spēkiem tikt pie lakatiem un citiem tērpa piederumiem.
Tāpat skolas ēkā regulāri notikušas ēdienu gatavošanas meistarklases: cepta maize un kūkas. Latviskās dzīvesziņas centrs iesaistījies arī “Skolas somas” programmā un rīkoja pasākumus skolēniem.
Vasarā centrs gan pats rīkojis kokles darināšanas, kā arī folkloras un latviskās dzīvesziņas nometnes, gan izīrējis telpas citiem rīkotājiem.
Kaut darba pietiek un pietiktu arī turpmāk, jo uz pasākumiem un nodarbībām ierodas ne tikai druvenieki, bet arī interesenti no tālākiem pagastiem un citiem novadiem, par nākotni centra darbinieki nav droši: novadā notiek optimizācijas, turpinās meklējumi, kur un ko varētu ietaupīt. “Visi pasākumi un nodarbības, ko rīkojam, ir par maksu. Taču vienalga tas nenosedz visus izdevumus. Visvairāk jau izmaksā ēkas uzturēšana, visi maksājumi kļūst tikai lielāki,” teic V. Černoglazova.
Iepriekšējā nedēļas nogalē nosvinēta skolas 195. jubileja, salidojumā sapulcējušies ap 200 bijušo skolēnu.
Savukārt Viļakas novadā slēgtajā Mežvidu pamatskolā izvietota šūšanas ražotne, bet slēgto Upītes pamatskolu par 11 000 eiro nopirkusi biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”. Telpas tikšot izmantotas dažādām meistardarbnīcām.
Savukārt Ludzas novadā slēgtās Istras vidusskolas ēku kopā ar citām ēkām un trīs hektāriem zemes izdevies pārdot pat par 70 707 eiro. Īpašumu nopircis zirgu audzētājs SIA “Henoven”, ziņo aģentūra LETA.
Slēgto skolu pārņem privātskola
Skolu slēgšana notiek ne tikai attālajos lauku novados, bet arī galvaspilsētā Rīgā. Taču galvaspilsētai raksturīgi, ka te ēkas tukšas nepaliek, stāsta Rīgas mērs Oļegs Burovs. Pirms šī mācību gada slēgta Rīgas 29. vidusskola, kas atrodas diezgan nomaļā Rīgas rajonā – Mangaļos –, tomēr skolas ēkā nerims rosība: nams iznomāts Žila Verna Rīgas franču skolai, kas ir privāta izglītības iestāde, kura aizvien paplašinās.
Savukārt ēku Vecmīlgrāvī, ko atbrīvoja Rīgas 5. specialā internātskola, iznomās uzņēmējam, kurš apņēmies veidot tur veco ļaužu aprūpes namu. “Tā ir pašvaldībai nepieciešama funkcija,” norāda O. Burovs.
“Mēs labāk iznomājot gūstam mazākus ienākumus, bet panākam, ka tiek pildīta kāda pašvaldībai nepieciešama funkcija,” skaidro O. Burovs. Tādējādi arī Rīgā ienāks laukos sāktā “mode”, kad ēkās, kurās vairs nav bērnu, ienāk vecie ļaudis.
Kopumā Rīgā neviena ēka, kurā vairs nav skola, nav palikusi neizmantota: ja kādu skolu slēdz vai reorganizē, bieži vien telpas tiek piešķirtas citai izglītības iestādei, kura savukārt attīstās.
Valsts līmenī netiek apkopotas ziņas par to, kas notiek ar slēgtajām skolu ēkām. Kā paskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Egita Diure, ja tiek slēgtas pašvaldību skolas, kas atrodas pašvaldībai piederošās ēkās, pašvaldībai nav pienākums ministrijai vai citai iestādei sniegt ziņas par slēgto skolas ēku un tās likteni. Savukārt, ja tiek slēgta IZM padotības skola – kāda no profesionālās izglītības iestādēm, tad ministrija veido komisiju, kas risina jautājumus saistībā ar kustamo un nekustamo mantu, tās inventarizāciju, pārņemšanu utt.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības izglītības un kultūras padomniece Ināra Dundure atzīst, ka statistikas par to, cik bijušās skolu ēkas ir neizmantotas, cik pārdotas vai citādi izmantotas, nav.
“Tomēr varu teikt, ka nav tā, ka lielākā daļa ēku stāvētu tukšas. Pašvaldības bieži vien uz bijušajām skolas ēkām pārceļ kādas citas iestādes: pagasta pārvaldi, bibliotēku, pastu, bērnudārzu, ja skolas telpas tam vairāk piemērotas nekā iepriekšējās,” stāsta I. Dundure.
Tas, kāda būs slēgtās skolas nākotne, lielā mēra atkarīgs no tā, kur tā atrodas, kāda ir apkārtējā infrastruktūra, cik viegli skolas ēku pielāgot kādām citām vajadzībām. Ja skolas ēka atrodas ainaviski skaistā vietā, piemēram, netālu no jūras, tad namam nav grūti atrast pircēju vai nomnieku.
