Ordeņa kapituls negatīvi raugās, ja organizācijas vai personas atsūta kandidātu listi, nevis katram cilvēkam atsevišķu pieteikumu. Parasti šādi kopīgi saraksti, ko atsūtījusi, piemēram, slimnīcas valde vai cita uzņēmuma administrācija, netiekot izskatīti. Tomēr pastāv izņēmumi un tie bija, piemēram, bijušie Bauskas milicijas darbinieki, kuri kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem par sevišķiem nopelniem valsts neatkarības aizstāvēšanā. Tomēr visi, kas bija iekļauti sarakstā, apbalvojumu nesaņēma atsevišķu kapitulam nepieņemamu biogrāfisku faktu dēļ. 10
Ordeņa kapituls drīkst prasīt atsauksmes par apbalvojumam izvirzīto personu viņa darbavietas vadībai. Gadās, kad priekšniecībai skauž, ka ordeni vēlas piešķirt padotajam, nevis augstākajai vadībai. “Reiz apbalvoja pastnieci, kura četrdesmit gadus bez pārtraukuma bija piegādājusi pastu pēc vienām un tām pašām adresēm. Palūdzām atbalstīt šo kandidatūru arī pasta vadībai. Telefona otrā galā gandrīz sašutums: “Kāpēc tieši viņai? Mums te daudz labu pastnieku!” Lūdzām rakstīt arī par citiem, bet nevienu iesniegumu no pasta priekšnieka tā arī nesaņēmām,” atceras eksprezidents Zatlers.
Ne visi cilvēki ir bijuši gandarīti par piešķirto valsts apbalvojumu un no tā atteikušies. Piemēram, Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors Alvis Hermanis to nevēlējās saņemt no Valsts prezidenta Valda Zatlera rokām, bet piekrita, ka to pasniedz nākamais valsts prezidents Andris Bērziņš. Taču PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane-Doroņina Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa laikā piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni nevēlas saņemt līdz pat šim brīdim. Viņa atceras, ka bijusi izsaukta tikties ar tā laika Ordeņu domi un arī prezidentu Ulmani, kurš vēlējies noskaidrot atteikuma motivāciju. “Paskaidroju, ka, strādājot Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, uzzināju, ka augstāko valsts apbalvojumu nolemts piešķirt arī četriem bijušajiem VDK aģentiem. Ulmanis interesējās: kuriem? Taču likums man aizliedza šo informāciju izpaust trešajām personām. Toreiz, motivējot savu atteikumu, es vienlaikus rosināju, lai Valsts prezidents palīdz noorganizēt sarunu, kurā iesaistītu arī bijušos aģentus un kopīgi varētu tikt galā ar to mūžīgo naidu pret bijušajiem čekistiem. Ja toreiz tas būtu izdarīts, šodien mēs būtu krietni tālāk,” secina L. Lasmane-Doroņina.
Toreiz Einars Repše, kurš bija iekļauts Ordeņu domē, norādījis, ka, lūk, ASV prezidentu Bilu Klintonu (prezidents viesojās Latvijā 1994. gada jūlijā) pavadošās personas izsvītrojušas no svinīgo vakariņu saraksta personas, kas pārstāv Latviju, bet kurām Klintons nevēlas spiest roku, turpretī dome bez aizspriedumiem piešķir augstākos valsts apbalvojumus bijušajiem čekistiem.
