Dzintra Hirša: Kas notiek Latvijā? 15
Grūti saprast, kāpēc šobrīd tiek runāts par bēgļu tiesībām izvēlēties valodu, kurā mācīties vai kurā mācīt savus bērnus.
Latvijā taču ir valsts valoda un tā ir latviešu valoda, kurā notiek valsts sabiedriskā un administratīvā dzīve. Valodas likums nosaka, ka visas citas valodas Latvijā ir svešvalodas. Nupat izcīnītā Satversmes preambula nosaka, ka integrācija Latvijā var notikt tikai uz latviešu valodas jeb valsts valodas bāzes. Runāt par bēgļu integrāciju un ļaut izvēlēties mācību valodu krievu valodu ir politisks absurds, turklāt tas neatbilst pat minoritāšu valodu regulējuma principam, kas nosaka, ka etniskās grupas var tikt mācītas etniskās grupas valodā, taču ne citas minoritātes valodā.
Varu tikai piekrist Jānim Imantam Birzkopam, ka “mūsu politiskā elite patiešām ir drosmīgākie ļaudis pasaulē! Pie procentuāli tik neliela latviešu nācijas pārsvara (60:40) pār Latvijā sabraukušajiem imigrantiem tā joprojām gatava atplestām rokām uzņemt bēgļus no visām malām!” (“LA”, 2015., 27.VIII), turklāt paplašinot krievu valodas telpu. Solidaritāte nepieciešama un mēs varam sniegt īstajiem bēgļiem palīdzību, bet to var darīt arī citādā veidā. Un nevajag uzskatīt latviešu tautu par tik mazizglītotu, ka tā nesaprot, kas ir bēgļi.
Ceru, ka Rietumiem šī bēgļu invāzija būs laba mācība, kas dos iespēju izprast, kā ir, kad nelegālie imigranti pārplūdina tavu zemi un atņem tev tavu identitāti un pat tavu valsti.