Kas notiek Jelgavas novadā? Nav variantu – valstij jālūdz 2 miljonu eiro aizdevums 20
Kā vēsta portāls “lsm.lv“, Jelgavas novada dome šonedēļ plāno doties uz Finanšu ministriju (FM), lai prasītu 2 miljonu eiro aizdevumu tā sauktajiem operatīvajiem tēriņiem jeb pamatvajadzību nodrošināšanai. Tas jādara, lai izvairītos no gada nogalē samilzušās smagās finanšu situācijas un bankrota, apgalvoja domes vadība.
Vai nenonākt smagā finanšu situācijā palīdzētu apvienošanās ar Jelgavas pilsētu?
Nelielas korekcijas pērnā gada budžetā noved pie domnieku ķildām
Jelgavas novada domes priekšsēdis Uldis Ainārs (“Jaunās Vienotība”) kolēģus uz pirmo domes sēdi šogad sasauca, lai veiktu nelielus grozījumus pērnā gada budžetā. Proti, gada pēdējās dienās bija ienākušies daži rēķini no bērnudārziem un par skolēnu pārvadāšanu, tāpēc vajadzēja veikt nelielas korekcijas jau noslēgtā gada budžetā.
Šķietami tehniskā jautājuma izskatīšana izvērtās par domnieku šāgada pirmo publisko vārdu apmaiņu, kurā tika svaidīti pārmetumi par normatīvu neievērošanu. Kad mērs Ainārs četriem opozicionāriem pārprasīja, kas tieši ir pārkāpts, deputāti likumu pantus nesauca, bet turpināja apmainīties priekšvēlēšanu laiku ievadošām frāzēm.
Deputāte Lolita Duge (Latvijas Zemnieku savienība) sēdē sacīja: “Ja jau Ozoliņa kungs tik ļoti uztraucas, ko rakstu “Facebook”, šeit ir tas, ka versijas rodas informācijas trūkuma dēļ. Tad nevajag pārmest par to, ko es rakstu!”
Savukārt Ainārs atbildēja: “Ieraksti sociālajos tīklos bija pēc tam, kad lēmumprojekts jau bija izsludināts, tāpēc visu varēja izlasīt un noskaidrot. Bet 2024. gadā nekādu Ziemassvētku pasākumu tēriņu nebija. Turpretī 2023. gadā gan bija, turklāt diezgan apjomīgi – darbinieku pasākumam 3600 eiro. Vafeles – gandrīz 800 eiro, Trubenieku zupa – 1100 eiro, muzikālais noformējums – 600. Tātad ir bijuši nelietderīgi tēriņi, bet manā laikā tādi nav bijuši.”
Ainārs vada Jelgavas novada domi kopš pērnā septembra, kad mēru izdevās ievēlēt tikai ar trešo piegājienu pēc uzraugošo politiķu drauda atlaist visu domi. Kopš pavasara dome bija bez pilnvērtīgas vadības pēc tam, kad, pieķerts divdomīgā situācijā, atkāpās mērs Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”).
Finanšu situācija novadā esot stabilizēta
Jelgavas novada budžets desmit gadu laikā no 30 miljoniem eiro ir trīskāršojies līdz gandrīz 90 miljoniem eiro.
Iepriekšējie mēri audzēja štatus, būtiski kāpināja algas un Ziemassvētkos ēda dārgas vafeles, bet tagadējais priekšsēdis Ainārs gada nogalē nāca ar paziņojumu, ka novads ir bankrota priekšā. Tagad gan situācija esot stabilizēta.
“Gada beigās, 2025. gada sākumā atlikums kontā bija 2,5 miljoni eiro. Pagājušā gada pēdējā darbdienā dome pieņēma lēmumu darbiniekiem samazināt piemaksas un iesaldēt algu palielinājumu. Tāpat strādājam, lai samazinātu izdevumus, piemēram, atbrīvojam ēku Lielajā ielā [Jelgavā]. Šobrīd izskatās, ka pašvaldībai būs nepieciešams finanšu vadības kredīts divu miljonu eiro apmērā, un tad 2025. gada laikā būs iespējams pārvarēt krīzi,” paskaidroja novada mērs Ainārs.
Opozīcija uzskata – pašreizējā vadība ir pret reformām
Mēra Aināra priekštecis Lasmanis tagad kļuvis par daļēju viņa opozicionāru. Daļēju tāpēc, ka atšķirībā no Latvijas Zemnieku savienības politiķiem, kas cenšas bloķēt visus lēmumus, Lasmanis balsojumos nav tik pretimstāvošs. Taču Aināram viņš pārmet nedalīšanos ar informāciju. Tāpēc arī nevarot novērtēt novada maciņa patieso stāvokli.
Lasmanis sacīja: “Sajūtu līmenī es uzskatu, ka lielu finansiālu grūtību nav. Nav arī nekādu bankrota draudu. Sagatavojot budžetus, visām pašvaldībām šogad ir jārēķinās ar samazinājumiem. Lai tos vieglāk pārdzīvotu, pašvaldībai bija jāveic reformas.”
FM gan palaboja Lasmani, ka pašvaldību budžeti nodokļu ieņēmumu kāpuma un pārdaļu dēļ būs pat par 10% lielāki. Tiesa, arī dažādi obligātie tēriņi, piemēram, minimālā alga, ir augoši.
“Taču pašreizējā vadība ir pret reformām, tai ir uzskats, ka maksimāli jāsaglabā darbinieku skaits un visi pakalpojumi. Tas arī rada savas blaknes. Naudas resursi, pirmkārt, ir algu fondā un, otrkārt, izglītības sistēmā. Abās jomās, patīk vai ne, šajā sasaukumā nav izdevies veikt efektīvas reformas, tāpēc esam tur, kur esam – sarežģītā situācijā, bet ne bezcerīgā,” pauda Lasmanis.
Pirms “Jaunās Vienotības” politiķa Aināra un “Latvijas attīstībai” vietējā līdera Lasmaņa ilgus gadus Jelgavas novads jau kopš izveides bija Latvijas Zemnieku savienības grožos. Lasmanis “zemsaviešus” pieturēja vietnieku līmenī, bet tagad “zemnieku” četrotne ir stabila opozīcija. Deputāte Duge ir mēra Aināra skaļākā vai vismaz redzamākā opozicionāre.
“Šajā, patiesībā piespiedu laulībā ar Ozolnieku deputātiem viņiem ir pavisam citāda… Nu, Ozolnieki ir kā pilsētvide, un izpratne par to, kas ir svarīgs laukos dzīvojošajiem, ir diezgan atšķirīga. Šobrīd ir pilnīgs vājprāts! Paskatoties plānu nākamajam [šim] gadam, ka vairākos pagastos atņems finansējumu ūdens ņemšanas vietu izveidei, par ko norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tas liekas – kur vēl tālāk! Šobrīd arī atkal pacelts jautājums, ka Lielvircavā nevajag kultūras namu, ka cilvēkus ar viņu tradīcijām nevajag. Neviens neieklausās cilvēkos. Šo haosu redzot, labi novada darbinieki pamet savas darbavietas,” sacīja Duge.
Tāda darbiniece, ja vara nemainīsies, visticamāk, būs arī izpilddirektore Līga Lonerte. Būdama izpildvaras galvenais cilvēks, no Latvijas Zemnieku savienības saraksta viņa iepriekš kandidējusi vēlēšanās. “Zemnieku” varas pēcteči viņas darbā atrada un korupcijas apkarotāji apliecināja dažādus pārkāpumus, piemēram, darba mašīnas izmantošanu privātām vajadzībām, it kā prettiesiskus algu palielinājumus kolēģiem, aizdomīgus darījumus ar domes uzņēmumu kapitāldaļām un citas lietas. Kad pirms pusgada domnieki viņu gribēja atstādināt no amata, izpilddirektore pēkšņi sasirga un arvien nav atguvusies. Līdz ar atlabšanu dome gatava lemt par viņas krēslu.
“Tā ir milzīga problēma, mums ir sajaucies ļoti cieši, un tas devis negatīvas blaknes. Tā ir milzīga problēma,” sacīja Lasmanis.
Eksmērs Lasmanis atzina, ka, domes vadībai ilgstoši esot vienās rokās, politiska kļuvusi arī izpildvara. Turklāt izpildvara dominē pār politiķiem jeb lēmējvaru, tādēļ arī reformas iesprūst.
Lasmanis pauda: “Dominance ir arī novedusi pie politiskās krīzes, jo izpildvara neatšķir, kur ir izpildvara un kur – politiskā, un rīkojas abējādi. Gala rezultātā ir atstādināta izpilddirektore, un tas neveicina veselīgu darba vidi kolektīvā. Visticamāk, nākamajam sasaukumam būs jāmeklē jauns izpilddirektors un jāveido jauna izpildvaras komanda.”
Plašāk par to, kāpēc izpildvaras pretošanās dēļ neizdodas tuvināties ar Jelgavas pilsētu un par informatīvajiem biļeteniem, kas izlikušies par laikrakstiem, bet vietējai sabiedrībai snieguši tikai varai tīkamus viedokļus, plašāk lasiet “lsm.lv“.
