Kas notiek ES mājā? 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arī Eiropas Savienības mājai šis gads paies Ukrainas zīmē, par to liecina darbinieku no sēkliņām audzētie saulespuķu stādiņi uz palodzes, kas Eiropas dienu ietvaros tiks dēstīti Rīgas centrā.
Jau divpadsmit gadus Eiropas Savienības (ES) māja, kas atrodas Rīgā, Aspazijas bulvārī, pulcē interesentus par ES. Tajā var saņemt speciālistu konsultācijas par ES sniegto iespēju izmantošanu, aplūkot izstādes, kā arī piedalīties dažādos bezmaksas pasākumos – diskusijās par Latvijai un ES svarīgiem notikumiem, informatīvos semināros un nodarbībās, radošajās darbnīcās, kino vakaros un izrādēs.
ES māja ir ne tikai platforma dažādiem notikumiem un izstādēm, tā piedāvā arī bezmaksas telpas organizācijām, kas vēlas rīkot pasākumus, saistītus ar ES tematiku – konferences, diskusijas, projektu sanāksmes u. c. Vienā ēkā ir apvienotas abas institūcijas, kas sniedz informāciju par ES jautājumiem Latvijā, – Eiropas Parlamenta birojs un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība.
Apmeklētāju netrūkst
Pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas ES māja apmeklētājiem durvis vēra 1. aprīlī. “Daudzi pasākumi ilgstoši notika attālināti, taču klātbūtnes faktors šīs iestādes darbībā ir ļoti būtisks,” atzīst EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre. Kā vienu no ES mājas veiksmīgās dabības kritērijiem viņa min tās lielo atpazīstamību iedzīvotāju vidū.
“Tas nozīmē, ka daudzi cilvēki šeit ir bijuši, ieguvuši informāciju, apmeklējuši kādu pasākumu vai izstādi vai par to dzirdējuši,” teic Z. Petre. Viņa uzskata, ka ES mājas darbība ir īpaši nozīmīga šobrīd, kad sabiedrībā ir vērojama sadrumstalotība un informatīvajā telpā pieejama dezinformācija. Par to liecinot iedzīvotāju šā brīža lielā interese apmeklēt ES māju klātienē, kā arī dažādu organizāciju pieprasījums šeit atsākt pasākumu rīkošanu.
Kopš 2010. gada, kad ES māja sāka savu darbību, 2246 pasākumos ir piedalījušies 83,4 tūkstoši dalībnieku, bet info centru apmeklējuši teju 150 tūkstoši interesentu. “Kad cilvēks atnāk uz ES māju, viņš nokļūst Zināšanu istabā, kur var saņemt visu nepieciešamo informāciju. Šeit ir Diskusiju istaba, kas tiek pārveidota atbilstoši organizētā pasākuma formātam, un Mākslas istaba, kurā regulāri notiek izstādes – tās var apmeklēt ikviens interesents,” ar ES mājas pirmo stāvu iepazīstina ES mājas projektu vadītāja Jeļena Ābola. Izstādes ataino gan dažādu ES valstu kultūras prizmas, gan aktuālus sociālpolitiskos jautājumus.
Šā gada maijā ES mājā ir skatāma izstāde “DemokrātiJĀ”, kurā redzami skolēnu veidoti plakāti, kas tapuši hakatonos “Darīt ir darbības vārds” Liepājā, Rīgā un Daugavpilī. Viedokļa paušanai izmantotie melnbaltie plakāti radīti, izmantojot Nīderlandē dibinātas starptautiskas organizācijas “Loesje” radošās rakstīšanas tehniku. Savukārt jūnijā šeit būs skatāmi Ukrainas mākslinieku darbi, bet vasaras noslēgumā – skolēnu radošo darbu izstāde. Plašas bezmaksas telpas organizācijām, kas vēlas rīkot pasākumus, kas saistīti ar ES tematiku, tiek piedāvātas nama otrajā stāvā. Kopumā ES māja aizņem aptuveni 250 kvadrātmetrus. Tās darbība tiek finansēta no ES. Konkrētas izmaksas ES mājas pārstāvji neatklāj.
Fokuss uz jauniešiem
2022. gads ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, un šodien plkst. 11 Rīgā, Bastejkalna parkā, tiks atklāts vides objekts – “iESpēju platforma”, kas veidots kā tikšanās un izziņas vieta jauniešiem. Tā galvenais mērķis ir aicināt uzzināt aktuālāko informāciju par ES sniegtajām iespējām jauniešiem, radīt vietu diskusijām, mudināt jauniešus būt līdzdalīgiem.
Pasākumā piedalīsies EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Z. Petre, ielu mākslinieks Dainis Rudens (Rudens Stencil), dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo, mūzikas grupa “Audiokvartāls” kopā ar mūziķiem Edgaru Vilcānu, Gunāru Gaumigu, Ilzi Rijnieci, Elizabeti Vētru, Kristeru Rudzīti, Eviju Smagari, Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu kori “Skan”, kā arī jauniešu kori “Nāc līdzās”.
Tāpat jaunieši varēs piedalīties improvizētā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, ieklausīties Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājas Vitas Andas Tēraudas, Eiropas Parlamenta viceprezidenta Roberta Zīles, ES prezidējošās valsts Francijas vēstnieces un citu amatpersonu teiktajā par Eiropas vērtībām, nākotni un atbalstu Ukrainai.
Savukārt pēcpusdienā tiešraidē notiks iniciatīva “Saulespuķes vienotai Eiropai kopā ar Ukrainu”, kuras laikā Rīgas centrā tiks stādītas saulespuķes. Vēlāk jaunieši varēs izzināt ES sniegtās iespējas, piemēram, kā strādāt vai doties praksē uz ES institūcijām, diskutēt par izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu, viesoties pie ukraiņu ēdienu gatavotājiem.
Eksaminēs zinātkāros
ES mājā tiek organizēti nodarbību cikli dažādām auditorijām, piemēram, “Kā sekot līdzi ES likumdošanai” un “Zero Waste meistarklases”. Pērn īpaši populāri bijuši digitālo prasmju pilnveidošanas semināri, bet šogad – “22 jautājumi par ES”. Tāpat ES māja piedāvā dažādu ES valstu kultūru izzināšanu un organizē Eiropas valodu dienu.
Šeit notikuši dažādu valodu un kultūru vakari – itāliešu “Italiano Al bar”, franču un vācu “Bienvenue! Willkommen!”, zviedru valodas vakars ar filmas “Nopietna spēle” – kaislīgi ugunīga zviedru mīlas stāsta – seansu, spāņu sasveicināšanās meistarklase “Paradumi un manieres Spānijā” u. c.
Jau astoto gadu, atzīmējot Eiropas dienu, ES māja organizēs “Eiropas eksāmenu”. Tas ir tiešsaistes tests, kurā var piedalīties gan skolēni, sākot jau no 1. klases, gan pieaugušie – līdz pat sirmam vecumam. Tests ir izzinošs un atraktīvs veids, kā katram pašam pārbaudīt un paplašināt savas zināšanas par ES.
Šogad “Eiropas eksāmens” notiek no 7. maija plkst. 8 līdz 9. maija plkst. 21 tīmekļa vietnē “www.esmaja.lv”. Katrai vecuma grupai ir sagatavoti tai atbilstoši jautājumi, pieaugušajiem testā tiks piedāvātas divas grūtības pakāpes. 2021. gadā “Eiropas eksāmenā” piedalījās vairāk nekā 37 tūkstoši visu vecumu zinātkāro un aktīvo Latvijas iedzīvotāju. “Eiropas eksāmenu” organizē EK pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar biedrību “Eiropas kustība Latvijā”.
UZZIŅA
SVINAM EIROPAS DIENU
Eiropas diena, ko ik gadu atzīmē 9. maijā, ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Šajā datumā atzīmē vēsturiskās Šūmana deklarācijas gadskārtu. Robērs Šūmans savā deklarācijā izklāstīja ideju, kā Eiropā iedibināt jauna veida politisko sadarbību, kas karadarbību starp Eiropas nācijām padarītu neiedomājamu. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.
Avots: Eiropas Savienība
