Vija Beinerte: Kas notiek Eiropā? 95
Eiropa nav tikai ģeogrāfisks jēdziens. Tas, ka Latgalē ir citāda kultūras vēsture nekā Kurzemē vai Vidzemē, nenozīmē, ka nepastāv latviešu tautas kopība. Lai cik dažādas būtu Eiropas valstis, tas nenozīmē, ka nepastāv Eiropas kopība, kas atšķiras no pārējās pasaules. Kas tad īsti notiek kontinentā, ko varam saukt arī par Rietumu civilizācijas šūpuli?
Patlaban viena no galvenajām Eiropas (un ne tikai) problēmām ir spēcīgu līderu trūkums, kad jāizvēlas ir nevis labākais, bet gan mazākais ļaunums. Politiķi Eiropā, arī Latvijā, jau ilgāku laiku nodarbojas ar sekām, nevis izvērtē cēloņus, lai rastu stratēģisku vīziju konkrētu problēmu risinājumam. Turklāt lielai daļai politiķu vairāk par visu rūp personisks labums. Un te nu atkal ir jārunā par vērtībām. Eiropā tās balstās gan kristietībā, gan sekulārā humānisma kritiskā domāšanā. Trīs reizes Eiropas jaunākajā vēsturē tradicionālās vērtības ir mēģināts aizstāt ar intelektuāļu kabinetos radītām doktrīnām, un trīs reizes tas ir beidzies ar katastrofu – ar asiņaino Franču revolūciju, ar komunismu Krievijā un ar nacismu Vācijā.
Kas īsti ir migrantu problēma un kas – cīņa ar terorismu? Terorisms – tā ir vēlme graut pasaules kārtību. Migrantu plūsma – veids, kā graut Eiropas pamatus. Ansis dzīvo labāk nekā Hasans, tāpēc Hasanu vajag pamudināt pieteikt savas tiesības uz daļu no Anša labuma. Agrāk marksisti kūdīja proletariātu uz cīņu pret sociālo netaisnību, lai caur asiņu jūru iedabūtu viņu paradīzē zemes virsū. Tālāk par asiņu jūru komunisma ideologi netika. Tagad Hasans tiek mudināts nevis celt paradīzi savās mājās, bet saņemt to gatavu Eiropā. Kreisais sociologs Valleršteins pat ir paplašinājis šķiru cīņas jēdzienu, pielāgojot to jaunajiem apstākļiem: trešās pasaules valstis tagad ir proletariāts, bet Rietumi – ekspluatatori. Un tā komunisma rēgs jau atkal klīst pa Eiropu. Bet eiropieši, kas maksā nodokļus, lai valsts viņiem garantētu drošību, pēkšņi jūtas apdraudēti, jo valsts ar šo uzdevumu vairs netiek galā. Ir liela atšķirība starp cilvēku, kas uz laiku meklē patvērumu ārpus kara darbības zonas, un to, kas dodas pēc pabalsta, turklāt vēl grib, lai jaunajā mītnes zemē darbotos šariāta likumi.
Interesanta detaļa: Apvienotajos Arābu Emirātos, Saūda Arābijā, Omānā, Bahreinā, Kuveitā un Katarā nav uzņemts neviens bēglis. Pasakaini bagātās Persijas līča valstis ir gatavas piešķirt līdzekļus bēgļu uzturēšanai citviet, tikai ne pie sevis. Kāpēc tās nevēlas izmitināt savus kaimiņus arābus? Kā vienu no galvenajiem iemesliem analītiķi min bažas, ka imigrantu pieplūdums varētu destabilizēt politisko situāciju, radīt spriedzi un haosu. Otra versija – bēgļu novirzīšana uz Eiropu sekmē tās vājināšanu.
Un vēl kāda interesanta detaļa: islāma teroristi nekad neizvirza prasības. Viņiem Rietumu civilizācija ir ienaidnieks, kas jāiznīcina. Kādas tur vēl prasības? Vienīgā puse, kas pēc ikviena terora akta izvirza pasaulei pretenzijas, ir Putina Krievija. Zaudējusi aukstajā karā, notriekusi naftas naudu un reputācijas paliekas, Krievija nav spējīga risināt globālas problēmas, tāpēc dara visu, lai tās vēl vairāk saasinātu. Komunistu propaganda balstījās Marksa un Ļeņina idejās, ko vara mēģināja iedēstīt darbaļaužu apziņā. Putina Krievijā propagandas kā tādas vairs nav, jo nav vērtību sistēmas, nav ideoloģijas: tirgus attiecības, staļinisms, dzimtniecības slavināšana, populisms, nacisms – der itin viss, ja vien tas kalpo Putina varas saglabāšanai. Kremļa mediji nevis proponē kādu vērtību sistēmu, bet tiecas izārdīt un sagraut jebkuru vērtību sistēmu, pasludinot visu par meliem, savukārt melus padarot par savu instrumentu.
Trešais pasaules karš ir sācies. Tas risinās cilvēku prātos. Patlaban Eiropa uzskatāmi parāda, kas notiek, ja tuvākmīlestības bausli atdala no Dievmīlestības baušļa. Brīvība darīt labu un brīvība darīt ļaunu ārēji šķiet ļoti līdzīgas, taču patiesībā stāv tik tālu viena no otras kā debess no elles. Tāpēc frontes līnija iet caur katra sirdi un apziņu. Mums ne vienmēr var pietikt spēka stāties pretī ļaunumam, taču mums vienmēr ir spēks darīt labu.
