Kas notiek CVK? Trīs locekļi kritizē komisijas vadītāju par viņu nepietiekamu iesaisti vēlēšanu rezultātu apkopošanā 26
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē pirmdien CVK priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes darbu kritizēja trīs komisijas locekļi, pārmetot komisijas “neiesaistīšanu” Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu balsu apkopošanas procesā, kamdēļ arī viņiem neesot bijusi iespēja pārliecināties par rezultātiem.
Savukārt Saulīte sēdē pārmetumus noraidīja un uzsvēra, ka tie ir “pilnīgi nevietā”. Gan attiecīgie CVK locekļi, gan komisijas vadītāja arī sīkāk izklāstīja savu pozīciju.
CVK sēdē šodien nolēma apstiprināt EP vēlēšanu rezultātus, sešiem locekļiem balsojot “par” un trijiem balsojumā atturoties.
Pirms tam notikušajās debatēs par sagatavoto lēmumu “Progresīvo” virzītais CVK loceklis Aldis Austers komisijas sēdē pauda, ka formalitātes līmenis, kādā CVK locekļi bijuši iesaistīti vēlēšanu rezultātu apkopošanā, ir, viņaprāt, prettiesisks. Tas neatbilda likumdevēja noteiktajam, ka CVK darbā piedalās Saeimas ieceltie politisko partiju pārstāvji, tā nodrošinot procesa neitralitāti, atzīmēja CVK loceklis.
Austers norādīja, ka tas nav pieņemami, ka “noliek priekšā lēmumu” un lūdz apstiprināt, lai gan CVK locekļi neesot izgājuši cauri tajā esošajiem “sarežģītiem aprēķiniem” un tam, vai “viss tur ir korekti”.
“Es pats piedalījos vairākos vēlēšanu iecirkņos kā novērotājs. Nu nebija tur viss pilnībā principā pareizi – bija sīki pārkāpumi, neizdarības,” pauda Austers, norādot, ka šo visu pieredzi vajag plašāk pārrunāt, pirms CVK apstiprina rezultātus.
Pirms vēl bija pieņemts lēmums, Austers norādīja, ka CVK vēl ir mēnesis laika lēmuma pieņemšanai. Viņš aicināja atvērt un paskatīties sīkāk risinājumu, kurā tika apkopoti visi vēlēšanu iecirkņu komisiju protokoli. Kā apgalvoja CVK loceklis, CVK neesot lēmusi par šiem risinājumiem, un “sistēma bija izveidota aiz komisijas muguras”.
“Tas, ka mēs vēlēšanu naktī netikām klāt pielaisti, lai novērotu, kā tiek apkopoti vēlēšanu protokoli no iecirkņiem, tas, manuprāt, bija kā simptoms visai problemātikai,” pauda Austers, kritiski novērtējot stratēģisko lēmumu centralizāciju CVK “administrācijas” rokās.
Austers savā runā izteica neuzticību Saulītei un uzsvēra, ka nav iespējams turpināt darbu šādā modelī – nopietns darbs būšot jāveic Saeimai, lai novērstu šīs problēmas nākotnē.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” virzītais pārstāvis Ringolds Balodis pauda, ka Austers ļoti precīzi noformulējis to, ko domā arī viņš.
“Tas, ka mēs kā CVK locekļi nevaram būt pārliecināti, ka šie vēlēšanu rezultāti tiešām pauž vēlēšanu rezultātus… Man nav iemesla apšaubīt, bet man nav iemesla arī piekrist, jo šinī gadījumā mēs tiešām tikām “izolēti”,” pauda Balodis.
Viņš apgalvoja, ka Saulītei neesot izpratnes par koleģiālas institūcijas vadīšanu, jo CVK locekļiem arī ir jādod iespēja pārliecināties par rezultātiem. CVK locekļi nav balsošanas mašīnas, uzsvēra Balodis, kurš kopā ar Austeru sagatavojis atsevišķo viedokli, ko saskaņā ar likumu CVK locekļiem ir tiesības iesniegt pie apstiprinātajiem rezultātiem, un kas arī tikšot nosūtīts Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) un parlamenta frakcijām.
CVK loceklis akcentēja, ka šis solis neesot ar mērķi kaut kā destabilizēt situāciju, jo esot pietiekami ilgs laiks tās pārvērtēšanai.
“Stabilitātei” virzītā CVK locekle Ina Svilāne uzsvēra, ka noteikti pievienojas Austeram un Balodim par viņu iepriekš minētajiem faktiem un apstākļiem. Raugoties no atklātības principiem, Svilāni pārsteidzis, “cik vulgāri” noticis vēlēšanu rezultātu apkopošanas process, kam CVK locekļi neesot pielaisti, neļaujot gūt pārliecību par to, kā notiek balsu apkopojums.
Savukārt CVK vadītāja Saulīte savā atbildē lūdza minētos kolēģus precizēt, faktuāli norādot, vai ir kādi konkrēti jautājumi saistībā ar lēmumu pieņemšanu, kur nav bijusi iesaistīta vēlēšanu komisija. “CVK ir bijusi iesaistīta pilnīgi visos lēmumos,” uzsvēra Saulīte.
CVK vadītāja norādīja ka tas, cik daudz katrs konkrēts CVK loceklis vēlas piedalīties, ir atsevišķs jautājums – ir atsevišķi CVK locekļi, kuri procesos piedalās aktīvāk, reizē ir arī tādi, kuri saka, ka grib piedalīties, “bet tad, kad pienāk darbs, tad, piedošanu, bet nekāda darba nav”.
Runājot par balsu skaitīšanas un apkopošanas jautājumiem, Saulīte akcentēja, ka nedaudz vairāk nekā pirms gada CVK locekļi ienākuši iestādē, “kurā nebija pilnīgi nekā” – nedz vēlēšanu vadības sistēmas, nedz tiešsaistes vēlēšanu reģistra.
“Mēs šo iestādi uzcēlām pilnīgi no jauna ar jauniem darbiniekiem, ar jaunu struktūru, ar jauniem regulējumiem, kādi [līdz tam] vispār nebija,” akcentēja CVK priekšsēdētāja.
Pārmetumi, ka netiek iesaistīti CVK locekļi, “ir pilnīgi nevietā”, akcentēja Saulīte. Viņa arī vērsa uzmanību, ka visi mehānismi, kādi bija EP vēlēšanās, tikuši apstiprināti ar CVK lēmumu un neviens lēmums nebija “izgrūsts no kaut kurienes” – lēmumu pieņemšanā esot piedalījušies pilnīgi visi CVK locekļi.
Saulīte norādīja, ka atsevišķi CVK locekļi ļoti vēlējās redzēt, kā tiek skaitītas balsis. Vairākas reizes ticis norādīts, ka balsu skaitīšana notiek tikai vēlēšanu iecirkņos, kur viņiem bija iespējams tam sekot, un ka CVK birojā neviens balsis neskaita.
Savukārt pēc saskaitīšanas attiecīgajos iecirkņos balsis tiek apkopotas nevis skaitītas pašvaldību vēlēšanu komisijā, un informācija vēlēšanu vakarā, naktī pamazām sāka ienākt CVK pagaidu sistēmā. Nedz Saulīte, nedz kāds cits CVK loceklis neveica rezultātu apkopošanu, jo to veic sistēma, akcentēja CVK vadītāja, piebilstot, ka apgalvojums, ka būtu kādam kaut kas liegts, neesot patiesība.
Saulīte arī akcentēja, ka CVK locekļi zinājuši, ka CVK izmantoto sistēmu par drošu atzinusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv”.
Uz “Stabilitātei” pārstāves Svilānes apgalvojumu, ka Latvijā tiekot izmantota tā pati sistēma, kas citās valstīs EP vēlēšanās, CVK vadītāja skaidroja, ka tā nav, un aicināja kolēģi iepazīties ar publiski pieejamo informāciju.
Augstākās tiesas (AT) pārstāve CVK, AT senatore, tiesnese Marika Senkāne aicināja balsot par EP vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. CVK locekle norādīja, ka līdz šim sēdē no dažiem kolēģiem izskanējušas tikai kādas subjektīvas šaubas un informācija par nenozīmīgām neprecizitātēm.
AT tiesnese skaidroja, ka, lai CVK varētu lemt par rezultātu neapstiprināšanu, tai būtu jāidentificē, tieši kas ir noticis prettiesiski un kā tas ir ietekmējis ES vēlēšanu rezultātus. Arī jebkurām šaubām jābūt pamatotām, bet, ja tāda pamatojuma nav, tad ir jāļauj procesam “iet savu gaitu”, akcentēja CVK locekle.
Kā ziņots, CVK apstiprinājusi EP vēlēšanu rezultātus, saskaņā ar kuriem no “Jaunās vienotības” (JV) EP ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no Nacionālā apvienības (NA) – Roberts Zīle un Rihards Kols.
“Latvijas attīstībai” (LA) EP pārstāvēs Ivars Ijabs, “Apvienoto sarakstu” (AS) – Reinis Pozņaks, “Progresīvos” – Mārtiņš Staķis, “Saskaņu” – Nils Ušakovs, bet partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV) – Vilis Krištopans.
Deviņas EP deputātu vietas Latvijā ieguvuši septiņi no 16 vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem. JV vēlēšanās saņēma 25,09% balsu, NA 22,07%, LA 9,36%, AS 8,18%, “Progresīvie” 7,45%, “Saskaņa” 7,13% un LPV 6,16% balsis.
No kopumā 1 541 102 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, šajās vēlēšanās piedalījušies 521 226 jeb 33,82% iedzīvotāji. Atverot vēlēšanu kastes, tajās konstatētas 520 367 derīgas vēlēšanu aploksnes un 514 585 derīgas vēlēšanu zīmes.
Lielākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 176 144 vēlētāji, bet vismazāk balsotāju uz vēlēšanu iecirkņiem devušies Latgalē – 47 030.
